Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

186. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Veicot būvniecību un saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, ievēro šādus nosacījumus:

186.1. kā kultūrvēsturisku vērtību saglabā esošo un atjauno vēsturisko ielu tīklu, ielu telpas veidolu, ietverot ielu segumus un profilu, apstādījumus, žogus un to izvietojumu, labiekārtojumu, esošās vēsturiskās apbūves mērogu un raksturu atbilstoši vēsturiskās apbūves plānojumam, apbūves izvietojumu attiecībā pret ielu, atjauno zudušos būvapjomus;

186.2. teritorijās saglabā zemes vienību dalījuma vēsturisko struktūru. Jaunas zemes vienības pieļaujams veidot atbilstoši konkrētajā kvartālā vai ielas telpā raksturīgajam, dominējošajam zemes vienības lielumam un konfigurācijai, pamatojoties uz zemes ierīcības ierosinātāja vai pašvaldības veiktas situācijas izpētes rezultātiem;

186.3. ja no vairākām zemes vienībām veido jaunu apbūves gabalu, vai arī, ja apbūve aptver vairākas blakus esošas zemes vienības, tad jaunajā apbūvē atspoguļo vēsturisko zemes vienību un būvju dalījumu;

186.4. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu principu (priekšdārziņus, pagalmu apzaļumojumu, koku alejas u.tml.) un raksturu (izkārtojumu un kompozīcijas principus);

186.5. esošo ēku pārbūves, fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas risinājumus izstrādā saskanīgi ar vēsturiskās pilsētvides apbūves veidola koptēlu;

186.6. jaunbūves plāno un izbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā apbūves mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālās saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās pilsētbūvnieciskās struktūras evolūcijas likumsakarības. Jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvprojekta sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;

186.7. maksimālo vai minimālo apbūves blīvumu zemes vienībā nosaka atbilstoši vēsturiski iedibinātajam apbūves blīvumam vismaz kvartāla mērogā;

186.8. jaunbūvējamu un pārbūvējamu ēku apbūves augstumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un raksturam;

186.9. jaunbūvju fasāžu apdarē izmanto ar vēsturisko apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus – ķieģeli, apmetumu un koku. Aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus, plastmasu, oriģinālo materiālu imitācijas un metālu.

186.10. veicot ielu pārbūvi ievēro šādus nosacījumus:

186.10.1. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni. Saskaņojot risinājumu pašvaldībā un gadījumos, kad tas noteikts normatīvajos aktos – arī ar NKMP, apaļo akmeņu bruģi var aizstāt ar kalto akmeņu bruģi;

186.10.2. pārbūvējot ielu saglabā un atjauno vēsturisko ietvju segumu. Seguma atjaunošanā izmanto oriģinālos klājuma paņēmienus, piemēram, bruģa vai klinkera ķieģeļu starpu aizpildījumu ar sīkāku akmeņu piebruģējumu, oriģinālos apmaļu (bortakmeņu) un noteku risinājumus. Vienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā, bet ja tas nav iespējams – vismaz vienas zemes vienības ielas frontes garumā;

186.10.3. izmaiņas ielu profilā un segumos ir pieļaujamas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;

186.10.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu);

186.10.5. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un citu būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli;

186.10.6. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo ēku vai citu būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;

186.10.7. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo ēku vai citu būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;

186.10.8. veicot inženiertehniskās apgādes tīklu ierīkošanu vai pārbūvi ietvē, kas ieklāta ar asfaltbetonu, pēc inženiertehniskās apgādes tīklu ierīkošanas ietvi ieklāj ar bruģakmens segumu visā ietves platumā tā kvartāla vai kvartālu grupas garumā, kurā ir veikti būvdarbi.

3.7.3. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā