187. pants

Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā papildus 3.7.2. apakšnodaļā noteiktajam, ievēro:

187.1. kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā atļauti tādi attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktie izmantošanas veidi un apbūves parametri, kas nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību. Saimniecisko darbību kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā plāno un veic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi un nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri, tostarp risinājumu valsts nozīmes kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā saskaņojot NKMP;

187.2. aizliegts mainīt vēsturisko zemes vienību (zemes vienības, kas izveidotas līdz 1940.g.) robežas, izņemot gadījumus, kad robežu izmaiņu risinājums ir pamatots detālplānojumā. Izstrādājot zemes vienību robežu izmaiņu risinājumu detālplānojuma sastāvā, ievēro šādus nosacījumus:

187.2.1. zemes vienību organizācijas risinājumu izstrādā tā, lai jaunveidojamās zemes vienības robežotos ar ielu vai laukumu;

187.2.2. zemes vienības minimālais ielas frontes garums brīvstāvošas apbūves teritorijās ir 15 m;

187.2.3. zemes vienības minimālais ielas frontes garums slēgtas perimetrālas apbūves teritorijās ir 10 m;

187.2.4. galvenās ēkas novieto ar fasādi uz ielas iedibinātās būvlaides;

187.2.5. attiecībā uz ēku stāvu skaitu un augstumu ievēro šādas prasības:

187.2.5.1. ēkas augstums pie ielas nedrīkst pārsniegt ielas platumu starp būvlaidēm;

187.2.5.2. koka ēkas drīkst būvēt ne augstākas par 9 m, paredzot tajās ne vairāk kā divus stāvus;

187.2.5.3. ja iecerēts būvēt nozīmīgu publisku ēku, pieļaujamas atkāpes no vispārīgajām prasībās attiecībā uz ēku stāvu skaitu un augstumu, risinājumu pamatojot detālplānojumā;

187.3. atsevišķā zemes vienībā var noteikt lielāku apbūves blīvumu nekā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktais maksimālais apbūves blīvums, risinājumu pamatojot detālplānojumā un ievērojot nosacījumu, ka vidējais apbūves blīvums tā kvartāla robežās, kurā atrodas konkrētā zemes vienība, atbilst attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktajām prasībām;

187.4. priekšdārziņam paredzēto zemes vienības daļu nedrīkst apbūvēt. Tajā nedrīkst atrasties ēku daļas, izņemot nelielus arhitektoniskus izvirzījumus, kuru dziļums nepārsniedz 0,25 m. Šajā daļā atļauts būvēt verandas un balkonus, ja pēc to uzbūvēšanas priekšdārziņa brīvās daļas platums saglabājas vismaz 3 m, šo izbūvju kopgarums neaizņem vairāk kā vienu trešo daļu no ēkas garuma un tās no ēkas nav izvirzītas vairāk par 4 m;

187.5. ēkām, kurām nav priekšdārziņa (ēkas ir izvietotas ar fasādi uz ielas sarkanās līnijas) ieejas kāpnes no ielas atļauts būvēt ievērojot šādus nosacījumus:

187.5.1. ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu izbūves paliek vismaz 1,2 m pie jaunbūvējamām ēkām un vismaz 1 m pie esošām ēkām, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vienu pakāpienu, ne vairāk kā 30 cm platumā, ar noapaļotiem stūriem;

187.5.2. ja ietves platums ir vismaz 2 m, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vairāk nekā vienu pakāpienu. Šo kāpņu maksimālais platums ietves teritorijā perpendikulāri pret ielu ir 0,6 m;

187.5.3. gājēju ielās pakāpienus un podestus pie ieejas atļauts izvirzīt ielā līdz 1 m platumam, ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu vai podesta izbūves paliek vismaz 3 m perpendikulāri pret sarkano līniju;

187.5.4. pakāpieniem nedrīkst būt pulēta virsma vai tāda virsma, kas var kļūt slidena mitruma un aukstuma ietekmē, ja tajā neiestrādā neslīdoša materiāla joslu.

187.6. prasības slēgtai perimetrālai apbūvei:

187.6.1. slēgtas perimetrālas apbūves veids atļauts esošajās slēgtās perimetrālās apbūves zemes vienībās, kas atrodas starp Vilhelma Strūves ielu, Zaļo ielu, Andreja Pormaļa ielu, Dambja ielu un Daugavu, zemes vienībās, kas atrodas pie šīm ielām, 50 m platā joslā uz blakus esošo kvartālu pusi, zemes vienībās abās pusēs Rīgas ielai un pārējās zemes vienībās starp Rīgas ielu un Daugavu no Daugavas ielas līdz Krasta ielas pieslēgumam Rīgas ielai. Maksimālais apbūves blīvums šajās zemes vienībās ir 50 %, stūra zemes vienībās – 60 %;

187.6.2. zemes vienībās, kas atrodas starp Krasta ielu un Daugavu, maksimālais apbūves blīvums ir 20 %, bet stūra zemes vienībās – 30 %;

187.6.3. ēku maksimālais stāvu skaits ir 3 stāvi, bet maksimālais augstums – 10 m;

187.6.4. gar ielām un laukumiem ēku fasādes un žogus izvieto vienā nepārtrauktā līnijā;

187.6.5. apvienojot un apbūvējot vēsturiskās zemes vienības, jaunbūves fasādi uz iedibinātās būvlaides katras agrākās zemes vienības robežās veido atšķirīgi, saglabājot apbūves frontes vēsturisko dalījumu;

187.6.6. iedibinātas slēgtas perimetrālās apbūves situācijā jaunbūvi izvieto ar fasādi uz iedibinātās būvlaides visā zemes vienības ielas frontes garumā no vienas zemes vienības sānu robežas līdz otrai sānu robežai. Būves augstumu saskaņo ar blakus esošās apbūves augstumu. Atkāpes no šiem nosacījumiem pieļaujamas, risinājumu pamatojot detālplānojumā;

187.6.7. ugunsdrošās sienas būvēm uz perimetrālās apbūves teritorijas robežas un pie robežas ar kaimiņu zemes vienību, kurā apbūve izvietota ar atkāpi no robežas, veido arhitektoniski noformētas;

187.6.8. katru pagalmu savieno ar ielu tieši vai caur citu pagalmu ar iebrauktuvi vai caurbrauktuvi;

187.6.9. minimālais caurbrauktuvju (piebraucamo ceļu) platums ir 4 m;

187.6.10. fasāžu daļu, kas eksponējas ielas telpā aiz sarkanās līnijas pirmā stāva līmenī, maksimālais platums perpendikulāri ielai ir 0,25 m. Ja ietve ir šaurākas par 2 m, fasāžu izvirzījumus ielas telpā ārpus būvlaides līnijas izliegts veidot;

187.6.11. fasādes izvirzījumus nedrīkst būvēt tuvāk par 1,5 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Izvirzījuma apakšējās malas minimālais augstums no zemes (ietves) līmeņa ir 3 m;

187.6.12. ja fasādes izvirzījums aizņem vairāk nekā vienu trešo daļu no fasādes garuma, to nedrīkst būvēt pāri būvlaidei;

187.6.13. ēkām bez priekšdārziņa ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz ietves pusi, aizņemot vairāk nekā 0,3 m no ietves platuma. Šī prasība neattiecas uz kultūras pieminekļiem;

187.6.14. balkoniem un aizsargjumtiņiem (uzjumteņiem virs ieejām), kas izvirzās ielas telpā pāri būvlaidei, ierīko teknes un caurules lietusūdens novadīšanai;

187.7. prasības atvērtai perimetrālai apbūvei:

187.7.1. maksimālais apbūves blīvums zemes vienībā ir 30 %, bet stūra zemes vienībās – 40 %;

187.7.2. gar ielām un laukumiem žogus izvieto vienā nepārtrauktā līnijā. Atkāpe no šīs prasības pieļaujama, risinājumu pamatojot detālplānojumā;

187.7.3. dzīvojamo ēku maksimālais stāvu skaits ir 2 stāvi, bet maksimālais augstums – augstums 9 m;

187.7.4. nosacījumi izbūvēm bēniņos, jumta stāvos un mansardos:

187.7.4.1. izvirzīto jumta logu izbūvju kopējais platums nedrīkst pārsniegt trešo daļu no ēkas fasādes garuma;

187.7.4.2. jumta gabarītos iebūvētas loga ailes minimālais attālums no kaimiņu zemes vienības robežas ir 1,5 m.

187.8. Vecpilsētas laukumā un Kalpaka laukumā ievēro šādus speciālos izņēmuma noteikumus:

187.8.1. laukumus izmanto kā labiekārtotu publisko ārtelpu, saglabājot un pilnveidojot to kultūrvēsturisko veidolu un nodrošinot pilsētas tēla veidošanas reprezentatīvo funkciju;

187.8.2. laukumus labiekārto, nodrošinot iespējas īslaicīgai atpūtai un, ja nepieciešams, atbilstoši transformē publisko pasākumu (nacionālo un pilsētas svētku, piemiņas un citu pasākumu) norisēm;

187.8.3. Vecpilsētas laukumā atļautas autostāvvietas ikdienas izmantošanai. Kalpaka laukumā atļautas īslaicīgas lietošanas autostāvvietas, autostāvvietām izmantojamās teritorijas īpatsvaru nosakot laukuma labiekārtojuma projektā.

3.7.4. Prasības pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo ēku pārbūvei un atjaunošanai