Vairogs6. pants
Latvijas Jūras administrācijas kompetence
(1) Latvijas Jūras administrācija:
1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;
2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes;
3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā:
a) veic kuģu pārbaudes,
b) izsniedz kuģu sertifikātus,
c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju, kā arī izdod un reģistrē kuģa žurnālus,
d) uzrauga Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem,
e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;
f) pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza regulu (EK) Nr. 1013/2006 un direktīvu 2009/16/EK minētos administrācijas pienākumus;
4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus;
5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;
6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;
7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu;
71) piešķir vienoto ražotāja kodu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus;
8) veic ostas valsts kontroli;
9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes;
10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros;
11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;
12) pārbauda, kā tiek ievērota to personu reģistrācijas kārtība, kuras atrodas uz pasažieru kuģa;
121) saskaņā ar deleģēšanas līgumu, kas noslēgts atbilstoši šā likuma 5. panta 6.1 punktam, pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus, tai skaitā uztur Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk — SafeSeaNet sistēma);
13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) attīstību un lietošanu;
131) sadarbībā ar Krasta apsardzi nodrošina Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbību;
14) uzrauga bāku, boju un citu kuģošanas drošībai nepieciešamo navigācijas tehnisko līdzekļu (turpmāk — navigācijas tehniskie līdzekļi), kā arī to sistēmas izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;
15) kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;
151) atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģeotelpisko informāciju iegūst, apkopo un uztur Latvijas ūdeņu (jūras un ostu) ģeotelpiskos datus un pamatdatus (turpmāk — jūras ģeotelpiskā informācija);
16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;
17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus;
18) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo kravu operācijas no kuģa uz kuģi Latvijas ūdeņos;
19) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;
20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvprojekta dokumentāciju (tai skaitā paskaidrojuma rakstu un būvprojektu minimālā sastāvā), ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā, un sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, ja tā atrodas ostas teritorijā;
201) no kuģošanas drošības viedokļa atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam izvērtē atbildīgās ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu par konkrētas jūras teritorijas (atļaujas vai licences laukuma jūrā) noteikšanu, lai Latvijas jūras ūdeņos ierīkotu elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektronisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu;
202) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo būvju (mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu) būvniecību Latvijas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā tas noteikts atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam un Būvniecības likumam;
21) no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu;
211) no kuģošanas drošības viedokļa ostās kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi par konteineru drošu ekspluatāciju un apriti ostās un normatīvajos aktos noteiktās prasības par konteineru verificēto bruto masu;
212) pamatojoties uz atzinumu par vides risku, ko sniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, piešķir 2004. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību pielikuma A-4. noteikumā minētos atbrīvojumus;
22) koordinē un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm veic kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību ieviešanu un uzraudzību;
23) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību;
24) apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām;
25) saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu;
26) organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;
27) izsniedz sertifikātus ločiem, kā arī uzrauga loču apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;
28) izsniedz sertifikātus kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī uzrauga kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaudes;
29) uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;
30) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti;
31) izvērtē jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atbilstību, ja saņemts ziņojums par to, ka Latvijā sertificēts jūrnieks neizpilda profesionālos pienākumus;
32) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kuri apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos (turpmāk — STCW konvencija);
33) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību STCW konvencijā, un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām;
34) atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši STCW konvencijā noteiktajām prasībām (turpmāk — jūrnieku ārsts);
35) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;
36) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei.
(11) Personai ir pienākums sniegt informāciju, tai skaitā atbildi uz Latvijas Jūras administrācijas pieprasījumu Latvijas Jūras administrācijas norādītajā termiņā jautājumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā noteiktās Latvijas Jūras administrācijas kompetences nodrošināšanu.
(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.
(31) Ja normatīvajos aktos nav noteikta konkrēta Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienība vai tās amatpersona, kas pieņem lēmumu šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai, šādu lēmumu Latvijas Jūras administrācijas vārdā pieņem Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs. Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā:
1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, kurus sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības vai to amatpersonas, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājam. Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā;
2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, kurus sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.
(4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi par kuģu atbilstību drošības prasībām, kuri pieņemti kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles procesā, lēmumi par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi, lēmumi par kuģošanas drošības prasību ievērošanu pasažieru pārvadāšanā un kravas operāciju izpildē, kā arī lēmumi par jūrnieka kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu un lēmumi par emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt šādu atļauju izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
7
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006., 10.05.2007., 19.06.2008., 11.12.2008., 22.10.2009., 17.06.2010., 16.06.2011., 29.03.2012., 30.04.2015., 16.06.2016., 04.10.2018., 14.02.2019., 14.05.2020. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025. Piektā daļa tiks iekļauta likuma redakcijā uz Publisko pakalpojumu likuma spēkā stāšanās dienu. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)