7. pants
Krasta apsardzes kompetence

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Valsts vides dienestu kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā [Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (turpmāk — Koordinācijas centrs (MRCC)) darbību] Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem, kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem;

4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) darbību un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbību;

41) pilda Nacionālās kompetentās iestādes funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas ietvaros un sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju nodrošina tās darbību;

42) saskaņā ar 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu prasībām ziņo Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai par visiem tai zināmajiem incidentiem, kas saistīti ar bezbiļetniekiem jeb personām, kuras nokļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli;

5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu;

6) (izslēgts no 01.01.2019. ar 04.10.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu);

7) kontrolē Latvijas valsts karoga lietošanu uz kuģiem;

8) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbauda, vai jūrnieks, atrodoties uz kuģa Latvijas ūdeņos (jūras), ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas.

(11) Lai nodrošinātu GMDSS un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) darbību, Krasta apsardze izveido un uztur sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Krasta apsardzei ir tiesības deleģēt sakaru tīkla, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīkla, datu centra, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centra izveidošanu un uzturēšanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", noslēdzot deleģēšanas līgumu.

(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.

8

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006., 11.12.2008., 22.10.2009., 16.06.2011., 13.06.2013., 30.04.2015., 04.10.2018. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.)