8. pants
Valsts vides dienesta kompetence

(1) Valsts vides dienests atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību. Šai nolūkā Valsts vides dienests veic šādas funkcijas:

1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;

2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;

3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un saskaņo projektus vides aizsardzības jomā;

4) saskaņo jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektus un izsniedz atļauju šo darbu veikšanai;

5) koordinē Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;

6) izstrādā ostām, piestātnēm un termināliem tipveida prasības attiecībā uz naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;

7) izstrādā naftas produktu savākšanas pamatnostādnes;

8) apstiprina ostām, piestātnēm un termināliem naftas avāriju seku likvidācijas plānus un kontrolē to ieviešanu un izpildi;

9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu;

10) izstrādā ieteikumus piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);

11) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos un koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās;

12) apkopo datus par jūras vides piesārņošanu;

13) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās tiek ievēroti zvejniecību reglamentējošie normatīvie akti;

14) kontrolē dabas resursu izmantošanu Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;

15) kontrolē kuģu radīto atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās;

151) kontrolē kuģu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās un termināļos;

16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu;

17) ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK 17. panta, 20. panta 4. punkta, 22. panta 2. un 5. punkta, 23. panta 2., 3. un 5. punkta un 25. panta 3. punkta izpratnē.

(2) Ministru kabinets Valsts vides dienestam var noteikt papildu funkcijas.

9

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005., 16.06.2011., 14.02.2019. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.)

8.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence

(1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības jomā veic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Šā biroja izmeklētājam, veicot attiecīgās izmeklēšanas darbības, nepieciešama dienesta apliecība. Dienesta apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka un tās paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbību finansē no Latvijas Jūras administrācijas līdzekļiem, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem izcenojumiem gūti par valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem, un citiem pašu ieņēmumiem. Latvijas Jūras administrācija katra mēneša pirmajā darbdienā pārskaita Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontā Valsts kasē vienu divpadsmito daļu no finansējuma, kas jūras negadījumu izmeklēšanai paredzēts Ministru kabineta kārtējam gadam apstiprinātajā budžetā.

(3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājus apdrošina pret nelaimes gadījumiem, kas var notikt dienesta pienākumu veikšanas laikā jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšanas vietā.

10

(16.06.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2012.)