Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam" 20. pants

Teļiem, kurus tur grupās, atbilstoši to svaram nodrošina katram šādu platību:

20.1. līdz 150 kg smagiem teļiem ne mazāku par 1,5 m2;

20.2. no 150 līdz 220 kg smagiem teļiem ne mazāku par 1,7 m2;

20.3. 220 kg un smagākiem teļiem ne mazāku par 1,8 m2.

Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (pielikuma 10.pants);

2003.gada 5.septembris

Pārtikas un veterinārais dienests

Dzīvnieku labturība

Atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm un aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem

Ministru kabineta 2004.g. 23.marta noteikumi Nr.152 'Cūku labturības prasības".

37.Atnešanās aizgaldā nodrošina brīvu platību dabisku dzemdību atvieglošanai vai palīdzības sniegšanai dzemdību laikā.

38.Atnešanās aizgaldā nodrošina sivēnu aizsardzībai piemērotu nožogojumu.

39.Sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, kur visi sivēni vienlaikus var apgulties. Tā var būt no cieta seguma, izklāta ar īpašu paklāju, salmu pakaišiem vai citu piemērotu materiālu.

40.Atnešanās aizgaldā sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, lai tie bez grūtībām var zīst sivēnmāti.

Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/630/EEK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (pielikums);

Padomes 2001.gada 23.oktobra direktīva 2001/88/EK, ar ko groza direktīvu 91/630/EEK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (1.pants);

2004.gada 25.marts

Pārtikas un veterinārais dienests".

18.pielikums. Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku

grupām ekstensīvās ganīšanas aktivitātēm

Dzīvnieku un vecuma grupa

Dzīvnieku vienības uz dzīvnieku

Dzīvnieki uz dzīvnieku vienību

Slaucamā govs

0,7

1,4

Tele (6 līdz 24 mēneši)

0,7

1,4

Jaunlopi (liellopi)

0,5

Nobarojamie buļļi

Vaislas buļļi

Kazas

0,15

6,6

Aitas ar jēriem

0,15

6,6

Zirgi

0,9

1,1

Brieži

Savvaļas zirgi

0,5

Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku grupām pasākuma 'Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzīvas nolūkā' lopu blīvuma nosacījumu izpildei

Dzīvnieku un vecuma grupa

Dzīvnieku vienības uz dzīvnieku

Dzīvnieki uz dzīvnieku vienību

Govis (slaucamās,

zīdītājgovis, nobarojamās)

0,7

1,4

Teles (7 24 mēnešiem)

0,6

1,6

Teles (virs 24 mēnešiem)

0,7

1,4

Vērši

Vaislinieki

Bullis (7 24 mēnešiem)

0,6

1,6

Bullis (virs 24 mēnešiem)

Aitas (virs 12 mēnešiem)

0,15

6,6

Kazas (virs 12 mēnešiem)

0,15

6,6

Zirgi

0,9

1,1

Brieži

Savvaļas zirgi

0,5

Trusis

0,004

250

Strauss

0,1

19. pielikums.Nacionālā pensiju sistēma

Pensiju reforma tika pabeigta 2001. gadā, kad tika ieviesti visi 3 pensiju sistēmas līmeņi:

- 1. līmenis (valsts obligātā nefondētā pensiju shēma)40 balstās uz valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmu un nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas pensiju vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā;

- 2. līmenis (valsts fondēto pensiju shēma)41 paredz, ka daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām ar līdzekļu pārvaldītāju starpniecību tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū (akcijās un citos vērtspapīros) un ieguldījumu vērtības pieaugums tiks izmantots tikai katra paša iemaksu veicēja pensijas izmaksai;

- 3. līmenis (privātā brīvprātīgā pensiju shēma)42 paredz, ka ikviens brīvprātīgi var veidot papildu uzkrājumus privātajos pensiju fondos savai pensijai vecumdienās.

Pēc valsts obligātās nefondētās pensiju shēmas tiesības uz valsts vecuma pensiju ir personām, kas sasniegušas pensijas vecumu un bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Sociālās apdrošināšanas iemaksas43 no saviem ienākumiem veic persona pati:

- ja tai ir pašnodarbinātas personas statuss, kas var būt daudziem lauku saimniecību vadītājiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāji vai kā zemnieku saimniecības vadītāji;

- ja tā ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, tajā skaitā var būt speciālisti, kas sniedz lauksaimniecības pakalpojumus saskaņā ar uzņēmējdarbības līgumu (ja persona nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apjomā no personai pienākošās atlīdzības pārskaita darba devējs);

- ja tā ir persona, kura, nebūdama pakļauta valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai, brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai un veic iemaksas no pašas izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem (šī ir iespēja lauku saimniecību vadītāju laulātajiem, kas strādā saimniecības darbā bez darba tiesisko attiecību noformēšanas, veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas, invaliditātes, maternitātes un slimību apdrošināšanai no saimniecības ienākumiem);

- darba attiecību gadījumā (noformēts darba līgums) noteiktā proporcijā gan darba ņēmējs, gan darba devējs par saviem darbiniekiem;

- citas personas vai iestādes, piemēram, par laika posmu, pirms tika ieviesta iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai, pašnodarbinātā persona varēja veikt iemaksas par savā apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem, kā arī ir noteikti tie gadījumi, kad iemaksas par sociāli apdrošinātu personu veic no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem.

Obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ar 2003. gada 1. janvāri ir 33 procenti, no tiem 24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus darba ņēmējs. Iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas, uzņēmuma līgumā noteiktā atlīdzība, bet citos gadījumos Ministru kabineta noteiktais iemaksu objekta apmērs, kura zemākais līmenis nav mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Ministru kabinets nosaka arī obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru.

Tā, piemēram,

- brīvprātīgo iemaksu objekta minimālais apmērs ir 1080 latu gadā, brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs 15000 latu gadā.

- obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam ir 540latu gadā, maksimālais 18400latu gadā.

Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet pāreja uz to notiek pakāpeniski. 2006. gada sākumā vīriešiem pensionēšanās vecums būs 62 gadi, bet sievietēm 61 gads un 6 mēneši līdz 2006. gada 1. jūlijam, kad tas palielināsies un arī būs 62 gadi.

Apdrošināšanas stāžs (pilnos gados izteikts laika periods, par kuru ir tikušas izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas), kas dod tiesības uz pensiju, ir vismaz 10 gadi.

Līdz 2005. gada 1. jūlijam sievietēm divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas un vīriešiem no 60 gadiem ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, ja personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Pensijas apmērs nevar būt zemāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu44, kuram piemēroti tiesību aktos noteiktie koeficienti.

Dodoties pensijā priekšlaicīgi, līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai tiek izmaksāta pensija 80 % apjomā no piešķirtās pensijas.

Vecuma pensijas gada apmērs ir atkarīgs no apdrošinātās personas kontā reģistrētā pensijas kapitāla (kas ir noteikta daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām), kas dalīts ar plānoto pensijas izmaksas gadu skaitu, ko ikgadēji nosaka Ministru kabinets. Pensija tiek piešķirta uz mūžu, neatkarīgi no plānotā gadu

skaita.

Pārejas laikā, kad nepieciešamajā 10 gadu apdrošināšanas stāžā iekļaujas arī pensiju reformas sākuma gadi līdz personificētās apdrošināšanas iemaksu uzskaites sistēmas ieviešanai 1996. gadā, apdrošināšanas periods līdz 1995. gadam (ieskaitot) tiek kreditēts ar sākuma kapitālu, kas atkarīgs no šajā periodā uzkrātā apdrošināšanas stāža un personas 48 mēnešu vidējo apdrošināšanas iemaksu algas, kas aprēķināta no 1996. 2000. gadā veiktajiem maksājumiem vai no valstī noteiktās minimālās darba algas.

_______________________________

1 Republikas likums 'Par pašvaldībām" (1994.) reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, izpildvaras tiesības un atbildību.

2 LR MK 2001.gada 3. jūlija sēdes protokols Nr. 31 'Par pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu apspriešanas rezultātiem un ministriju atzinumiem"

3 ES Statistikas biroja EUROSTAT statistisko reģionu nomenklatūras klasifikators (Nomenclature of Territorial Units of Statistics) ES informatīvajās sistēmās Latvijas Republikas teritoriju kodēšanai reģionālās statistikas vajadzībām tiek lietota ES kandidātvalstīm izstrādātā EUROSTAT Statistisko reģionu nomenklatūra (Statistical Regions for the Central European Countries), kuras pamatā ir līdzība ar NUTS.

4 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti, personas vecumā no 15 gadiem un vecākas, vidēji 2001. gadā

5 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti: lauku iedzīvotāji vecumā no 15 gadi un vecāki 602,4 tūkst., no tiem ekonomiski aktīvie 332 tūkst. un nodarbinātie- 297,8 tūkst. iedzīvotāji, vidēji 2001. gadā.

6 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti, personas vecumā no 15 74 , vidēji 2003. gadā

7 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skalas aprēķināšanai tika izmantots: pirmais pieaugušais saimniecības loceklis tika pielīdzināts 1,0 un katrs nākamais loceklis 0,5, bet bērni vecumā līdz 14 gadiem 0,3 patēriņa vienībām.

8 Vienas personas mājsaimniecības nabadzības slieksnis bija 60% no mediānas ekvivalentajiem ienākumiem, bet mājsaimniecības, kurā ir 2 pieaugušie un 2 bērni (vecumā līdz 14 gadiem) tika reizināts ar 2,1 (saskaņā ar ekvivalences skalu 1,0+0,5+0,3+0,3).

9 Monetārā nabadzība ES jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Eurostat, Statistics in Focus, Theme 3 21/2003.

10 'Nabadzības riska koeficients (pēc sociālajiem transfertiem)" liecina par tādās saimniecībās dzīvojošu personu īpatsvaru, kurās kopējie ekvivalentie ienākumi ir zem 60% no nacionālās mediānas ekvivalentajiem ienākumiem.

11 Tirgus cena (ražotāja cena), kuru saņem ražotājs par saražoto produkciju, pie kuras pieskaitītas subsīdijas un atņemti nodokļi, kas saistīti ar šīs produkcijas ražošanu.

12 Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Personas vecumā 15 gadi un vairāk, 2001.gada vidējie.

13 Pēc Zemkopības ministrijas un LVAEI aprēķiniem un prognozēm, Latvijā pašreizējā LIZ platība nākotnē varētu tikt izmantota sekojoši- 1% ilggadīgajiem stādījumiem, 23% pļavām un ganībām, 55% aramzemei, 21% ekstensīvajai lauksaimniecībai vai nelauksaimnieciskiem mērķiem.

14 Ministru kabinets 2001.gada 29.maija lēmumā noteica, ka Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu uz skaitīšanas kritisko momentu 2001.gada 1.jūniju. Padomes 1988. gada 29. februāra Regulā (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu laikā no 1988. līdz 2007. gadam (turpmāk Regula Nr. 571/88) ir norādīts, ka lauksaimniecības skaitīšanā ir jāapseko lauku saimniecības, kuru īpašumā vai lietošanā ir 1 ha un vairāk LIZ vai kurās pēdējā kalendārā gada laikā pārdošanai saražots noteikts daudzums lauksaimniecības produkcijas, par šo daudzumu tika noteikts lauksaimniecības produkcijas apjoms vismaz Ls 1000 vērtībā. Tādēļ jāņem vērā, ka šeit un turpmāk lietotie dati no lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem atbilst apmēram 85,4% no lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes

14 apsekoto saimniecību kopplatība sastādīja 88,2% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes platības

14 apsekoto saimniecību LIZ kopplatība sastādīja 92,2% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās LIZ platības

15 Lauksaimniecības skaitīšanā aptaujāto saimniecību īpašnieki

16 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības Ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs

17 LAD dati , 26.09.2002.

18 Piemēram, likumi Par vides aizsardzību (1991), Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993), Aizsargjoslu likums (1997), Sugu un biotopu aizsardzības likums (2000) un Mežu likums (2000)

19 Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi u.c.

20 Ramsāres konvencija (1971); UNESCO konvencija (1972); Bernes konvencija (1979); Bonnas konvencija; Riodežaneiro konvencija (1992); Helsinku konvencija (1974, 1992)

21 Tiesību akti, kuri skar visas nozares): Ietekmes uz Vidi Novērtējuma veikšana pirms katra projekta/programmas īstenošanas, Vides informācijas nodrošināšana, Latvijas Vides Aģentūras izveide. Dabas aizsardzībā: Direktīva (92/43/EEK) Par dabisko biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību; Direktīva (79/409/EK) Par savvaļas putnu aizsardzību.

22 MK 2002.gada 28.maija Noteikumi Nr. 199 'Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā".

23 Gadījumā, ja lopi nepieder atbalsta saņēmējam, starp atbalsta saņēmēju un lopu īpašnieku jānoslēdz rakstveida līgums.

24 Sakarā ar novēlotu šī Plāna apstiprināšanu 2004.gadā zāle ir jānopļauj līdz 10.septembrim, bet datums zāles pļaušanas sākumam šim gadam nav noteikts.

25 Laba lauksaimnieciska stāvokļa nosacījumi veido daļu no Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem (skat. 16 18 kodu).

26 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs.

27 LAD dati, 26.09.2002.

28 Līdz 5 dzīvnieku vienībām aprēķini paredz, ka slaukšana notiek vakuuma vadā vai ir pārvietojamais slaukšanas aparāts.

Ja ir vairāk par 5 dzīvnieku vienībām, aprēķini paredz ka slaukšana notiek piena vadā vai slaukšanas zālēs.

29 Komisijas Regulas Nr. 817/2004 69.pants

30 Komisijas Regulas Nr. 817/2004 69.panta 3. punkts

31 Plāna mērķa teritorijas lauku teritorija, kas ir valsts teritorija, izņemot republikas pilsētas un rajonu pilsētas bez lauku teritorijām

32 Demogrāfiski ekonomiskās slodzes rādītājs raksturo, cik līdz darbspējas vecuma un virs darbspējas vecuma iedzīvotāju un reģistrējušies darbspējas vecuma bezdarbnieku ir uz 1000 strādājošiem darbspējīgiem iedzīvotājiem

33 Ministru kabinets 2001.gada 29.maija lēmumā noteica, ka Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu uz skaitīšanas kritisko momentu 2001.gada 1.jūniju. Regulā Nr. 571/88 ir norādīts, ka lauksaimniecības skaitīšanā ir jāapseko lauku saimniecības, kuru īpašumā vai lietošanā ir 1 ha un vairāk LIZ vai kurās pēdējā kalendārā gada laikā pārdošanai saražots noteikts daudzums lauksaimniecības produkcijas, par šo daudzumu tika noteikts lauksaimniecības produkcijas apjoms vismaz Ls 1000 vērtībā. Tādēļ jāņem vērā, ka šeit un turpmāk lietotie dati no lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem atbilst apmēram 85.4% no lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes

34 apsekoto saimniecību kopplatība sastādīja 85,4% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes platības

35 apsekoto saimniecību LIZ kopplatība sastādīja 89,5% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās LIZ platības

36 T.sk. jūras akvatorija 116750 ha

37 T.sk. jūras akvatorija 12084 ha

38 Līdzfinansējums no EAGGF un atbalsts tiek piešķirts maziem projektiem (atšķirības nosacījumos par atbalstāmo projektu izmaksu apjomu)

39 Līdzfinansējums no EAGGF un atbalsts tiek piešķirts maziem projektiem (atšķirības nosacījumos par atbalstāmo projektu izmaksu apjomu)

40 Reglamentē likums 'Par valsts pensijām", kas pašreizējā versijā stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī.

41 Reglamentē Valsts fondēto pensiju likums, kas stājās spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

42 Reglamentē likums 'Par privātajiem pensiju fondiem", kas stājās spēkā 1998. gada 1.jūlijā.

43 Reglamentē likums 'Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1998. gada 1.janvārī, pirms tam no 1996.gada uzsāktās iemaksas personu sociālās apdrošināšanas kontos reglamentēja likums 'Par sociālo nodokli" (1990.).

44 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts, ko personai var piešķirt, ja tā nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas (vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju) šādos gadījumos:

persona nestrādā un par 5 gadiem ir pārsniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (tādā gadījumā pabalstu piešķir uz mūžu);

persona ir atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu (pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku);

persona nav pilngadīga, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav precējusies (pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai).

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Sākot ar 1998.gada 1.aprīli, pabalsta apmērs ir Ls 30 mēnesī, bet invalīdiem kopš bērnības Ls 35 mēnesī.