2. pants(1) Šis likums attiecas uz:
(1) Šis likums attiecas uz:
11) Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem;
22) personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem (turpmāk — bezvalstnieki);
33) personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā;
44) citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības valstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz vai faktiski varētu sniegt konsulāro palīdzību (turpmāk — dalībvalsts pilsoņi);
55) Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, personu, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, un dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā ar attiecīgajām personām (turpmāk — ģimenes locekļi).
6(2) Ar šajā likumā lietoto terminu "valstspiederīgie" saprot visus šā panta pirmajā daļā minētos tiesību subjektus.
7(3) Šā panta pirmajā daļā neminētie ārvalstnieki ir tiesīgi uz tādu konsulāro palīdzību un tādiem konsulārajiem pakalpojumiem, kuru sniegšana ir Latvijas pienākums saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.
(1) Konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi ir konsulārās funkcijas, un tās tiek veiktas saskaņā ar 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.
1(2) Konsulārās funkcijas veic tam pilnvaroti diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki (turpmāk — konsulārā amatpersona), kā arī tam pilnvaroti Latvijas goda konsuli (turpmāk — goda konsuls).
2(3) Ārlietu ministrs pilnvaro šā panta otrajā daļā minētās personas veikt konsulārās funkcijas, nosaka veicamo funkciju apjomu, kā arī konsulāro apgabalu un atsauc pilnvarojumu veikt konsulārās funkcijas.
(1) Par konsulāro funkciju veikšanu iekasē valsts nodevu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Par to konsulāro funkciju veikšanu, kuras nav valsts nodevas objekts, var iekasēt konsulāro atlīdzību.
1(2) Konsulāro atlīdzību ieskaita Ārlietu ministrijas pamatbudžetā kā atlīdzību par maksas pakalpojumiem un izmanto Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta attīstīšanai. Ārlietu ministrija goda konsula iekasēto konsulāro atlīdzību vai tās daļu var atstāt viņa rīcībā kā atlīdzību par goda konsula darbības nodrošināšanas izdevumiem.
2(3) Ministru kabinets nosaka konsulārās atlīdzības objektus un apmēru, kā arī valsts nodevas un konsulārās atlīdzības samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus, samaksas valūtu, iekasēšanas nosacījumus un kārtību, kādā samaksas apmērs konvertējams ārvalsts valūtā.
(1) Pārstāvniecības konsulārais apgabals tiek noteikts pēc vienošanās ar attiecīgo ārvalsti atbilstoši 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem.
1(2) Konsulārās amatpersonas konsulārais apgabals tiek noteikts atbilstoši tās veicamajām konsulārajām funkcijām. Konsulārās amatpersonas ārvalstīs un goda konsula konsulārais apgabals tiek noteikts atbilstoši pārstāvniecības konsulārajam apgabalam.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.