Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums 18. pants — (1) Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu, ārkārtas likviditātes aizdevumu vai centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

(2) Grupu uzskata par noregulējamu, ja, piemērojot likvidāciju vai dažādus noregulējuma instrumentus un tiesības attiecībā uz grupas noregulējamām vienībām, tā maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu finanšu sistēmām, kurās atrodas grupas vienības vai filiāles, vai citu dalībvalstu finanšu sistēmām, kā arī no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiskas krīzes un tiktu sasniegts mērķis nodrošināt grupas sabiedrību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Ja Latvijas Banka uzskata, ka grupas noregulējums nav iespējams, tā savlaicīgi informē Eiropas Banku iestādi.

(3) Grupas noregulējamības novērtējumu izskata noregulējuma kolēģijas.

(4) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka prasības grupas noregulējamības novērtējumam.

(5) Grupas noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam izstrādā vienlaikus ar grupas noregulējuma plānu.

(6) Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, Latvijas Banka katras noregulējamās grupas noregulējamību novērtē atsevišķi. Šāds novērtējums tiek veikts papildus saskaņotam lēmumam par visas grupas noregulējuma plāna pieņemšanu atbilstoši šā likuma 15. pantā noteiktajai kārtībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 25.04.2024. un 27.02.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2025.)

18.1 pants. (1) Gadījumā, kad iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.27 panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60. un 60.1 panta prasībām un aprēķināta atbilstoši šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktam, Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu aizliegt iestādei vai finanšu sabiedrībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta sesto daļu, īstenojot jebkuru no šādām darbībām:

1) pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

a) dividenžu izmaksu,

b) daļēji vai pilnībā apmaksātu priekšrocību akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu sadali,

c) pašas akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu,

d) saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu,

e) Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali;

2) atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (Regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistību uzņemšanos vai atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu, ja maksājumu saistības iestāde vai finanšu sabiedrība uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) procentu vai dividenžu izmaksu par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā, tā nekavējoties par to paziņo Latvijas Bankai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā Latvijas Banka nekavējoties izvērtē:

1) neatbilstības iemeslu, ilgumu, apmēru un ietekmi uz noregulējamību;

2) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un varbūtību, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumam;

3) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības ievērošanu;

4) iestādes vai finanšu sabiedrības nespēju aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šā likuma 59.1 pantā vai 61. panta sestajā daļā, un to, vai šī nespēja ir specifiska vai arī saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem;

5) vai šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana ir atbilstošākais un samērīgākais līdzeklis iestādes vai finanšu sabiedrības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz attiecīgās iestādes finansēšanas nosacījumiem un noregulējamību.

(4) Ja Latvijas Banka konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība joprojām atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad minētā iestāde vai finanšu sabiedrība bija paziņojusi par šādu situāciju, Latvijas Banka īsteno šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pēc izvērtēšanas konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgus darbības traucējumiem vairākos finanšu tirgus segmentos;

2) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi ne tikai izraisa iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai iestādes vai finanšu sabiedrības izmaksu pieaugumu, bet arī noved pie finanšu tirgus pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;

3) šīs daļas 2. punktā minēto finanšu tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai, bet arī vairākām citām iestādēm vai finanšu sabiedrībām;

4) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību;

5) šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu nozares daļu, kas potenciāli var apdraudēt finanšu stabilitāti.

(5) Latvijas Banka katru mēnesi atkārtoti izvērtē, vai ir piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi.

(6) Maksimāli sadalāmo summu, kura saistīta ar kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 10.a panta 4. punktam.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)