5. pantsValsts robežas uzturēšana
Valsts robežas uzturēšana
1(1) Lai nodrošinātu atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ierīkotās valsts sauszemes robežas saglabāšanu, kā arī robežzīmju un citu nostiprinājuma būvju vai elementu saglabāšanu un atbilstību minēto līgumu prasībām, organizē valsts sauszemes robežas uzturēšanu.
2(2) Valsts sauszemes robežas uzturēšanas ietvaros veic valsts sauszemes robežas apskati dabā, proti, tās atrašanās vietas apvidū pārbaudi, salīdzināšanu ar demarkācijas dokumentiem, vizuālā stāvokļa analīzi, trūkumu, bojājumu vai neatbilstību konstatēšanu, un nosaka turpmāko rīcību trūkumu vai bojājumu novēršanai.
3(3) Atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem organizē valsts sauszemes robežas atjaunošanu (apskatē konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršanu), ja nepieciešams, sadarbojoties ar kaimiņvalsts attiecīgajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem.
4(4) Ja nepieciešamās valsts sauszemes robežas uzturēšanas darbības pārsniedz Latvijas Republikas kompetenci, kas noteikta starptautiskajos līgumos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iniciē starpvalstu sadarbību, lai risinātu valsts robežas uzturēšanas vai atjaunošanas jautājumus.
Robežapsardzības sistēma
1(1) Robežapsardzības sistēma ir vairāku pasākumu komplekss. Šajā pasākumu kompleksā ir ietverta robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē, pasākumi pie iekšējās robežas un valsts iekšienē, kas veicami, lai kompensētu robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas, informācijas apmaiņa, sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī robežapsardzības jomā konstatēto draudu un risku analīze.
2(2) Robežapsardzības sistēmu izveido, lai nodrošinātu kārtības uzturēšanu uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, veiktu personu, mantu un preču pārbaudes robežšķērsošanas vietās, kontrolētu uzturēšanās kārtību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, nodrošinātu valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz valsts robežas, pierobežā, iekšējos ūdeņos, jūras piekrastē un robežšķērsošanas vietās.
3(3) Robežapsardzības sistēmu nosaka šis likums, citi normatīvie akti un Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.
4(4) Robežapsardzības sistēmas uzturēšanā atbilstoši kompetencei ir iesaistītas valsts pārvaldes iestādes un to rīcībā esošie resursi.
Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji
1Lai īstenotu Latvijas Republikai paredzētās funkcijas, kas noteiktas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuri noslēgti ar kaimiņvalstīm, Ministru kabinets darbībai konkrētos valsts robežas posmos no robežsargu vidus ieceļ Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus un viņu vietniekus, ja to iecelšana ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā līgumā.
Valsts robežas drošība
1(1) Valsts robežas drošība ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktais pasākumu kopums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai.
2(2) Minētajos pasākumos ietilpst arī konsulāro amatpersonu un Iekšlietu ministrijas specializēto atašeju (sakaru virsnieku) aktivitātes ārzemēs, valsts pārvaldes iestāžu starptautiskā sadarbība, pilnvaroto robežas pārstāvju sadarbība, ikdienā savstarpēji koordinēta kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbība uz valsts robežas un valsts iekšienē.
3(3) Gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu.
Valsts robežas režīms
1(1) Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un neļautu personām nelikumīgi šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, nosaka valsts robežas režīmu.
2(2) Valsts robežas režīms ietver:
31) kārtību, kādā personas šķērso valsts robežu, kā arī kārtību, kādā mantas un preces pārvieto pāri valsts robežai;
42) kārtību, kādā sauszemes transportlīdzekļi un dzelzceļa transports šķērso valsts robežu;
53) kārtību, kādā gaisa kuģi šķērso valsts robežu gaisa telpā;
64) kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi šķērso valsts robežu, kā arī ienāk un uzturas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.