49. pants
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste un telefonsarunas

Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem. Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesāto saraksti, izņemot saraksti ar šā kodeksa 50. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to atverot. Ja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai rodas pamatotas aizdomas, ka sarakstes saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātajam adresēto vai viņa adresātam nosūtāmo vēstuli pārbauda, to arī izlasot.

Notiesātajiem adresētās vēstules izsniedz, kā arī viņu vēstules nosūta adresātiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas.

Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules aiztur, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;

4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp ieslodzītajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.

Aizturētās vēstules reģistrē un uzglabā par drošību atbildīgā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kurai uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem.

Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, telefonsarunas notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, bet vizuālas kontroles apstākļos. Vizuālo kontroli var veikt, arī izmantojot inženiertehniskos līdzekļus. Telefonsarunas ar aizstāvi notiek bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes un bez vizuālas kontroles. Ja telefonsarunas saturs apdraud ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošību, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, telefonsarunu pārtrauc un paskaidro notiesātajam telefonsarunas pārtraukšanas iemeslu, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt šajā daļā noteiktā notiesāto telefonsarunu kontroles mērķa sasniegšanu.

Šā panta piektajā daļā noteiktās tiesības neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā. Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var veikt telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem katru dienu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā dienas kārtībā paredzētajā laikā. Vienas telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 20 minūtes, un tā notiek vizuālas kontroles apstākļos.

51

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.1 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

52

(Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

49.2 pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

Notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību.

(Otrā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu)

Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju. Lemjot par minētās atļaujas došanu notiesātajam ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) (turpmāk — uz mūžu notiesātais), brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu.

(Piektā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu)

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.7 un 78.4 pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

5) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Šajā pantā minētais attiecībā uz notiesātā tiesībām lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi neattiecas uz notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts atkarību mazināšanas programmas nosacījumos. Notiesātie, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādi var īstenot tikai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā un uz laiku līdz astoņām stundām.

Ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumos notiesātajam paredzētas tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, notiesātais iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, norādot brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas mērķi.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, vērtējot šā panta divpadsmitajā daļā minēto lūgumu, ņem vērā atkarību mazināšanas programmas vadītāja izvērtējumu par brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas nepieciešamību, šā panta sestajā daļā minētos kritērijus, kā arī šādus papildu kritērijus:

1) notiesātā piedalīšanos resocializācijas pasākumos atkarību mazināšanai, attieksmi pret tiem un sasniegtos rezultātus;

2) notiesātā uzvedību;

3) notiesātajam piemēroto disciplinārsodu raksturu;

4) notiesātā attieksmi pret citām personām.

Ja notiesātais atbilst atkarību mazināšanas programmā minētajiem kritērijiem un šā panta trīspadsmitajā daļā minētajiem kritērijiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod rīkojumu atļaut notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādi un norīko amatpersonu, kura pavadīs notiesāto. Notiesāto iepazīstina ar izdoto rīkojumu triju darba dienu laikā.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, viņš par atteikumu sagatavo attiecīgu lēmumu. Notiesāto iepazīstina ar pieņemto lēmumu triju darba dienu laikā. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

Ja šā panta četrpadsmitajā daļā minētā atļauja nav izmantota un notiesātais tiek pārvietots uz brīvības atņemšanas iestādi, attiecīgā atļauja tiek dzēsta.

53

(13.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 09.06.2016. likumu, Satversmes tiesas 18.09.2020. spriedumu, 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.3 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

54

(Izslēgts ar 27.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

49.4 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka

55

(Izslēgts ar 27.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

49.5 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Ja minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma.

Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte, mazbērns vai laulātais.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā.

Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm.

Izlemjot jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:

1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;

2) piespriestā un izciestā soda ilgumu;

3) notiesātā uzvedību;

4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;

5) iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, ja šāda prombūtne ir tikusi atļauta iepriekš.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šā panta pirmajā daļā minēto atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja:

1) pastāv vismaz viens no šā kodeksa 49.2 panta sestajā daļā minētajiem apstākļiem;

2) šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības drošības apdraudējums;

3) šā panta ceturtajā daļā minētais procesa virzītājs ir norādījis, ka notiesātā prombūtne var apdraudēt vai apdraud kriminālprocesa intereses.

Izvērtējot šajā pantā minēto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka;

2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 1. punktā minēto lēmumu, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto. Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā kodeksa 49.2 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī šā panta ceturtajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu, notiesāto nekavējoties mutiski informē par pieņemto lēmumu, kā arī informē par šā kodeksa 49.6 pantā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

Notiesātajam ir tiesības mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta septītās daļas 2. punktā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai ārpus tās atvadītos no miruša radinieka, šā kodeksa 49.2 panta sestās daļas 2. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā.

56

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.6 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē (vizuālās kontroles apstākļos).

Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.

Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā.

Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad mirusi šā kodeksa 49.5 panta otrajā daļā minētā persona.

57

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.7 pants. Notiesātā pienākumi ārpus brīvības atņemšanas iestādes

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju:

1) aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00;

2) aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;

3) aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju;

4) aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;

5) ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja;

6) aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas;

7) aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

8) ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas 5. punktā minētos gadījumus.

58

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.8 pants. Notiesāto tiesības uz videosaziņu

Papildus šajā kodeksā noteiktajām tiesībām uz saziņu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes šādā apjomā:

1) notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, — vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;

2) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;

3) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm;

4) (izslēgts ar 20.06.2024. likumu).

59

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.9 pants. No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana

Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram dokuments izsniedzams, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam.

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam, ja procesa virzītājs to ir lūdzis.

60

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)