Latvijas Sodu izpildes kodekss 50. pants — Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.

Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei.

Notiesāto sarakste ar Tiesībsarga biroju, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Padomes cilvēktiesību institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, prokuratūru, tiesu, procesa virzītāju, ārstniecības iestādi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai. Notiesātā saraksti, kuras sūtīšanas izmaksas tiek segtas no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, nosūta kā vienkāršo pasta sūtījumu.

Notiesātajiem ir tiesības vērsties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.

(27.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.1 pants. Soda progresīvā izpilde

Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Notiesātā resocializācijas pakāpe tiek noteikta, izvērtējot resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.

Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos.

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie un notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izņemot nepilngadīgos notiesātos, sodu izcieš tikai slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Nepilngadīgie notiesātie īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.

Izlemjot jautājumu par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros un vērtējot, vai notiesātais ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu, ņem vērā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 20.12.2012., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.2 pants. Soda izpildes pasākumu plāns

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka.

Šis kodekss paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto, kurš sodu sāka izciest slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas (turpmāk — izvērtēšanas komisija) lēmumu var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi un no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu. Notiesāto, kurš sodu sāka izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu.

Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam izvērtē, vai ir pagājuši seši mēneši pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma pastiprināšanas ietvaros par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no slēgtā cietuma augstākās pakāpes — uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi.

(Sestā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

Ja notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai.

Šā panta septītajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods.

Ja personu notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.

Notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, par kuru piemērots brīvības atņemšanas sods.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē:

1) sodu sāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātas pilngadīgas personas, izņemot personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;

2) sodu turpina izciest notiesātie, kuri soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros pārvietoti no slēgtā cietuma augstākās pakāpes.

Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē:

1) sodu izcieš ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie;

2) sodu sāk izciest par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie, izņemot šā kodeksa 50.6 panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas;

3) sodu sāk izciest notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu;

4) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;

5) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros;

6) sodu turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7 panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

7) sodu sāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātas pilngadīgas personas, kuras noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Notiesātajam soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam — ne mazāk kā septiņi gadi.

Notiesātajam soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda, bet uz mūžu notiesātajam — ne mazāk kā 10 gadi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var:

1) pārvietot uz atklāto cietumu;

2) likumā noteiktajā kārtībā atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, ja notiesātais atbilst Krimināllikumā noteiktajiem kritērijiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no 24 līdz 48 stundām — un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;

3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

4) lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku;

5) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

6) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, komersanta izveidoto pastāvīgo tirdzniecības vietu brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, ēdnīcu un grāmatu krātuvi;

8) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;

9) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no 12 līdz 24 stundām — un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) ar cietuma darbinieku starpniecību dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;

3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma grāmatu krātuvē;

6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē vai vizuālās kontroles apstākļos;

7) ar cietuma priekšnieka atļauju lietot slēgtajā cietumā atļauto sadzīves tehniku kamerā;

8) apmeklēt dievkalpojumus cietuma kapelā un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) valkāt personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu;

10) piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos dienas kārtībā paredzētajā laikā.

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības:

1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi;

2) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta septītās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajā cietumā sodu:

1) sāk izciest notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana;

2) sāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;

3) turpina izciest notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;

4) turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.7 panta sestajā daļā minētajos gadījumos.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu)

(Piektā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā, kā arī izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

4) brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem;

5) iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā noteiktajos gadījumos.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un ja nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

(Astotā daļa izslēgta ar 22.06.2017. likumu)

Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai piedalītos probācijas programmās, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.

Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, izciešot sodu atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā sodu izcieš sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz soda termiņa beigām vai līdz laikam, kad bērns sasniedz viena gada vecumu. Notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās iespējams nodrošināt slēgtā cietumā.

Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Prombūtnes laikā notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas likumīgās prasības.

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai, ja notiesātajam ir piešķirta šā panta devītajā daļā minētā atļauja.

Par šajā pantā minētajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumiem notiesātais var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 27.11.2008., 14.07.2011., 15.12.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 22.06.2017. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

50.7 pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.

Notiesātie, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sāk izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu šādam notiesātajam.

Uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta septītās, astotās, devītās un desmitās daļas noteikumi.

Ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko pakāpi.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām. Ja notiesātais nepiedalās šajā daļā minētajos pasākumos un ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šā panta otro un sesto daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 15 ilglaicīgas satikšanās ar tuviem radiniekiem — no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks nodrošina nepilngadīgajam notiesātajam iespēju atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 45. pantu)

50.8 pants. Uz mūžu notiesāto soda izpildes režīms

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

Septītā "A" nodaļa

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija(Nodaļa izslēgta ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu)

50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība