49.5. pantsNotiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas

Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas

1Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Ja minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma. Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte, mazbērns vai laulātais. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā. Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm. Izlemjot jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā: 1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu; 2) piespriestā un izciestā soda ilgumu; 3) notiesātā uzvedību; 4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu; 5) iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, ja šāda prombūtne ir tikusi atļauta iepriekš. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šā panta pirmajā daļā minēto atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja: 1) pastāv vismaz viens no šā kodeksa 49. 2 panta sestajā daļā minētajiem apstākļiem; 2) šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības drošības apdraudējums; 3) šā panta ceturtajā daļā minētais procesa virzītājs ir norādījis, ka notiesātā prombūtne var apdraudēt vai apdraud kriminālprocesa intereses. Izvērtējot šajā pantā minēto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka; 2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka. Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 1. punktā minēto lēmumu, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto. Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā kodeksa 49. 2 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī šā panta ceturtajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā. Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā. Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu, notiesāto nekavējoties mutiski informē par pieņemto lēmumu, kā arī informē par šā kodeksa 49. 6 pantā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesātajam ir tiesības mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta septītās daļas 2. punktā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams. Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai ārpus tās atvadītos no miruša radinieka, šā kodeksa 49. 2 panta sestās daļas 2. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā.