9. pantsMilitārā dienesta izpilde

Karavīra vispārīgās tiesības

1(1) Karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā likums.

2(2) Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.

3(3) Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri (priekšnieku) un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvis savas pilnvaras realizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

4(4) Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

5(5) Dienesta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Militārā dienesta iekārtas reglaments.

Karavīra tiesības iegūt izglītību

1(1) Karavīrs var iegūt izglītību vai paaugstināt kvalifikāciju valsts un ārvalstu izglītības iestādēs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienībās, kuras īsteno pieaugušo izglītības programmas.

2(2) Karavīru aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var nosūtīt mācīties uz civilo izglītības iestādi, ja viņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla izglītība. Ar karavīra apmācību saistītos izdevumus sedz no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Pirms mācību uzsākšanas civilajā izglītības iestādē aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kurā paredz, ka pēc izglītības iestādes beigšanas karavīram obligāti jānodienē līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Nesekmības dēļ (izņemot gadījumu, kad nesekmības iemesls ir veselības traucējumi vai cits attaisnojošs iemesls), pēc paša vēlēšanās, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu vai uzņemšanas noteikumu pārkāpumu dēļ no civilās izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3(3) Profesionālā dienesta karavīrs ar vienības komandiera (priekšnieka) atļauju var mācīties civilajās izglītības iestādēs arī pēc savas iniciatīvas.

Karavīra tiesības uz darbu

1(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.

2(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka noilguma termiņu prasījumiem par nesaņemto atlīdzību, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, atvaļinājumu periodus, kurus neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī normas, kuras nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

3(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles. Karavīram atvaļinājumu piešķir vienības komandieris (priekšnieks).