22. pants
Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu terorisma draudu līmeni, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

(2) (Izslēgta ar 17.04.2008. likumu)

(3) (Izslēgta ar 07.03.2013. likumu)

(4) (Izslēgta ar 07.03.2013. likumu)

(5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas.

(6) Kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

30

(21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006., 17.04.2008., 07.03.2013., 25.02.2016. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)

22.1 pants. Terorisma draudu līmeņi

(1) Atkarībā no terorisma draudu iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes izsludina šādus terorisma draudu līmeņus:

1) zemu terorisma draudu līmeni (krāsu kods - zils), ja pastāv vispārīga rakstura terorisma draudi;

2) paaugstinātu terorisma draudu līmeni (krāsu kods - dzeltens), ja ir pieaugoši terorisma draudi;

3) augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods - oranžs), ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;

4) īpaši augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods - sarkans), ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

(2) Terorisma draudu līmeņus var izsludināt:

1) visai valsts teritorijai;

2) apdraudētam valsts reģionam;

3) apdraudētam tautsaimniecības sektoram;

4) apdraudētam objektam.

(3) Pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas terorisma draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus plāno atbilstoši terorisma draudu līmeņiem.

31

(02.11.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

22.2 pants. Kritiskā infrastruktūra

(1) Kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, izņemot šā likuma 22.3 pantā minētos kritiskos finanšu pakalpojumus un ar tiem saistītās finanšu tirgus infrastruktūras, tajā skaitā maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmas likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" izpratnē.

(2) Kritisko infrastruktūru klasificē šādi:

1) valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra (A kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību;

2) valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību;

3) pašvaldību un nozaru kritiskā infrastruktūra (C kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu, kā arī apdraud sabiedrības drošību;

4) nozaru kritiskā infrastruktūra (D kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā vai kara laikā būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību.

(21) Incidents kritiskajā infrastruktūrā ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai tās darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.

(3) Atsevišķu kritisko infrastruktūru, kas sniedz vienādus vai līdzīgus būtiski svarīgu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanas pakalpojumus sešās vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīs vai sešām vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīm, var noteikt par Eiropas mērogā īpaši nozīmīgu kritisko infrastruktūru.

(31) Par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju nevar būt persona, kas atbalsta valstis vai personas, kuras grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu tām.

(32) Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, nevar kļūt par A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju, kā arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem aizliegts ieņemt amatus A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās. Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs vai pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi var veikt darbu A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.

(33) Valsts drošības iestāde savas kompetences ietvaros pēc kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par darbiniekiem un izvēlētajiem pretendentiem pieņemšanai attiecīgajā darbā un komersanta, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai kuram ir piekļuve kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, īpašnieku, valdes locekļu, darbinieku un darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai izvēlēto pretendentu atbilstību darbam kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai piekļuvei tai. Ja ir saņemts negatīvs valsts drošības iestādes atzinums, kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedz personai piekļuvi A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgai kritiskajai infrastruktūrai un tās funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

(4) Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kritiskās infrastruktūras noturību, tajā skaitā nekavējoties informē kompetento valsts drošības iestādi par incidentiem kritiskajā infrastruktūrā. Noturība šā likuma izpratnē nozīmē kritiskās infrastruktūras spēju izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības īstenošanu vismaz minimālajā apjomā.

(41) A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardzes darbinieks vai tā apsardzes komersanta apsardzes darbinieks, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzdevumā ir tiesīgs pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību.

(5) Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iekšējiem drošības pasākumus reglamentējošiem dokumentiem nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(6) Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības un noturības plānošanas un īstenošanas, incidentu paziņošanas kārtību, kā arī noturības pasākumus.

(7) Šā panta otrās daļas 1. vai 2. punktā vai trešajā daļā minētās kritiskās infrastruktūras nodošanai valdījumā vai īpašumā citai personai ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

32

(29.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2017., 20.05.2021. un 12.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2025.)

22.3 pants. Kritiskie finanšu pakalpojumi

(1) Kritiskie finanšu pakalpojumi ir skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus Latvijas Republikā sniedz Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta (reģistrēta) kredītiestāde (turpmāk — kredītiestāde).

(2) Lai nodrošinātu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā, kredītiestāde izstrādā darbības nepārtrauktības plānu, kurā norāda to ārpakalpojumu sniedzēju pienākumus, kurus kredītiestāde ir piesaistījusi kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanai, un iesniedz šo plānu Latvijas Bankai. Kredītiestāde ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno darbības nepārtrauktības plānu un to testē.

(3) Latvijas Banka nosaka:

1) kritērijus to kredītiestāžu noteikšanai, kuras izstrādā darbības nepārtrauktības plānu un nodrošina kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā;

2) kritisko finanšu pakalpojumu (minimālo) apjomu valsts apdraudējuma gadījumā;

3) kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu izstrādes prasības.

(4) Latvijas Banka:

1) uzrauga un kontrolē kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu izstrādi un īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

2) izvērtē kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu testēšanas rezultātus.

(5) Šajā pantā minētos uzdevumus Latvijas Banka veic, ievērojot Padomes 2013. gada 15. oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību nosacījumus.

33

(20.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījumi otrajā, trešajā un piektajā daļā par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" un ceturtajā daļā par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija, konsultējoties ar Latvijas Banku" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

22.4 pants. Nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzība

(1) Lai novērstu potenciālu apdraudējumu valsts drošībai, var tikt ierobežota pieejamība nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgai informācijai (ģeotelpiskajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un datiem, kā arī citai objektu raksturojošai informācijai) valsts informācijas sistēmās par šādiem nekustamā īpašuma objektiem:

1) kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, objektiem;

2) Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un to padotības institūciju objektiem.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek noteiktas nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem datu kopas, kuru brīva pieejamība var radīt potenciālu apdraudējumu valsts drošībai;

2) nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem pieejamības ierobežošanas apjomu;

3) institūcijas un personas, kurām ir tiesības piekļūt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgai informācijai par nekustamā īpašuma objektiem;

4) nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aprites kārtību.

34

(20.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2025.)

22.5 pants. Krīze un krīzes vadība

(1) Krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību.

(2) Krīzes vadība ietver pasākumus krīzes vadības procesu plānošanai, ieviešanai, īstenošanai un sistēmiskai attīstīšanai. Krīzes vadību īsteno, ievērojot krīzes vadības satvara elementus un krīzes vadības principus.

35

(29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2025.)