22. pants
Klienta padziļināta izpēte

(1) Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei un, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecināties par iegūtās papildinformācijas patiesumu;

2) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;

3) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klienta veikto darījumu atbilstību norādītajai saimnieciskajai darbībai;

4) iegūt un izvērtēt informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;

5) iegūt un izvērtēt informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu;

6) saņemt augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

7) veikt darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude;

8) veikt citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma tiesisko un ekonomisko būtību.

(2) Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātienē, izņemot gadījumu, kad tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) likuma subjekts nodrošina atbilstošus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā politiku un procedūru izstrādi un darbinieku apmācību par neklātienes identifikācijas veikšanu,

b) klienta identifikācija, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;

2) pamatojoties uz risku novērtējumu, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu — politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

3) (izslēgts ar 19.09.2024. likumu);

4) uzsākot un uzturot kredītiestāžu korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu);

41) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas veic kriptoaktīvu pārvedumu uz pašuzturētu adresi vai no tās;

5) citos gadījumos, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

(21) Likuma subjekts, pamatojoties uz risku novērtējumu, piemēro vienu vai vairākus šā panta pirmajā daļā minētos klienta padziļinātās izpētes pasākumus, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

(3) Atbilstoši šā panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktam Ministru kabinets nosaka klienta identifikācijas apjomu un kārtību, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus.

(31) Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcija izstrādā ieteikumus par iegūstamās papildinformācijas iespējamiem veidiem un publicē tos savā mājaslapā internetā.

(4) Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz tās uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, papildus šā panta pirmajā daļā un šā likuma 25.1 pantā minētajam var noteikt tās klientu kategorijas, attiecībā uz kurām veicama padziļināta izpēte, padziļinātās izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un prasības šo klientu padziļinātai izpētei un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošus faktorus. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets.

39

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021., 19.09.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2026.)