Vairogs47. pants
Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības
(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:
1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;
2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas;
3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;
4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;
5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;
6) pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;
8) noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti.
(11) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski atbilst likuma subjekta statusam.
(2) Latvijas Bankai ir tiesības šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem likuma subjektiem noteikt:
1) prasības, kas ietveramas iekšējā kontroles sistēmā papildus šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam;
2) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, kā arī tās atbilstības normatīvajiem aktiem izvērtēšanu, tai skaitā nosakot izvērtēšanas regularitāti un prasības, saskaņā ar kurām veicama iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtēšana;
3) prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanai;
4) prasības sadarbībai ar trešajām personām potenciālo klientu piesaistei, klientu identifikācijas prasību nodrošināšanai un komunikācijai ar klientu;
5) prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības tehnisko resursu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju, nodrošināšanai;
6) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar to cieši saistīto personu noskaidrošanai, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams pirms darījumu attiecību uzsākšanas un veicot šo personu padziļinātu izpēti;
7) prasības, saskaņā ar kurām veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku izvērtējums, kā arī prasības attiecībā uz pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai un to mazināšanai;
8) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu identifikācijai un izpētei pirms darījumu attiecību uzsākšanas un darījumu attiecību laikā, tai skaitā klientu veikto darījumu uzraudzībai;
9) aizdomīgu darījumu minimālo pazīmju sarakstu, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai identificētu aizdomīgu darījumu pazīmes;
10) prasības kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecību nodibināšanai un uzturēšanai un respondentu izpētes kārtību;
11) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klientu līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi;
12) prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, ja klients personiski nepiedalās identifikācijas procedūrā;
13) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu — šā likuma subjektu — izpētei un darījumu uzraudzībai;
14) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju un pārliecinātos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;
15) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ja trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot grupas līmeņa prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;
16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1113 piemērošanu;
17) prasības centrālo kontaktpunktu izveidošanai, to funkcijām un uzraudzībai.
(21) Latvijas Banka var prasīt, lai jebkura elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un kura darbību Latvijas Banka uzrauga, izveido centrālo kontaktpunktu, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma un savlaicīgi nesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iestādes atbilstību Regulas Nr. 2018/1108 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;
2) elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbība rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risku.
(22) Latvijas Banka var prasīt, lai centrālais kontaktpunkts papildus Regulas Nr. 2018/1108 4. un 5. pantā noteiktajiem pienākumiem veic šādas funkcijas:
1) sagatavo un iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem;
2) atbild uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumiem saistībā ar pārstāvētās elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, darbību un sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīto informāciju, kas saistīta ar šādām iestādēm;
3) veic darījumu uzraudzību, lai noteiktu aizdomīgus darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu apjomu un raksturu Latvijas Republikā.
(3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 64. punktu)
(4) Ministru kabinets nosaka šā likuma 45. panta 2.1 daļā minētajiem likuma subjektiem saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.
80
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016., 26.10.2017., 13.06.2019., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024. Grozījums panta otrās daļas 16. punktā stājas spēkā 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 70. punktu)
47.1 pants. Informācijas glabāšanas pienākums un informācijas izpaušana kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām
(1) Ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību un kontroli saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Ja likumā nav noteikts citādi, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcija šādu informāciju var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai finanšu iestādi, šo iestāžu klientus vai atsevišķus to darījumus.
(2) Šajā likumā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūciju nodarbinātie, kā arī zvērināti revidenti un citas personas, kas savu uzdevumu veikšanai piesaista kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas, ir atbildīgas par tās šā panta pirmajā daļā minētās informācijas glabāšanu, kuru šīs personas uzzinājušas, veicot savus pienākumus.
(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši tām šajā likumā noteiktajai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju savstarpēji, ar citas dalībvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām, Eiropas Uzraudzības iestādēm un Eiropas Centrālo banku, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas šā panta trešajā daļā saņemto informāciju ir tiesīgas izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:
1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu un finanšu iestāžu darbības atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības (tostarp sankciju piemērošanas) jomā;
2) lai pieņemtu likumā noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par uzraudzības pasākumu veikšanu un sankciju piemērošanu;
3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība vai izskatīti strīdi saistībā ar publisko tiesību līgumiem;
4) tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības jomā.
(5) Šā panta pirmā un otrā daļa, neskarot šā likuma 31.4 panta piekto daļu, neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām veikt informācijas apmaiņu ar fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktam, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
(6) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei sniegt to rīcībā esošo informāciju, saglabājot tai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, valsts iestādēm, kuru kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas un ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršana vai izmeklēšana:
1) procesa virzītājam — atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
2) operatīvās darbības subjektiem — atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
4) parlamentārās izmeklēšanas komisijām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām, ja tām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas pilnvaras izmeklēt vai pārbaudīt Latvijas Bankas darbību. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras to ir izpaudušas, un izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem minētās iestādes devušas savu piekrišanu.
81
(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 64. punktu)
47.2 pants. Informācijas apmaiņa un sadarbība starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām
(1) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas sadarbojas cita ar citu, piemērojot šo likumu un uz tā pamata izdotos normatīvos aktus, tostarp pieprasījumu iesniegušās uzraudzības institūcijas uzdevumā pieprasījuma saņēmēja uzraudzības institūcija pieprasa informāciju no tās uzraugāmajiem likuma subjektiem, veic izmeklēšanu un apmainās ar tajā iegūto informāciju ar pieprasījumu iesniegušo uzraudzības institūciju.
(2) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu paredz atbildību, kas ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par minēto pārkāpumu. Šāda informācija izmantojama, lai veiktu kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas.
(3) Saņemto informāciju kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas un attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izmantot tikai nolūkam, kam tā sniegta, un izpaust ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju rakstveida piekrišanu un nolūkam, kādam šī piekrišana dota.
(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādēm (Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) un citiem Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas dalībniekiem un nodrošina tiem nepieciešamo informāciju starptautiskajos tiesību aktos noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā Eiropas Banku iestādes vienotajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas datubāzei nepieciešamo informāciju.
82
(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)