5. pants
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma un proliferācijas finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

3) citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

4) (izslēgts ar 22.06.2017. likumu).

(11) Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

(21) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

(3) Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības:

1) terorismu;

2) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu 1.pantā minētās darbības;

3) 1988.gada 10.marta Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 3.pantā minētās darbības;

4) Starptautiskās konvencijas pret ķīlnieku sagrābšanu 1.pantā minētās darbības;

5) Starptautiskās konvencijas par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem 2.pantā minētās darbības;

6) Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas 7.pantā minētās darbības;

7) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1.pantā minētās darbības;

8) Protokola par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 2.pantā minētās darbības;

9) Konvencijas par tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, kas vērsti pret starptautiski aizsargātām personām, un par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījušo sodīšanu 2.pantā minētās darbības;

10) 1988.gada 10.marta Protokola par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu 2.pantā minētās darbības;

11) ceļošanu terorisma nolūkā;

12) iesaistīšanos teroristu grupā, tās organizēšanu vai vadīšanu;

13) personas vervēšanu, apmācīšanu vai apmācīšanos terorismam;

14) terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu vai terorisma draudus;

15) 2005. gada 13. aprīļa Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu 2. pantā minētās darbības.

(4) Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

(5) Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas (turpmāk — proliferācija) finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai finansētu proliferāciju (turpmāk — proliferācijas finansēšana).

7

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 13.08.2014., 22.06.2017., 26.10.2017., 26.04.2018., 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

5.1 pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība no Latvijas Republikas informācijas sistēmām

(1) Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

(2) Likuma subjektiem, izņemot šā likuma 41. panta otrajā daļā minētos subjektus, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Fizisko personu reģistra ierakstus un ziņas šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 2. punktā un 41. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajā apjomā, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju.

(3) Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Sodu reģistra, kā arī glabāt un citādi apstrādāt ziņas par uzraugāmo likuma subjektu — fizisko personu —, uzraugāmā likuma subjekta dalībniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, augstāko vadību un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu.

(31) Likuma subjekti papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam tajā minēto informāciju un informāciju no Nederīgo dokumentu reģistra var saņemt, arī izmantojot valsts platformu Valsts informācijas sistēmu likuma izpratnē. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā likuma subjekti šajā likumā noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem nepieciešamo informāciju no šā panta otrajā daļā minētajiem reģistriem un Nederīgo dokumentu reģistra, izmantojot valsts platformu, kā arī kārtību, kādā izsniedz pieprasīto informāciju, un pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.

(4) Likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas, izmantojot Latvijas Republikas informācijas sistēmas saskaņā ar šo likumu, ir atbildīgi par to izmantošanu tikai šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(5) Lai novērstu iespēju likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām izmantot Latvijas Republikas informācijas sistēmas šajā likumā neparedzētiem mērķiem, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas dokumentē veiktos pieprasījumus un saņemto informāciju.

(6) Ministru kabinets nosaka maksas par šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanu apmēru un iekasēšanas kārtību.

8

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021., 13.10.2022. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

5.2 pants. Fizisko personu datu apstrādes vispārīgie nosacījumi

(1) Fizisko personu datu apstrāde šā likuma mērķa sasniegšanai likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs.

(2) Likuma subjekti, slēgtā vai atvērtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēji, uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un šā likuma 41. pantā minēto reģistru pārziņi datu subjektam nesniedz informāciju par šā likuma ietvaros veikto datu apstrādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, izņemot publiski pieejamos datus.

9

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)