50. pants
Finanšu izlūkošanas dienesta juridiskais statuss
(1) Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo likumu veic aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
(2) Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.
(3) Finanšu izlūkošanas dienests savā darbībā ir neatkarīgs.
(4) Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz Finanšu izlūkošanas dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.
(5) Finanšu izlūkošanas dienests lēmumus, kas saistīti ar tā tiesībām un pienākumiem, pieņem neatkarīgi, pamatojoties uz likumu.
(6) Finanšu izlūkošanas dienestu finansē no valsts budžeta.
(7) Finanšu izlūkošanas dienestam ir valsts budžeta konts Valsts kasē, zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu Finanšu izlūkošanas dienesta nosaukumu.
85
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)
50.1 pants. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks
(1) Finanšu izlūkošanas dienestu vada un pārstāv tā priekšnieks. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks, un viņam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā priekšniekam.
(2) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(3) Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
(4) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, ģenerālprokurors vai viņa deleģēts pārstāvis, iekšlietu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, finanšu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji. Komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.
(6) Par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:
1) ir ar nevainojamu reputāciju;
2) pārvalda vismaz divas svešvalodas;
3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista vai ekonomista kvalifikāciju vai kvalifikāciju finanšu vadībā, kā arī uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā;
4) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;
5) nepiedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;
6) kurai nav piemērota sankcija par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.
(7) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Finanšu izlūkošanas dienestu;
2) bez īpaša saskaņojuma izdod Finanšu izlūkošanas dienesta iekšējos normatīvos aktus;
3) nosaka lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību un kārtību Finanšu izlūkošanas dienestā;
4) nosaka ierēdņu un darbinieku amatus Finanšu izlūkošanas dienestā;
5) ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam, Saeimai un Finanšu sektora attīstības padomei ziņojumu par Finanšu izlūkošanas dienesta darbības rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā, personālpolitikas attīstību un budžeta līdzekļu izlietojumu.
(8) Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku neattiecas citos normatīvajos aktos noteiktais par iestādes vadītāja darbības un tās rezultātu novērtēšanu, disciplināro atbildību, kā arī citas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka neatkarību ierobežojošas tiesību normas, izņemot normas par viņa atstādināšanu no amata.
86
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)
50.2 pants. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstādināšana no amata, pilnvaru izbeigšanās un atbrīvošana no amata
(1) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku atstādina no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos. Lēmumu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstādināšanu no amata pieņem šā likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētā komisija.
(2) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:
1) mēneša laikā no dienas, kad viņš Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;
2) beidzoties likumā noteiktajam pilnvaru termiņam;
3) sasniedzot valsts noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izņemot gadījumu, kad par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atstāšanu amatā ir pieņemts pamatots Saeimas lēmums;
4) stājoties spēkā nolēmumam, ar kuru viņš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;
5) stājoties spēkā galīgajam nolēmumam par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu;
6) sakarā ar viņa nāvi.
(3) Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku ar Saeimas lēmumu atbrīvo no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš:
1) pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kuras dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;
2) piedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;
3) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kuru dēļ radīts kaitējums valstij vai personai;
4) darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.
(4) Šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata izvērtē šā likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētā komisija, kuras darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji.
(5) Ja komisija nekonstatē šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Ja komisija konstatē iemeslus Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
(6) Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesa (tiesnesis) pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.
(7) Ja komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, komisija lēmumu nosūta Ministru kabinetam. Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.
87
(01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)