1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī valsts, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz ziņu apmaiņu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus;

2) izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde — kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kurai saskaņā ar piešķirto kompetenci ir tiesības iesniegt pieprasījumus tieši citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam;

3) pieprasījums — lūgums sniegt ziņas, kuru iesniedzis citas dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde vai kuru sagatavojis Latvijas vienotais kontaktpunkts, izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona;

4) smags noziegums — Kriminālprocesa likuma 2. pielikumā minēts nodarījums, par kuru dalībvalstī, kas iesniegusi pieprasījumu, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, kā arī nodarījums, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija regulas (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (turpmāk — regula 2016/794) 3. panta 1. vai 2. punktā;

5) ziņas — jebkāda informācija, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām, faktiem vai apstākļiem, kuri ir svarīgi kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Ziņas var būt:

a) tieši pieejama informācija — informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites lietā, krimināllietā ietverta informācija vai informācija, kas tieši pieejama kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai amatpersonai, no kuras ziņas tiek pieprasītas,

b) netieši pieejama informācija — informācija, kuru vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona ir tiesīga iegūt no citām valsts institūcijām vai privātpersonām;

6) ziņu apstrāde — jebkuras ar ziņām veiktās darbības, ieskaitot ziņu glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

2