23. pants
Operatīvā uzskaite

(1) Operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai.

(11) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ciktāl to pieļauj attiecīgās informācijas aizsardzība, var iekļaut Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā. Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve šajā sistēmā iekļautajai informācijai, kā arī šajā sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

(2) Iekļaut personas operatīvajā uzskaitē (aktīvā uzskaites forma) ir atļauts tikai tad, ja attiecībā uz tām tiek veikta operatīvā izstrāde.

(3) Operatīvajā uzskaitē iekļauto personu tiesības un brīvības var ierobežot tikai Kriminālprocesa likumā vai citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Ja ziņas, uz kuru pamata persona iekļauta operatīvajā uzskaitē, nav apstiprinājušās, šī persona no uzskaites noņemama. Operatīvās uzskaites lietas (operatīvās pārbaudes un operatīvās izstrādes lietas) izbeidzamas, ja:

1) pārbaudāmais fakts nav apstiprinājies;

11) turpmāka šā likuma 2.pantā minēto uzdevumu izpilde un 1.pantā noteikto mērķu sasniegšana nav iespējama vai nav samērīga ar apdraudējuma veidu vai bīstamības pakāpi;

2) noziedzīgs nodarījums un šo noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas ir noskaidrotas;

3) ir izpildīti citi operatīvās darbības uzdevumi;

4) iestājies kriminālatbildības noilgums.

(5) Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas tiek uzglabātas likumā un operatīvās darbības subjekta noteiktajā kārtībā. Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas glabā 10 gadus, bet lietas, kas saistītas ar personu speciālās aizsardzības nodrošināšanu, — 75 gadus. Iznīcinot operatīvās uzskaites lietu, operatīvās darbības subjekts saglabā dokumentus (materiālus), kas satur informāciju, kura nepieciešama un kurai ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā.

28

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 27.06.2002., 13.10.2005., 10.03.2016. un 08.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2022. 1.1 daļa stājas spēkā 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

23.1 pants. Tiesneša un prokurora akcepta saņemšana operatīvās darbības pasākuma veikšanai

(1) Lai īstenotu sevišķajā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu, operatīvās darbības subjekta amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu, kurā norāda:

1) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kas pieņēma lēmumu;

2) tā operatīvās darbības procesa stadiju, kurā nepieciešams veikt attiecīgo operatīvās darbības pasākumu, lietas numuru un iestādi, kas veic lietvedību šajā lietā;

3) veicamās darbības un to veikšanas laikposmu vai ilgumu;

4) operatīvās darbības pasākuma veikšanas nepieciešamības pamatojumu;

5) gaidāmo rezultātu;

6) iemeslu, kas neļauj gaidāmo rezultātu sasniegt citā veidā vai tā sasniegšanu būtiski apgrūtina.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda arī šā likuma 15.panta trešajā daļā, 15.1 panta ceturtajā daļā un 16.panta ceturtajā daļā minētajā operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumā.

(3) Lēmumā par operatīvās darbības pasākuma veikšanu vienlaikus var iekļaut informāciju par vairākiem sevišķajā veidā veicamiem vai šā likuma 15.panta trešajā daļā, 15.1 panta ceturtajā daļā un 16.panta ceturtajā daļā minētajiem operatīvās darbības pasākumiem, ja šo pasākumu veikšana ir savstarpēji saistīta un visus šos operatīvās darbības pasākumus akceptē (dod piekrišanu) attiecīgi tiesnesis vai prokurors.

(4) Lēmumu par attiecīgā operatīvās darbības pasākuma veikšanu saskaņo operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks.

(5) Lai izlemtu, vai attiecīgais operatīvās darbības pasākums ir akceptējams, tiesnesis vai prokurors iepazīstas ar lēmumu par operatīvās darbības pasākuma veikšanu, kā arī ar tiem operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, ar ko tiek pamatota konkrētā operatīvās darbības pasākuma veikšanas nepieciešamība.

(6) Tiesnesis vai prokurors, lemjot par operatīvās darbības pasākuma akceptēšanu, izvērtē tā veikšanas pamatojumu, kā arī šā likuma 4.pantā minēto operatīvās darbības principu ievērošanu. Lemjot par operatīvās iekļūšanas akceptēšanu, tiesnesis izvērtē arī tā operatīvās darbības pasākuma pamatojumu, kura īstenošanai tiek veikta operatīvā iekļūšana.

(7) Tiesnesis, lemjot par tāda operatīvās darbības pasākuma akceptēšanu, kas veikts neatliekamos gadījumos saskaņā ar šā likuma 7.panta piektās daļas nosacījumiem, papildus šā panta sestajā daļā minētajam izvērtē operatīvās darbības pasākuma neatliekamās uzsākšanas pamatotību. Ja minētajā gadījumā tiesnesis atzinis operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts iegūto informāciju nekavējoties iznīcina.

(8) Akceptējot operatīvās darbības pasākumu, norāda tā veikšanai atļauto laikposmu vai ilgumu.

(9) Lēmums par operatīvās darbības pasākuma veikšanu, tiesneša vai prokurora akcepts šā pasākuma veikšanai vai atteikums to akceptēt noformējams rakstveidā, ievērojot šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

29

(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

23.2 pants. Tiesneša un prokurora akceptētā operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskats

(1) Operatīvās darbības subjekta amatpersona 10 darbdienu laikā pēc tāda operatīvās darbības pasākuma veikšanas, kuru akceptējis tiesnesis vai prokurors, vai pēc tam, kad beidzies akceptā norādītais pieļaujamais laiks, vai pēc atteikšanās veikt operatīvās darbības pasākumu sagatavo operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskatu, kurā norāda:

1) vai operatīvās darbības pasākums ir veikts;

2) operatīvās darbības pasākuma faktisko veikšanas laikposmu vai ilgumu;

3) vai operatīvās darbības pasākuma veikšanas laikā notika atkāpšanās no akcepta, kā tā izpaudās un kādi bija šādas atkāpšanās iemesli;

4) sasniegto rezultātu.

(2) Operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskatu apstiprina operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks. Minēto pārskatu pievieno attiecīgās operatīvās darbības procesa materiāliem.

(3) Ja operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks konstatē, ka ir notikusi atkāpšanās no akcepta, attiecīgais operatīvās darbības subjekts informē par to ģenerālprokuroru, kas norīko prokuroru pārbaudes veikšanai.

(4) Prokurors, veicot pārbaudi, izvērtē to, vai atkāpšanās no akcepta būtiski aizskāra personas pamattiesības, un operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pamatotību. Ja prokurors atzīst, ka atkāpšanās no akcepta ir bijusi nepamatota un tā būtiski aizskārusi personas pamattiesības, viņš uzdod operatīvās darbības subjekta amatpersonai nekavējoties iznīcināt informāciju, kas iegūta, pārkāpjot akceptu, un informē Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ja pieļauta atkāpšanās no tiesneša akcepta.

30

(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)