24. pants
Iegūtās informācijas tiesiskā nozīme un izmantošana

(1) Operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.

(2) Iegūtos materiālus un ziņas var izmantot arī, sagatavojot un veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības krimināllietās, plānojot un veicot operatīvās darbības pasākumus, analizējot kriminogēno situāciju un izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai, atklājot reālo un potenciālo draudu faktorus un to avotus, veicot pasākumus, lai prognozētu, novērstu vai neitralizētu krīzes situāciju valstī un tās sekas, izstrādājot valsts drošības un aizsardzības stratēģiju un sagatavojot un īstenojot tās komplekso programmu.

(3) Ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi.

(4) Ja kriminālprocesā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju vai šāda informācija tiek izmantota, sagatavojot un veicot izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma ar šajā operatīvās darbības procesā iegūto informāciju, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu vai izmeklēšanas darbību sagatavošanu un veikšanu, jāiepazīstina kriminālprocesa virzītājs.

(5) Sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūto informāciju par personu cita operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanai drīkst nodot tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai, ja šī informācija norāda uz iespēju, ka attiecīgā persona izdarījusi vai plāno izdarīt citu noziedzīgu nodarījumu vai radījusi vai gatavojas radīt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.

(6) Ja sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūtā informācija par personu tiek nodota cita operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanai, tad tā operatīvās darbības procesa materiāliem, kurā tika īstenots sevišķajā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums, pievieno šādu informāciju:

1) operatīvās darbības subjekts, kuram nodota informācija;

2) informācijas nodošanas pamatojums;

3) informācijas nodošanas datums un apjoms.

(7) Ja, veicot operatīvās darbības pasākumus, ir iegūta informācija, kas izpausta, lai saņemtu zvērinātu advokātu, ārstu, psihologu un garīdznieku profesionālo palīdzību, šādu informāciju nekavējoties iznīcina. Ja attiecīgā informācija norāda uz minēto personu izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu vai radītu apdraudējumu valsts vai sabiedrības drošībai, šīs informācijas saglabāšana ir pieļaujama tikai ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu.

31

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 13.10.2005. un 10.03.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

24.1 pants. Informācijas sniegšana par operatīvās darbības pasākumu veikšanu

(1) Pabeidzis operatīvās darbības procesu, operatīvās darbības subjekts par sevišķajā veidā veikto operatīvās darbības pasākumu un tā veikšanas laiku informē personu, pret kuru minētais pasākums tika veikts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto personu neinformē par veikto operatīvo darbību, ja tas var:

1) radīt kaitējumu citas personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

2) atklāt operatīvās darbības slepenā palīga vai tās personas identitāti vai slepenās sadarbības faktu, kura konfidenciāli sniedza palīdzību operatīvās darbības subjekta amatpersonai;

3) atklāt operatīvās darbības nodrošināšanai izveidotās segorganizācijas un citus maskēšanās līdzekļus;

4) atklāt operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku;

5) kaitēt valsts drošības interesēm;

6) kaitēt operatīvās darbības uzdevumu izpildei;

7) kaitēt kriminālprocesam.

(3) Ja ir konstatēti šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, operatīvās darbības subjekta amatpersona par to sagatavo pamatotu uzziņu, ko apstiprina operatīvās darbības subjekta vadītājs (priekšnieks) vai viņa pilnvarota amatpersona.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto personu informē par veikto operatīvās darbības pasākumu, tiklīdz beidz pastāvēt šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, ja vien attiecīgā operatīvās uzskaites lieta nav iznīcināta.

32

(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)

24.2 pants. Iegūtās informācijas un operatīvās uzskaites lietu iznīcināšana

(1) Šajā likumā paredzētajos gadījumos, iznīcinot operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju, raksta informācijas iznīcināšanas aktu un pievieno to attiecīgās operatīvās darbības procesa lietas materiāliem.

(2) Kad beidzies šā likuma 23.panta piektajā daļā paredzētais operatīvās uzskaites lietas glabāšanas termiņš, operatīvās uzskaites lietu iznīcina un par to raksta aktu, kurā norāda lietas numuru, nosaukumu, lietas uzsākšanas, izbeigšanas un iznīcināšanas datumu, kā arī dokumentus (materiālus), kas saglabāti operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai. Mēnesi pirms operatīvās uzskaites lietas iznīcināšanas par to informē ģenerālprokuroru vai viņa īpaši pilnvarotu prokuroru.

(3) Iznīcinot ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu, ievēro attiecīgajai informācijai paredzēto iznīcināšanas kārtību.

33

(10.03.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2016.)