2. pants"neprasa Ministru kabinetam iesniegt attiecīgo likumu

"neprasa Ministru kabinetam iesniegt attiecīgo likumu

1grozījumus ar nolūku izvērtējuma rezultātus ieviest de

2iure Latvijas likumdošanā", un uzsvēra, ka Ministru kabineta

3sagatavotais izvērtējums palikšot neizskatīts Saeimā pēc būtības,

4jo Saeimas kārtības rullis nereglamentējot Ministru kabineta

5izvērtējuma izskatīšanas procedūru.

6A.Bartaševičs pauda viedokli, ka

7iespēju personai aizstāvēt savu godu un cieņu dod ne tikai VDK

8dokumentu likums (14.un 15.panta kārtībā), bet arī Civilprocesa

9likuma 37.nodaļas tiesību normas par juridisko faktu

10konstatēšanu, kuras ļauj konstatēt personas sadarbības faktu ar

11VDK.

12Vienlaikus A.Bartaševičs norādīja,

13ka ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem ieņemt noteiktus

14amatus varētu pastāvēt (piemēram, likumā "Par valsts noslēpumu"

15vai Valsts drošības iestāžu likumā).

166.Institūcija, kas izdevusi

17apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka viens

18no VDK dokumentu likuma mērķiem bijis ļaut apzināt un dot iespēju

19novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar Valsts drošības komiteju.

20Šā likuma 14.un 15.pants nosakot kārtību, kādā tiek konstatēts

21sadarbības fakts ar VDK.

22Saeima uzskata, ka gadījumā, ja

23apstrīdētais akts nebūtu pieņemts, no 2004.gada 3.jūnija vairs

24nevarētu konstatēt personas sadarbības faktu ar VDK, kā arī

25nevarētu šo faktu izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo

26personu. Spēku zaudētu arī VDK dokumentu likuma 14.un 15.

27pants.

28Saeima norāda, ka, papildinot VDK

29dokumentu likuma pārejas noteikumus ar 7.punktu, tika noteikts

30laika posms, kurā rūpīgi jāizvērtē visos likumos noteiktie

31ierobežojumi attiecībā uz personām, kas sadarbojās ar VDK.

32Termiņa pagarinājums vēl uz 10 gadiem attiekšoties tikai uz tiem

33likumiem, kuros noteiktie ierobežojumi tiks atzīti par

34nepieciešamiem un pamatotiem.

35Saeima uzskata, ka apstrīdētā akta

36normas ir samērīgas ar to leģitīmo mērķi - valsts drošību un ka

37sadarbības fakta ar VDK konstatācija ir individualizēta. VDK

38dokumentu likuma 14. un 15.pantā paredzēts specifisks tiesas

39process, kurā personas sadarbības pakāpe tiekot rūpīgi izvērtēta,

40un personai esot iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā, ja tā

41uzskata, ka nav aktīvi un apzināti sadarbojusies ar VDK.

42Tiesas sēdē Saeimas

43pilnvarotais pārstāvis Juridiskā biroja vadītājs Gunārs

44Kusiņš papildus norādīja, ka pieteikuma iesniedzējs

45izskatāmās lietas ietvaros neesot apstrīdējis speciālajos likumos

46ietvertos ierobežojumus, bet gan tikai grozījumus VDK dokumentu

47likumā. Lai noteiktu speciālajos likumos ietverto ierobežojumu

48samērīgumu, būtu jāvērtē katra šāda speciālajā likumā ietvertā

49ierobežojuma atbilstība Satversmei.

50G.Kusiņš uzsvēra, ka apstrīdēto

51aktu veidojot divas savstarpēji saistītas tiesību normas. No

52vienas puses, ir paredzēts pagarināt noilguma termiņu sadarbības

53fakta konstatācijai vēl par 10 gadiem, no otras puses, šis

54termiņš attiecas tikai uz tām tiesisko attiecību jomām, kas skar

55nacionālās drošības intereses un Latvijas teritoriālo vienotību.

56Turklāt, strādājot pie apstrīdētā akta projekta, esot pieaicināti

57vairāki lietpratēji, kas pauduši viedokli, ka ierobežojumi dažos

58likumos būtu atceļami, taču citos - konkretizējami.

59G.Kusiņš norādīja, ka apstrīdētā

60akta mērķis bijis pagarināt termiņu ierobežojumiem tiesisko

61attiecību jomās, kas saistītas ar nacionālās drošības interesēm

62un Latvijas teritoriālo vienotību. Viņš atzina, ka no dažiem

63likumiem tamlīdzīgi ierobežojumi varētu būt izslēgti, taču

64uzsvēra, ka citos likumos, piemēram, likumā "Par valsts

65noslēpumu", minētie ierobežojumi jāsaglabā.

667.Rīgas Juridiskās augstskolas

67lektors Mārtiņš Mits savā atzinumā norāda, ka pēc VDK

68dokumentu likumā noteiktā termiņa izbeigšanās iespējamās

69sadarbības fakts vairs nebūtu konstatējams un nevarētu ietekmēt

70personas tiesiskās attiecības. Tāpēc VDK dokumentu likuma 17.

71pants būtu vērtējams sasaistē ar attiecīgajiem ierobežojumiem,

72kas paredzēti speciālajos likumos.

73Speciālajos likumos ir noteikti

74ierobežojumi piedalīties Saeimas un pašvaldību darbībā,

75kandidējot vēlēšanās, un ieņemt amatus valsts pārvaldē un

76tiesībaizsardzības institūcijās.

77Speciālajos likumos noteiktā

78ierobežojuma ieņemt amatu valsts pārvaldē un tiesībaizsardzības

79institūcijās leģitīmais mērķis esot aizsargāt demokrātisko valsts

80iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību.

81Vērtējot izraudzīto līdzekļu un leģitīmā mērķa samērīgumu, M.Mits

82secina, ka ar "pašreiz likumdošanā nostiprināto mehānismu nav

83iespējams izvērtēt sakarību starp personas pagātnes darbību un

84apdraudējumu interesēm, kas saistītas ar valsts drošību, personai

85kļūstot par ierēdni".

86M.Mits norāda, ka speciālajos

87likumos ietvertie ierobežojumi, kas attiecas uz bijušajiem VDK

88darbiniekiem, formulēti pārāk vispārīgi, un tādējādi katrā

89konkrētajā gadījumā neesot iespējams konstatēt ierobežojuma

90samērīgumu ar leģitīmo mērķi.

918.Pieaicinātā persona - Valsts

92cilvēktiesību birojs (turpmāk - VCB) savā atzinumā norāda,

93ka apstrīdētā akta 1.pants ir pretrunā ar Konvencijas 14.pantu

94saistībā ar tās Pirmā protokola 3.pantu, jo esot konstatējama

95atšķirīga attieksme pret dažādām Latvijas pilsoņu grupām

96attiecībā uz tiesībām tikt ievēlētam. Šai normai esot leģitīms

97mērķis (valsts drošības aizsardzība), taču šā mērķa sasniegšanai

98izraudzītie līdzekļi neesot samērīgi, jo neesot pamata uzskatīt,

99ka vēl joprojām personas, kas sadarbojušās ar VDK, kļūstot par

100deputātiem, varētu apdraudēt valsts drošību.

101VCB uzsver, ka tiesības pildīt

102valsts dienestu var tikt pakļautas stingrākiem ierobežojumiem

103nekā tiesības tikt ievēlētam. Taču tiesību ierobežojumi varot

104pastāvēt tikai tad, ja tiem ir leģitīms mērķis un tie ir

105samērīgi. Leģitīms mērķis esot nepieļaut tādu personu nokļūšanu

106valsts dienestā, kuras savas tādējādi iegūtās pilnvaras varētu

107izmantot valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudēšanai.

108VCB uzskata, ka Latvijas likumos noteiktie ierobežojumi attiecībā

109uz valsts dienesta pildīšanu ir pārāk plaši. Šādi ierobežojumi

110varētu tikt noteikti attiecībā uz militāro dienestu, dienestu

111valsts drošības iestādēs un amatiem, kas saistīti ar valsts

112noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.

113VCB secina, ka apstrīdētā akta 1.

114pants, ciktāl tas attiecas uz personas tiesībām tikt ievēlētai

115parlamentā un pildīt valsts dienestu, neatbilst Satversmes

116101.pantam un Konvencijas 14. pantam, kā arī tās Pirmā protokola

1173.pantam.

118Tiesas sēdē VCB pilnvarotā

119pārstāve Anita Kovaļevska papildus norādīja, ka esot grūti

120vērtēt apstrīdēto aktu sasaistē ar visiem speciālajiem likumiem

121un atrauti no tiem. Viņa pauda viedokli, ka vislabākais

122risinājums būtu izdarīt grozījumus speciālajos likumos un

123precizēt, kādos gadījumos minētie ierobežojumi saglabājami.

1249.Pieaicinātā persona -

125Reabilitācijas un specdienestu prokuratūras virsprokurore Iveta

126Mētele norādīja, ka līdz šim prokuratūrā ir ierosinātas 290

127lietas un no tām 213 ir nosūtītas uz tiesu apzināta sadarbības

128fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. 60 pārbaudes lietās

129prokuratūra atzinusi, ka notikusi apzināta sadarbība ar Valsts

130drošības komiteju. Bet tikai 10 pārbaudes lietās tiesa

131nospriedusi, ka sadarbības fakts ar VDK ir atzīts. 61 pārbaudes

132lieta ir izbeigta saskaņā ar VDK dokumentu likuma 14.panta

13314.punktu, proti, ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu

134un lūdz lietu izbeigt.

135I.Mētele uzsvēra, ka personas,

136pret kurām ierosinātas pārbaudes lietas, visbiežāk sadarbības

137faktu atzīstot.

138I.Mētele norādīja, ka prokuratūras

139rīcībā esot tikai uzskaites kartītes un reģistrācijas žurnāli.

140Prokuratūras darbu apgrūtinot tas, ka nav pieejamas bijušo VDK

141darbinieku personiskās un darba lietas, tās pašreiz atrodas

142Krievijā un savstarpējā tiesiskā palīdzība šajās lietās netiek

143sniegta.

14410.Pieaicinātā persona -

145Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas

146centra vadītājs Indulis Zālīte pauda viedokli, ka

147Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošie dokumenti,

148tas ir, uzskaites kartītes, uz kurām neesot paša aģenta paraksta,

149aģentu reģistrācijas žurnāli, nedaudzas operatīvās lietas, kurās

150atrodami aģentu ziņojumi, bet nav attiecīgā aģenta paraksta, paši

151par sevi neesot pietiekams pierādījums, lai noteiktu aģenta

152sadarbības raksturu un to, vai sadarbība bijusi apzināta un

153slepena. Tāpēc prokuratūra, veicot pārbaudi, pieprasa no

154Totalitārisma seku dokumentēšanas centra visu tā rīcībā esošo

155informāciju par bijušajiem VDK darbiniekiem un savāc pietiekami

156vispusīgu informāciju no tiem resursiem, kuri Latvijā

157pieejami.

158I.Zālīte pauda viedokli, ka "pēc

159būtības aģenta bīstamība sabiedrībai esot noteikta speciālajos

160likumos, kuros atrodami aizliegumi, jo pati sadarbība jau neesot

161aizliegums pats par sevi. Tas ir aizliegums darboties kaut kādās

162noteiktās nozarēs".

16311.Pieaicinātā persona - darba

164grupas par VDK štata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem

165likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamības un pamatotības

166izvērtēšanu pārstāve Indra Gratkovska tiesas sēdē

167norādīja, ka darba grupa apzinājusi visus likumus, kuros noteikti

168ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem, kā arī uzklausījusi un

169apkopojusi to institūciju viedokļus, kuras iesaistītas attiecīgo

170likumu īstenošanā. Darba grupa izstrādā atzinumu, kas saskaņā ar

171Ministru kabineta kārtības rulli ir iekšējs tiesību akts -

172informatīvais ziņojums.

173I.Gratkovska norādīja, ka

174informatīvais ziņojums vēl neesot pabeigts un ka darba grupas

175uzdevumos neietilpst speciālo likumu grozījumu projektu

176izstrādāšana un iesniegšana Ministru kabinetam vai Saeimai.

177Taču papildus tam I.Gratkovska

178norādīja, ka tieslietu ministram, konstatējot jebkādas likuma

179nepilnības (neatbilstību Satversmei vai starptautiskajiem

180līgumiem), esot tiesības izteikt priekšlikumu par

181nepieciešamajiem grozījumiem šajā likumā.

182Secinājumu

183daļa

18412.Latvijas Republikas

185valsts vara de facto tika atjaunota, balstoties uz

1861991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par

187Latvijas Republikas valstisko statusu". Valsts atjaunošanas

188process sākās ar varas pilnīgu pārņemšanu Latvijas valsts

189kontrolē un PSRS struktūru darbības izbeigšanu Latvijas

190teritorijā. Bija nepieciešams rīkoties, lai izbeigtu Latvijas

191komunistiskās partijas darbību un pārņemtu tās īpašumus,

192likvidētu Latvijas PSR prokuratūru un Valsts drošības

193komiteju.

19413.1991.gada 24.augustā

195Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par PSRS

196valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā",

197kurā atzina, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to

198struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas,

199darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu

200un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm.

20113.1.Lai pēc totalitārā

202režīma sabrukšanas nostiprinātu atjaunotās valsts demokrātisko

203iekārtu, bija nepieciešams politiski, vēsturiski un juridiski

204izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK

205nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Savukārt

206sabiedrības uzticību jaunajām demokrātiskajām institūcijām varēja

207iegūt, ierobežojot totalitārā režīma piekritēju un pārstāvju

208darbību šajās institūcijās.

209Eiropas Padomes Parlamentārās

210Asamblejas rezolūcijā Nr.1096 (1996) "Par pasākumiem bijušo

211komunistisko totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanā"

212[Resolution 1096 (1996) on measures to dismantle the heritage

213of former communist totalitarian systems] (turpmāk -

214Rezolūcija) apkopota postsociālistisko valstu pieredze, kas gūta

215vecā režīma seku pārvarēšanā un pārejā uz demokrātisku

216valsti. Rezolūcijā atzīmēts, ka dažas valstis attiecībā uz

217personām, kuras bijušā komunistiskā totalitārā režīma laikā

218ieņēma augstus amatus un atbalstīja šo režīmu, veikušas tādus

219administratīvus pasākumus kā lustrācija vai likumu

220dekomunizācija. Tas darīts, lai nepieļautu minēto personu

221iekļūšanu "varas gaiteņos" (govermental power), jo nav

222ticības, ka tās darbosies saskaņā ar demokrātijas principiem, jo

223agrāk nav tā rīkojušās vai nav izteikušas vēlmi tā rīkoties.

224Turklāt Rezolūcijā uzsvērts, ka šādi ierobežojumi atbilst

225demokrātiskas valsts principiem, ja vien tiek ievēroti zināmi

226nosacījumi (sk. Rezolūcijas 11. un 12.punktu).

2271992. gada 20. oktobrī tika

228pieņemts likums "Par 5.Saeimas vēlēšanām", kura 21.pants

229citastarp noteica: "Par kandidātu var pieteikt ikvienu Latvijas

230pilsoni, [...], ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā

231kārtībā ir parakstījis paziņojumu, ka nav bijis vai šobrīd nav

232PSRS, LPSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības

233ministrijas, Krievijas (PSRS tiesību mantinieces) un citu valstu

234drošības dienesta vai armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas

235štata vai ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu aģents, rezidents

236vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šo paziņojumu pievieno

237kandidātu sarakstam."

238Taču likuma "Par 5.Saeimas

239vēlēšanām" piemērošanas procesā atklājās tā trūkumi. Pēc

2405.Saeimas sanākšanas Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija

241saņēma uzdevumu pieprasīt no Totalitāro režīmu noziegumu

242izmeklēšanas komisijas materiālus par Saeimas deputātu saistību

243ar Valsts drošības komiteju. Pārbaudot šos materiālus, tika

244konstatēts, ka pieci Saeimas deputāti, iespējams, ir

245sadarbojušies ar VDK.

246Tāpēc Saeima 1994.gada 28.aprīlī

247pieņēma lēmumu, kurā tika norādīts, ka "Latvijas PSR Valsts

248drošības komitejas aģentūras dienesta dokumentu autentiskums pats

249par sevi nedod pietiekamu pamatu atzinumam par deputātu

250G.Andrejeva, E.Inkēna, A.Kreitusa, R.Milberga un A.Siliņa

251apzinātas, slepenas sadarbības faktu ar minēto organizāciju" un

252ka ir jāpaātrina VDK dokumentu likuma projekta izstrādāšana un

253pieņemšana, lai sadarbības fakta konstatēšanai varētu izmantot

254minēto likumu.

255Tas nozīmēja, ka sadarbības fakta

256ar VDK konstatēšanai bija nepieciešama speciāla procedūra, kurā

257attiecīgajām izmeklēšanas iestādēm būtu konkrētas tiesības un

258pienākumi.

25913.2.1994.gada 19.maijā

260tika pieņemts likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas

261dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar

262VDK konstatēšanu", kas stājās spēkā 1994.gada 3.jūnijā.

263Šā likuma mērķis bija nodrošināt

264bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu kā vienota

265valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu

266un noteikt kārtību, kādā izmantojami VDK dokumenti, kā arī ļaut

267apzināt un dot iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar

268VDK un radīt iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt

269personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi. VDK

270dokumentu likumā tika definēti jēdzieni "VDK dokumenti", "VDK

271darbinieki" un "informatori", kā arī noteikta kārtība, kādā

272izmantojami VDK dokumenti, un sevišķā kārtība, kādā konstatējams

273sadarbības fakts.

27414. Ņemot vērā toreizējo

275politisko situāciju, vēsturisko izvērtējumu un demokrātijas

276attīstības pakāpi valstī, likumdevējs šajā likumā paredzēja

277sadarbības faktam ar VDK noilguma termiņu, nosakot, ka "pēc 10

278gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības

279fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15.pantā noteiktajā

280kārtībā nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst

281izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu". Tas nozīmēja,

282ka atsevišķās tiesisko attiecību jomās tomēr varētu būt noteikti

283ierobežojumi personām, kuras sadarbojušās ar VDK (bijušas VDK

284darbinieki, informatori, aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu

285turētāji un uzticības personas).

286Tādējādi VDK dokumentu likums pats

287par sevi neierobežoja personu tiesības ieņemt noteiktus amatus.

288Tas radīja tikai priekšnosacījumus šādu ierobežojumu noteikšanai,

289kā arī noteica speciālu procedūru sadarbības fakta ar VDK

290konstatēšanai. Vienlaikus VDK dokumentu likums pauda likumdevēja

291apņēmību noteiktos ierobežojumus pēc zināma laika atcelt.

29215.Ierobežojumi personām,

293kas sadarbojušās ar VDK, tika noteikti vairākos speciālajos

294likumos: likumā "Par tiesu varu", Pilsonības likumā, Saeimas

295vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

296vēlēšanu likumā, Valsts civildienesta likumā, Militārā dienesta

297likumā, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Valsts

298kontroles likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", likumā

299"Par valsts noslēpumu", Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā,

300Prokuratūras likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un citos

301likumos.

30215.1.Šie ierobežojumi

303minētajos likumos tika iekļauti nevis vienlaikus, bet gan

304pakāpeniski. Piemēram, likumā "Par tiesu varu" ierobežojums

305personām, kuras ir sadarbojušās ar VDK, būt par tiesneša

306kandidātu (55.panta 5.punkts) iekļauts ar 1994.gada 15.jūnija

307likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Pilsētas domes,

308novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ierobežojums

309bijušajiem VDK štata darbiniekiem kandidēt domes (padomes)

310vēlēšanās un tikt ievēlētiem domē (padomē) tika noteikts ar

3111996.gada 6.novembra likumu "Grozījumi Pilsētas domes, novada

312domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Arī Saeimas vēlēšanu

313likumā līdzīgi ierobežojumi tika iekļauti 1998.gada 26.martā.

3142000.gada 7.septembrī tika pieņemts Valsts civildienesta likums,

315kas stājās spēkā 2001.gada 1.janvārī, un tā 7.panta 8.punktā bija

316noteikts ierobežojums bijušajiem VDK štata darbiniekiem pretendēt

317uz ierēdņa amatu. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas

318biroja likumā attiecīgs ierobežojums tika ietverts tikai

3192005.gada 27.janvārī (spēkā no 2005.gada 1.marta).

320Tātad likumdevējs katrā konkrētajā

321gadījumā, iekļaujot speciālajā likumā ierobežojumus personām,

322kuras sadarbojušās ar VDK, ir vērtējis minēto ierobežojumu

323nepieciešamību attiecīgajā tiesisko attiecību jomā.

32415.2.Turklāt šie

325ierobežojumi gan pēc apjoma, gan pēc satura dažādos likumos ir

326atšķirīgi. Piemēram, likumā "Par tiesu varu" noteikts, ka par

327tiesneša kandidātu nevar būt personas, kuras ir vai ir bijušas

328PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS

329Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības

330dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta

331štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti,

332rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Savukārt Saeimas

333vēlēšanu likumā ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt

334par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir

335bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu,

336izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

337Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 11.panta 4.punkta "h"

338apakšpunktu katram deputāta kandidātam ar savu parakstu

339jāapliecina ziņas par to, vai viņš ir vai nav sadarbojies ar VDK

340(kā ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā

341dzīvokļa turētājs). Turpretī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā

342iekļauta tikai prasība deputātu kandidātu sarakstam pievienot

343kandidātu parakstītu informāciju, kurā norādītas ziņas par to,

344vai attiecīgā persona ir vai ir bijusi VDK štata darbinieks un

345vai tā ir vai nav sadarbojusies ar VDK.

346Tādējādi likumdevējs, paredzot

347ierobežojumus dažādās tiesisko attiecību jomās, noteicis

348diferencētu pieeju.

34916.VDK dokumentu likumā

350noteiktais termiņš būtu beidzies 2004. gada 3.jūnijā. Taču

351likumdevējs šo termiņu pagarināja vēl par 10 gadiem, nosakot:

352"Pēc 20 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas

353sadarbības fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15.pantā

354noteiktajā kārtībā nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar

355VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu."

356Līdz ar to ierobežojumi personām, kas sadarbojušās ar VDK, ir

357noteikti līdz 2014.gada 3.jūnijam.

35817.Satversmes tiesa

3592000.gada 15. augustā izskatīja lietu Nr.2000-03-01 "Par Saeimas

360vēlēšanu likuma 5.panta 5. un 6.punkta un Pilsētas domes un

361pagasta padomes vēlēšanu likuma 9.panta 5. un 6.punkta atbilstību

362Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101.pantam, Eiropas Cilvēka

363tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam un

364Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām

36525.pantam". Minētās lietas ietvaros Satversmes tiesa vērtēja

366Saeimas vēlēšanu likumā un Pilsētas domes, novada domes un

367pagasta padomes vēlēšanu likumā ietvertos personas pasīvo

368vēlēšanu tiesību ierobežojumus. Šie ierobežojumi tika izvērtēti

369sasaistē ar VDK dokumentu likuma 17. pantu, kurā bija noteikts 10

370gadu noilguma termiņš. Spriedumā secināts, ka minēto ierobežojumu

371noteikšana bija attaisnota ar leģitīmu mērķi - "aizsargāt

372demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas

373teritoriālo vienotību" (Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta

374spriedums lietā Nr. 2000-03-01, 6.punkts).

375Turklāt Satversmes tiesa norādīja,

376ka "likumdevējam, periodiski izvērtējot attiecīgo politisko

377situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību,

378būtu jālemj par ierobežojumu termiņa noteikšanu apstrīdētajās

379normās, jo šādi pasīvo vēlēšanu ierobežojumi var pastāvēt tikai

380noteiktu laiku"(Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta

381spriedums lietā Nr. 2000-03-01, 7.punkts). Taču Saeima,

382noraidot opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus par

383grozījumiem vēlēšanu likumos, pirms noilguma termiņa beigām nav

384vērtējusi minētos ierobežojumus pēc būtības (sk. lietas 2.

385sēj. 69.lpp.).

386Tomēr, pieņemot Eiropas Parlamenta

387vēlēšanu likumu, likumdevējs ir vadījies no Satversmes tiesas

388spriedumā ietvertajām atziņām un nav paredzējis pasīvo vēlēšanu

389tiesību ierobežojumus personām, kas sadarbojušās ar VDK.

390Tā kā visi Latvijas vēlēšanu

391likumi (Saeimas vēlēšanu likums, Pilsētas domes, novada domes un

392pagasta padomes vēlēšanu likums un Eiropas Parlamenta vēlēšanu

393likums) ir balstīti uz vienādiem principiem, tajos ietvertajiem

394ierobežojumiem vajadzētu būt rūpīgi apsvērtiem un pamatotiem.

39518.No apstrīdētā akta

396projekta anotācijas izriet, ka Saeima daļēji ņēmusi vērā minēto

397Satversmes tiesas spriedumu un, pieņemot apstrīdēto aktu,

398uzdevusi Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.jūnijam izvērtēt VDK

399štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos

400noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Tika

401paredzēts, ka speciālajos likumos noteikto ierobežojumu

402izvērtējumu Ministru kabinets iesniegs Saeimai. No tā secināms,

403ka likumdevējs pats ir atzinis esošo ierobežojumu iespējamo

404nepamatotību.

405Tieslietu ministrija 2004.gada

4066.septembrī izdeva rīkojumu Nr. 1-1/309 "Par darba grupu par VDK

407štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos

408noteikto ierobežojumu nepieciešamības un pamatotības

409izvērtēšanu". Šai darba grupai saskaņā ar minētā rīkojuma

4102.punktu līdz 2005.gada 1.aprīlim jāiesniedz tieslietu ministram

411nepieciešamo tiesību aktu projekti.

41219.Kā redzams no lietas

413materiāliem, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā tika lemts

414par apstrīdēto aktu, piedalījās gan Ministru kabineta pārstāvis

415starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, gan Valsts

416prezidenta kancelejas, gan Ģenerālprokuratūras, Satversmes

417aizsardzības biroja, Tieslietu ministrijas, Datu valsts

418inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas, Rīgas

419Juridiskās augstskolas un Totalitārisma seku dokumentēšanas

420centra pārstāvji (sk. lietas 1.sēj. 156. - 161.lpp.).

421Ņemot vērā šo ekspertu viedokli,

422Juridiskās komisijas sēdē tika konstatēts, ka 1994.gadā

423noteiktais 10 gadu noilguma termiņš kā mehāniska robežšķirtne nav

424pamatots, jo tas ir tikai viens no apstākļiem, kas jāņem vērā,

425izvērtējot šādu ierobežojumu nepieciešamību. Vairāki eksperti

426atzinuši, ka daudz svarīgāk būtu šos ierobežojumus konkretizēt

427(sk. lietas 2. sēj. 96.lpp.). Arī M.Mits norādījis, ka

428likumdevējs ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem

429iesaistīties noteiktās tiesiskajās attiecībās ir formulējis pārāk

430vispārīgi un rezultātā neesot iespējams katrā konkrētajā gadījumā

431konstatēt ierobežojuma samērīgumu ar tā mērķi - aizsargāt

432demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas

433teritoriālo vienotību.

434Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa

435(turpmāk - ECT) lietā Sidabras and Džiautas v. Lithuania,

436vērtējot Lietuvā pastāvošos ierobežojumus ieņemt konkrētu amatu

437(privātajā sektorā) personām, kas sadarbojušās ar PSRS Valsts

438drošības komiteju, ir secinājusi, ka ierobežojumi likumā

439formulēti tik vispārīgā veidā, ka nav ļāvuši pārliecināties par

440pamatotas saiknes pastāvēšanu starp attiecīgajiem amatiem un šo

441ierobežojumu leģitīmajiem mērķiem. Tādēļ "šāda likumdošanas shēma

442nesniedz nepieciešamās garantijas, lai novērstu diskrimināciju un

443nodrošinātu adekvātu un pienācīgu tiesas kontroli pār

444ierobežojumu piemērošanu" (ECT 2004.gada 27. jūlija spriedums

445lietā Sidabras and Džiautas v. Lithuania, 59.punkts).

4461992.gada 27.janvārī Latvija

447pievienojās Starptautiskās darba organizācijas konvencijai Nr.111

448"Par diskrimināciju attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos".

449Ekspertu komiteja konvenciju un rekomendāciju īstenošanas

450jautājumos (turpmāk - Ekspertu komiteja) 2001.gadā vērtēja

451Latvijā pastāvošos ierobežojumus, kas noteikti Civildienesta

452likumā un likumā "Par policiju", konvencijas Nr.111 kontekstā.

453Ekspertu komiteja secināja, ka politiska rakstura

454ierobežojumam ieņemt kādu amatu jābūt atbilstošam attiecīgā amata

455raksturam un samērīgam ar darba pienākumiem, bet aplūkotie

456ierobežojumi attiecas uz visu civildienestu un dienestu policijā

457kopumā, nevis uz specifiskiem amatiem, funkcijām vai uzdevumiem

458(sk.: Committee of Experts on the Application of Conventions

459and Recomendations: Individual Observation concerning Convention

460No.111, Discrimination [Employment and Occupation], 1958: Latvia,

461Published in 2002,6.un7.punkts,ziņojumspieejams//http://www.ilo.org/ilolex/english/newcountryframeE.htm).

46220.Pieteikuma iesniedzējs

463lūdz izvērtēt apstrīdētā akta atbilstību Satversmes 101.pantam,

464Konvencijas 14.pantam un tās Pirmā protokola 3.pantam. Satversmes

465101.pantā ietvertas konkrētas cilvēka pamattiesības, proti,

466ikviena Latvijas pilsoņa tiesības likumā paredzētajā veidā

467piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts

468dienestu. Konvencijas Pirmā protokola 3.panta formulējums norāda

469uz Konvencijas dalībvalstu - augsto līgumslēdzēju pušu -

470pienākumu organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas, tomēr Eiropas

471Cilvēktiesību tiesas praksē ir atzīts, ka Konvencija garantē arī

472subjektīvās vēlēšanu tiesības (sk. ECT 1987.gada 2.marta

473sprieduma lietā Mathieu-Mohin and Clerfayt v. Belgium

47451.punktu). Savukārt Konvencijas 14.pants noteic, ka tajā

475ietverto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez

476jebkādas diskriminācijas.

477Lai izvērtētu apstrīdētā akta

478atbilstību minētajām pamattiesībām, jānoskaidro, vai tā normās

479ietverts kāds no šo tiesību ierobežojumiem.

48021. Viens no apstrīdētā

481akta pieņemšanas mērķiem bija noteikt laika posmu, kurā tiktu

482rūpīgi izvērtēti speciālajos likumos noteiktie ierobežojumi

483personām, kas sadarbojās ar VDK, un pēc izvērtēšanas atcelt tos

484ierobežojumus, kuri vairs nav nepieciešami. Tādējādi ir iespējams

485apgalvot, ka termiņa pagarinājums vēl uz 10 gadiem attieksies

486tikai uz tiem likumiem, kuros noteiktos ierobežojumus Saeima

487atzīs par nepieciešamiem un pamatotiem.

488Apstrīdētā akta 2.pantā ietverts

489deleģējums Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.jūnijam izvērtēt

490VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem

491likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

492Turklāt šajos likumos noteikto ierobežojumu izvērtējums Ministru

493kabinetam jāiesniedz Saeimā. Analizējot minētās tiesību normas

494saturu, secināms, ka tajā nav ietverti konkrēti pamattiesību

495ierobežojumi. Līdz ar to šī norma nav un nevar būt pretrunā ar

496Satversmes 101.pantu, Konvencijas 14. pantu un tās Pirmā

497protokola 3. pantu.

49822.Tādējādi jānoskaidro,

499vai apstrīdētā akta 1.pants (VDK dokumentu likuma 17.pants)

500ietver kādu no cilvēktiesību ierobežojumiem.

501Analizējot apstrīdētā akta

5021.pantu, redzams, ka tajā faktiski ietvertas divas tiesību

503normas, uz kurām attiecināts vienāds noilguma termiņš, proti:

504pēc 20 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas

505a)personas

506sadarbības fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15.pantā

507noteiktajā kārtībā nav pieļaujama

508un

509b)tās

510[personas] iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot

511tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

51223.Pirmajā normā, paredzot

513termiņa pagarinājumu sadarbības fakta konstatēšanai, personām

514vienlaikus tiek dota iespēja apstrīdēt sadarbības faktu ar VDK

515saskaņā ar VDK dokumentu likuma 12.pantu.

516VDK dokumentu likuma 12. pants

517noteic: "(1) Jebkura persona var rakstveidā pieprasīt no

518Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā

519rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir VDK

520dokumenti par šo personu. Centram par tā rīcībā esošajiem

521dokumentiem mēneša laikā jādod atbilde.

522(2) Ja atbilde ir apstiprinoša,

523personai ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem, ciktāl tas

524neskar trešās personas intereses, saņemt izrakstus no tiem, kā

525arī griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta

526konstatēšanu šā likuma 14. panta kārtībā."

527Līdz ar to persona pati var

528iesaistīties sadarbības fakta ar VDK apstrīdēšanā, lai tas

529turpmāk netiktu izmantots tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

530Ja nebūtu pagarināts termiņš, pēc 2004.gada 3.jūnija nebūtu

531iespējams konstatēt personas sadarbības faktu ar VDK. Tādējādi

532tiktu pārkāptas personas tiesības sevi reabilitēt un aizstāvēt

533savu godu un cieņu, un vienlaikus spēku zaudētu arī VDK dokumentu

534likuma 14. un 15. pants.

53524.No lietas un tiesas

536sēdes materiāliem gūstams apstiprinājums tam, ka personas aktīvi

537izmantojušas VDK dokumentu likuma 12.pantā noteiktās tiesības un

538pašas vērsušās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūrā

539ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

540Reabilitācijas un specdienestu

541lietu prokuratūras virsprokurore I.Mētele tiesas sēdē norādīja,

542ka laika posmā no 1994.gada 2.jūnija ierosinātas 290pārbaudes

543lietas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu; 213 pārbaudes

544lietas nosūtītas uz tiesu; 60 pārbaudes lietās prokuratūra

545atzinusi, ka ir notikusi apzināta sadarbība ar VDK; 10 pārbaudes

546lietās apzinātas sadarbības fakts ar VDK atzīts ar tiesas

547spriedumu; 61 lieta izbeigta, jo pārbaudāmā persona atzinusi

548sadarbības faktu un lūgusi lietu izbeigt. Aptuveni 30 lietas vēl

549atrodas prokuratūras lietvedībā un nav izskatītas tiesā.

550Virsprokurore I.Mētele papildus norādīja, ka lielākā daļa

551pārbaudes lietu ierosinātas, pamatojoties uz pašu personu

552pieteikumiem.

553Tā kā sadarbības fakta ar VDK

554konstatēšanas termiņš tika pagarināts, visām personām, kas

555uzsākušas procesu sadarbības fakta konstatēšanai saskaņā ar VDK

556dokumentu likuma 14.pantu vai uzskata, ka nav sadarbojušās ar

557VDK, būs iespēja sadarbības faktu apstrīdēt un aizstāvēt savas

558tiesības. Piemēram, personas, kas vēlētos kandidēt Eiropas

559Parlamenta vēlēšanās un saņēmušas izziņu no Totalitārisma seku

560dokumentēšanas centra par savu iespējamo sadarbību ar VDK, vairs

561nevarētu pierādīt, ka nav sadarbojušās ar VDK.

56225.Savukārt 17.pantā

563ietvertā otrā norma ļauj vēl 10 gadus izmantot iespējamo

564sadarbības faktu ar VDK tiesiskajās attiecībās pret attiecīgo

565personu. No minētās normas satura izriet, ka tā pati par sevi

566(per se) pamattiesību ierobežojumus neietver, jo konkrēti

567ierobežojumi iekļauti speciālajos likumos. Ierobežojumi noteikti

568pasīvajām vēlēšanu tiesībām (piem., Saeimas vēlēšanu likums),

569tiesībām ieņemt noteiktus amatus un pildīt valsts dienestu

570(piem., Civildienesta likums, likums "Par tiesu varu", likums

571"Par policiju" u.c.), tiesībām uz noteikta tiesiskā statusa

572iegūšanu (Pilsonības likums, Repatriācijas likums), tiesībām

573veikt kādu citu darbību [piem., Politisko organizāciju (partiju)

574finansēšanas likums], turklāt noteikti arī citi ierobežojumi

575attiecībā uz pieeju valsts noslēpumam un apdrošināšanas stāža

576noteikšanu valsts pensiju aprēķināšanai.

57725.1.Minētos ierobežojumus

578personām var piemērot tikai tad, ja VDK dokumentu likuma 17.pantā

579noteiktajā termiņā ir konstatēts sadarbības fakts. Pēc šā termiņa

580beigām iespējamā sadarbības fakta konstatēšana vairs nebūtu

581iespējama, tā nevarētu ietekmēt personas tiesiskās attiecības.

582Līdz ar to apstrīdētā akta 1.pants būtu vērtējams sasaistē ar

583attiecīgajiem ierobežojumiem, kas noteikti speciālajos

584likumos.

585Taču pieteikuma iesniedzējs nav

586apstrīdējis nevienu no speciālajiem likumiem un ir tikai

587norādījis uz apstrīdētā akta neatbilstību tiesībām tikt ievēlētam

588un tiesībām ieņemt noteiktus amatus (turklāt tikai dažus amatus),

589kā arī tiesībām pildīt valsts dienestu. Arī tiesas sēdē

590pieteikuma iesniedzējs neapstrīdēja nevienu no speciālajiem

591likumiem, bet apstrīdēja tikai to, ka vēl 10 gadus pastāvēs

592aizliegums VDK bijušajiem darbiniekiem būt par noteiktu tiesisko

593attiecību dalībniekiem.

59425.2.Lai noteiktu, vai

595katrs konkrētais ierobežojums atbilst Satversmei un Konvencijai,

596būtu jāvērtē attiecīgo speciālo likumu normas, tas ir, jāizskata

597lietas par citu likumu, nevis apstrīdētā akta normu atbilstību

598Satversmei.

599Taču Satversmes tiesa var

600ierosināt un izskatīt lietu tikai tad, ja saņemts Satversmes

601tiesas likuma prasībām atbilstošs pieteikums.

602Apstrīdētā akta 1.panta atbilstību

603Satversmes 101.pantam un Konvencijas 14.pantam, kā arī tās Pirmā

604protokola 3.pantam var izvērtēt tikai sasaistē ar speciālajos

605likumos ietvertajām attiecīgajām normām. Pieteikuma iesniedzējs

606savā prasījumā Satversmes tiesai to nav lūdzis.

607Tādējādi tālāk

608izvērtēt apstrīdētā akta 1.panta atbilstību Satversmes 101.pantam

609un Konvencijas Pirmā protokola 3.pantam sasaistē ar Konvencijas

61014. pantu šīs lietas ietvaros nav iespējams.

611Nolēmumu

612daļa

613Pamatojoties uz Satversmes tiesas

614likuma 30. - 32.pantu, Satversmes tiesa

615nosprieda:

616Atzīt 2004.gada 27.maija likumu

617"Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas

618dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar

619VDK konstatēšanu"" par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

620101.pantam, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

621konvencijas 14.pantam un tās Pirmā protokola 3.pantam.

622Spriedums ir galīgs un

623nepārsūdzams.

624Spriedums pasludināts Rīgā

6252005.gada 22.martā.

626Tiesas sēdes priekšsēdētājs

627A.Endziņš