Par 2004.gada 27.maija likuma "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.pantam, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam un Pirmā protokola 3.pantam

3. pants
noteic, ka "augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

attiecīga laika perioda organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas

apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties

likumdevēju varu".

Savukārt Konvencijas 14.pants

noteic, ka tajā ietverto tiesību un brīvību īstenošana tiek

nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas.

5.Pieteikuma iesniedzējs

apstrīd 2004.gada 27.maija likumu "Grozījumi likumā "Par

bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu""

(turpmāk - apstrīdētais akts), uzskatot, ka tas ir

pretrunā ar Satversmes 101.pantu, Konvencijas 14.pantu un tās

Pirmā protokola 3.pantu.

Pieteikumā norādīts, ka

apstrīdētais akts tika pieņemts ļoti lielā steigā. Saeima,

pieņemot apstrīdēto aktu, nav definējusi bijušajiem VDK

darbiniekiem noteikto ierobežojumu leģitīmo mērķi, nav motivējusi

noteikto ierobežojumu nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā un

nav izvērtējusi ierobežojumu samērīgumu.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

apstrīdētajā aktā ietvertais ierobežojums bijušajiem VDK

darbiniekiem (20 gadu laikā iespējamo sadarbības faktu izmantot

tiesiskajās attiecībās pret attiecīgo personu) neatbilst

pasīvajām vēlēšanu tiesībām, proti, pilsoņa tiesībām tikt

ievēlētam Saeimā vai pašvaldības domē (padomē). Vēlēšanām jābūt

vispārējām, t.i., tiesības vēlēt un tikt ievēlētam īstenojamas

bez jebkādas diskriminācijas.

Bez tam pieteikumā pausts

viedoklis, ka ierobežojumi attiecas arī uz tiesībām pildīt valsts

dienestu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka, pieņemot apstrīdēto

aktu, ierobežojumu pamatotība nav izvērtēta un nav ievērota

vispārējā vienlīdzība, atbilstoši kurai katram pilsonim ir

tiesības ieņemt amatu valsts dienestā. Vispārinot ierobežojumus

un attiecinot tos uz vairākām sfērām, indivīdam tiekot nodarīts

būtisks pamattiesību aizskārums, kas nav samērīgs ar sabiedrības

gūto labumu.

Tiesas sēdē pieteikuma

iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis Saeimas deputāts

Aleksandrs Bartaševičs papildus norādīja, ka apstrīdētā akta