11. pants

1Pieaicinātā persona - Dr. habil. philol.

2prof. Ina Druviete - uzskata, ka Grozījumu Izglītības

3likumā 1. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam, 112.

4panta pirmajam teikumam un 114. pantam.

5Izglītības likums un Vispārējās izglītības likums ne vien

6regulējot izglītību kā zināšanu un prasmju apguves un attieksmju

7veidošanas procesu un rezultātu, bet esot arī valsts valodas

8politikas īstenošanas instruments. Valsts valodas politikas

9mērķis esot aizsargāt valsts pastāvēšanai nepieciešamo vienoto

10saziņas līdzekli - valsts valodu.

11Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot

12vērtējama, ņemot vērā Latvijā pastāvošo valodu konkurenci. Valsts

13valodas aizsardzība esot leģitīms mērķis, kura sasniegšanai

14izmantojami konkrētai situācijai piemērotākie līdzekļi.

15Sociolingvistiskā skatījumā latviešu valoda vairākos aspektos

16faktiski neatbilstot valsts valodas statusam. Tam par iemeslu

17esot galvenokārt krievu valodā runājošo iedzīvotāju lingvistiskā

18pašpietiekamība, kas savukārt kavējot latviešu valodas iemaņu

19pilnveidošanos šo personu vidū. Tādēļ, lai nodrošinātu latviešu

20valodas apgūšanu augstā līmenī, nepietiekot ar to, ka latviešu

21valoda tiek pasniegta kā mācību priekšmets, bet esot nepieciešams

22to izmantot kā mācību līdzekli. Valsts valodas mācīšanas metodiku

23un skolotāju pieejamības uzlabošana, kā arī īpašs atbalsts valsts

24valodas mācīšanai mazākumtautību skolās neesot vienlīdz efektīvi

25alternatīvi šā mērķa sasniegšanas līdzekļi, bet varot tikt

26izmantoti kā papildu līdzekļi.

27Neesot pamata apšaubīt Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

28pirmās daļas samērīgumu. Neesot nozīmes tam, ka izglītojamo

29skaits privātajās izglītības iestādēs ir salīdzinoši neliels, jo

30visiem bērniem jābūt nodrošinātām vienlīdzīgām darba un

31izglītības iespējām. Turklāt tas vien, ka šobrīd privātajās

32izglītības iestādēs izglītojamo skaits ir neliels, vēl

33nenozīmējot, ka nākotnē tas nevarētu palielināties. Grozījumu

34Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neesot pretrunā ar

35Satversmes 114. pantu, jo Latvijas izglītības sistēmas ietvaros

36vienlaikus tiekot nodrošināta gan valsts valodas noturība,

37attīstība un konkurētspēja, gan mazākumtautību valodu

38saglabāšana. Tādēļ latviešu valodas izmantošanu izglītības

39procesā nevarot atzīt par piespiedu asimilāciju. Turklāt dzimtās

40valodas un kultūras uzturēšanu nodrošinot ģimene un attiecīgās

41mazākumtautības kopiena. Mūsdienās personas piederība pie

42vairākām kultūrām un vairāku valodu prasme esot izplatīta

43tendence. Uzskats, ka otro valodu vai kultūru var apgūt tikai uz

44dzimtās valodas un kultūras rēķina, esot novecojis. Ikvienā

45valstī, kur dzīvo dažādu valodu lietotāji, esot nepieciešama

46oficiālā jeb valsts valoda, kurā notiek personu saziņa ar valsti

47un pārējām personu grupām. Esot zinātniski pierādīts tas, ka

48otras valodas apguve un mācības tajā labvēlīgi ietekmē bērna

49intelekta attīstību, kā arī nekavē zināšanu uzkrāšanu.

50Nepieciešamība nodrošināt to, ka minoritāšu pārstāvji

51pienācīgi apgūst valsts valodu, un valsts valodas kā mācību

52valodas nozīme esot uzsvērta arī Eiropas Padomes un ES

53izstrādātajos programmatiskajos dokumentos. Valstis baudot

54rīcības brīvību konkrēta izglītības modeļa izvēlē. Taču vairums

55valstu izvēloties tādu modeli, kura ietvaros izglītojamie iegūst

56izglītību valsts valodā. Izņēmumi esot tikai reģionālās vai

57minoritāšu valodas, kurām attiecīgajās valstīs piešķirts

58oficiālās valodas statuss.

59Jautājumam par mācību valodu neesot universāla risinājuma.

60Katra valsts atbilstoši tās valodu situācijai varot izvēlēties

61tādu modeli, kas vislabāk nodrošina oficiālās valodas kā

62sabiedrības integrācijas līdzekļa apguvi. Baltijas valstu

63pieredze liecinot, ka universāla ES standartu piemērošana,

64pamatojoties tikai uz pašreizējo situāciju dalībvalstīs un

65neņemot vērā to vēsturi, nevis veicina sabiedrības integrāciju,

66bet, tieši otrādi, apgrūtina to. Latvijā mācības valsts valodā

67faktiski esot vienīgais veids, kādā iespējams nodrošināt

68sabiedrības integrāciju.

69Secinājumu

70daļa