2. pants

1Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit 12.

2Saeimas deputāti (turpmāk arī - Pieteikuma iesniedzējs) -

3uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa

4neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

591. panta otrajam teikumam, kā arī 112. un 114. pantam.

62.1. Satversmes tiesa 2019. gada 23. aprīlī pieņēma

7spriedumu lietā Nr. 2018‑12‑01 "Par 2018. gada 22. marta

8likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās

9daļas, otrās daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un

10pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta

11noteikumus", 3. panta pirmās daļas vārda

12"pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma

13"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta

14atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam

15teikumam, 112. pantam un 114. pantam" (turpmāk - lieta Nr.

162018‑12‑01), kas tika ierosināta pēc divdesmit 12. Saeimas

17deputātu pieteikuma.

18Spriedumā lietā Nr. 2018‑12‑01 Satversmes tiesa nolēma

19izvērtēt divdesmit 12. Saeimas deputātu pieteikumā norādīto

20prasījumu par Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas

21atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un

22114. pantam izskatāmās lietas ietvaros.

232.2. Lietas Nr. 2018‑12‑01 ietvaros divdesmit 12.

24Saeimas deputāti savus pieteikumā un tiesas sēdēs paustos

25argumentus par izglītības iegūšanu mazākumtautību valodās

26attiecināja gan uz valsts un pašvaldību, gan arī uz privātajām

27izglītības iestādēm.

28Pēc viņu ieskata, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā

29daļa neatbilst Satversmes 112. pantam, kas uzliek valstij

30pienākumu ievērot vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu

31izglītību, kāda atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un

32filozofiskajiem uzskatiem, kā arī pienākumu nodrošināt izglītības

33pieņemamību tās adresātiem. Tiesības uz izglītību citstarp

34izpaužoties kā izvēles brīvība valsts izveidotas izglītības

35sistēmas ietvaros. Izglītībai pēc tās formas un satura, ieskaitot

36programmas un mācīšanas metodes, vajagot būt pieņemamai

37adresātiem - izglītojamiem un viņu vecākiem.

38Likumdevējam, izvēloties izglītības politikas īstenošanas

39līdzekļus, esot jāpanāk iespējami taisnīgs līdzsvars starp dažādu

40sabiedrības locekļu interesēm. Tāpat esot nodrošināma arī personu

41līdzdalības tiesību ievērošana lēmumu pieņemšanā. Izstrādājot

42Grozījumus Izglītības likumā un Grozījumus Vispārējās izglītības

43likumā, neesot aptaujāti pedagogi un vecāki. Šo likumu normu

44adresātu viedokļi neesot atspoguļoti likumprojektu anotācijās.

45Daudzi pie mazākumtautībām piederoši izglītojamie un viņu vecāki

46šīs normas neatbalstot. Kopumā ievērojama sabiedrības daļa, kuru

47šie grozījumi tieši skar, esot pret tiem un vispār pret valsts

48politiku mazākumtautību izglītības jomā.

49Tiesas sēdē lietā Nr. 2018‑12‑01 divdesmit 12. Saeimas

50deputātu pārstāvis uzsvēra, ka grozījumu pieņemšanas procesā nav

51ievēroti mazākumtautību sabiedrisko organizāciju iebildumi.

52Likumprojektu anotācijas saturot nepilnīgu un sagrozītu

53informāciju par mazākumtautību sabiedrisko organizāciju atbalstu

54šiem likumprojektiem.

55Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neesot

56balstīta uz visaptverošiem socioloģiskajiem pētījumiem. Tie

57pētījumi, uz kuriem atsaucas Izglītības un zinātnes ministrija,

58neesot tieši saistīti ar aktuālo situāciju skolās. Daudz

59precīzāki rādītāji esot valsts pārbaudījumu un eksāmenu

60rezultāti. Neesot analizētas arī tādas problēmas kā skolotāju

61trūkums, mācību metodika, reģionālās atšķirības. Šādas analīzes

62trūkums varot apgrūtināt izglītības mērķu sasniegšanu un kaitēt

63izglītības kvalitātei. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka

64pamattiesību ierobežojums būtu noteikts ar pienācīgā kārtībā

65pieņemtu likumu.

66Bilingvālās izglītības modelis esot vērtējams kā Latvijas

67ieguvums. Šāds paralēls skolu modelis nevarot tikt raksturots kā

68segregācija, proti, atsevišķu izglītības sistēmu uzturēšana.

69Valsts varot noteikt minimālo izglītības standartu, kas

70atbilst izglītības mērķim. Taču Grozījumu Izglītības likumā 1.

71panta pirmā daļa ieviešot tādu ierobežojumu, ko nevarot uzskatīt

72par minimālo izglītības standartu. Tā ierobežojot pedagogu

73akadēmisko brīvību attiecībā uz izglītības mērķu sasniegšanas

74līdzekļu izvēli. Iepriekš Latvijas izglītības sistēmā

75mazākumtautību valodu lietojums bijis plašāks, bet ar Grozījumu

76Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu to lietošana izglītības

77programmās tiekot nesamērīgi sašaurināta. Tādējādi pašreiz

78situācija esot citāda nekā 2005. gadā, kad Satversmes tiesa lietā

79Nr. 2004‑18‑0106 "Par Izglītības likuma pārejas noteikumu 9.

80punkta 3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

811., 91. un 114. pantam, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību

82aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantam un tās 14. pantam

83(saistībā ar 1. protokola 2. pantu), Starptautiskā pakta par

84pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. un 27. pantam,

85Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas

86izskaušanu 5. pantam, Konvencijas par bērna tiesībām 2. un 30.

87pantam, kā arī Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu

88tiesībām 18. pantam" (turpmāk - lieta Nr. 2004‑18‑0106)

89vērtēja līdzīgus jautājumus, kas saistīti ar mazākumtautību

90valodu lietojuma proporciju izglītības procesā. Minētajā lietā

91tiesas izdarītie secinājumi neesot attiecināmi uz Grozījumu

92Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu.

93Pieteikuma iesniedzējs atsaucas arī uz Eiropas Padomes

94komisijas "Demokrātija caur tiesībām" secinājumiem par

95Ukrainas Izglītības likuma normām. Pieteikuma iesniedzējs

96uzskata, ka komisijas secinājumi ir piemērojami arī Latvijas

97situācijā.

98Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

99arī Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam

100diskriminācijas aizlieguma principam, kas nepieļaujot

101diskrimināciju uz valodas pamata. Attiecīgi tas arī izglītības

102sistēmas ietvaros prasot atšķirīgu attieksmi pret izglītojamiem,

103kuru dzimtā valoda konkrētajā valstī ir uzskatāma par

104mazākumtautības valodu.

105Tiesas sēdē lietā Nr. 2018-12‑01 divdesmit 12. Saeimas

106deputātu pārstāvis uzsvēra, ka Latvijā visi pie mazākumtautībām

107piederoši izglītojamie ir vienādos un salīdzināmos apstākļos.

108Lietā Nr. 2018‑12‑01 apstrīdētās normas paredzot diskriminējošu

109attieksmi pret tiem pie mazākumtautībām piederošiem

110izglītojamiem, kuru dzimtā valoda nav viena no Eiropas Savienības

111(turpmāk - ES) oficiālajām valodām (piemēram, krievi, ukraiņi,

112baltkrievi), salīdzinājumā ar izglītojamiem, kuri arī pieder pie

113mazākumtautības, bet kuru dzimtā valoda ir kāda no ES oficiālajām

114valodām (piemēram, poļi, lietuvieši, igauņi). Vidējās izglītības

115pakāpē tikšot saglabāta iespēja iegūt izglītību ES oficiālajās

116valodās, bet ne valodās, kuras nav ES oficiālās valodas.

117Divdesmit 12. Saeimas deputāti uzskata, ka šajā aspektā lietā Nr.

1182018‑12‑01 apstrīdētajām normām nav leģitīma mērķa.

119Lietā Nr. 2018‑12‑01 apstrīdētās normas neatbilstot arī

120Satversmes 114. pantam, jo mazākumtautību valodu lietošanas

121samazinājums atņemot izglītojamiem būtisku nacionālās identitātes

122saglabāšanas un attīstīšanas priekšnosacījumu. Atbilstoši Eiropas

123Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu

124aizsardzību (turpmāk - Minoritāšu konvencija) 14. panta 2.

125punktam valstij esot aktīvi jārīkojas, lai efektīvi aizsargātu

126nacionālās minoritātes, nepieciešamības gadījumā veicot

127saprātīgus pielāgošanas pasākumus. Lietā Nr. 2018‑12‑01

128apstrīdētās normas neparedzot šādus pasākumus, piemēram,

129izņēmumus, kas ļautu īstenot pielāgošanas pasākumus attiecībā uz

130skolotāju pieejamību, atsevišķu skolēnu un vecāku grupu,

131piemēram, skolēnu ar vājām latviešu valodas zināšanām, tostarp

132patvēruma meklētāju, bēgļu un nesenu imigrantu, interešu

133ievērošanu.

134Gan pieteikumā, gan tiesas sēdē divdesmit 12. Saeimas deputāti

135atsaucās arī uz Minoritāšu konvencijas konsultatīvās komitejas

136(turpmāk - Konsultatīvā komiteja) viedokļos ietvertajām atziņām

137par konvencijas īstenošanu Latvijā. No tām izrietot, ka

138Konsultatīvā komiteja pauž bažas par to, ka samazinās iespējas

139iegūt izglītību mazākumtautību valodās.