3. pants

Pieteikuma iesniedzēji - Davids Džibuti un Dana

Džibuti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst

Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta

pirmajam teikumam un 114. pantam.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

Satversmes 1. pantam, jo esot pieņemta, neievērojot tiesiskās

paļāvības principu. Ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo

daļu esot ieviesta pavisam jauna tiesiskā kārtība, izslēdzot no

Izglītības likuma normu, kas vispārīgi noteica, ka citā valodā

izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs. Brīdī, kad

noslēgti līgumi par Pieteikuma iesniedzēju izglītošanu un aprūpi

privātajā izglītības iestādē, Izglītības likuma 9. panta otrās

daļas 1. punkts paredzējis, ka privātās izglītības iestādēs

izglītību var iegūt citā valodā, kas nav valsts valoda.

Pieteikuma iesniedzēji esot pamatoti paļāvušies uz to, ka viņu

izglītība tiks nodrošināta atbilstoši minētajai normai un saskaņā

ar to akreditētajai izglītības programmai vismaz līdz programmas

akreditācijas termiņa beigām. Šī paļāvība esot aizsargājama, jo

izglītības iestādes maiņa izglītības procesa laikā radot bērnam

grūtības un vecāku prasībām atbilstoša izglītības iestāde nevarot

tikt izraudzīta bez laikietilpīga apstākļu un iespēju

izvērtējuma. Turklāt, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās

daļas dēļ mainoties izglītības programmai, varot mainīties arī

maksa par izglītības iegūšanu.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

Satversmes 112. pantam, jo nenodrošinot izglītības pieņemamību un

pielāgošanu pie mazākumtautībām piederošu personu vajadzībām.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētais

ierobežojums nevarot tikt vērtēts kā daļa no minimālajiem

izglītības standartiem, jo tas neattiecoties uz izglītības

procesā sasniedzamo rezultātu. Ar šo ierobežojumu tiekot

sašaurinātas vecāku izvēles iespējas, lemjot par bērnu izglītību,

un tiekot ignorēts izglītības pieņemamības princips. Ar Grozījumu

Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot ierobežota arī

pedagogu akadēmiskā brīvība attiecībā uz izglītības mērķu

sasniegšanas līdzekļu izvēli. Grozījumu Izglītības likumā 1.

panta pirmā daļa varot kavēt mazākumtautību bērnu piekļuvi

izglītībai. Turklāt dzimtās valodas lietošanai esot būtiska

nozīme bērna kognitīvajā attīstībā. Līdz ar to Grozījumu

Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa ierobežojot arī bērna

tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

arī Satversmes 114. pantam, skatot to kopsakarā ar Minoritāšu

konvencijas 13. panta pirmo daļu, no kuras izrietot pie

mazākumtautībām piederošu personu tiesības izveidot un vadīt

privātas izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas

mazākumtautību valodās. Arī starptautisko institūciju un to

pārstāvju sniegtajos skaidrojumos par Minoritāšu konvencijas 13.

panta pirmo daļu esot uzsvērtas pie mazākumtautībām piederošu

personu tiesības dibināt privātas izglītības iestādes, kurās

mācību process notiek mazākumtautības valodā. Tāpat esot atzīts,

ka valstij jāatturas no šķēršļu radīšanas mazākumtautību valodu

izmantošanai izglītības procesā, bet tā jāatbalsta.

Mazākumtautību skolas ar mazākumtautības mācību valodu esot

būtiskas mazākumtautību identitātes saglabāšanai.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā ietvertais

pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, jo tās pieņemšanas procesā neesot pienācīgi

iesaistītas pie mazākumtautībām piederošās personas. Pie

mazākumtautībām piederošu personu tiesības piedalīties un tikt

uzklausītām tām būtisku jautājumu izlemšanas procesā izrietot no

Minoritāšu konvencijas 15. panta un esot atzītas arī Satversmes

tiesas judikatūrā. Konsultatīvajā padomē mazākumtautību

izglītības jautājumos (turpmāk - Konsultatīvā padome), kurā

apspriesti Izglītības ministrijas priekšlikumi pārejai uz mācībām

latviešu valodā vidusskolā, neietilpstot neviens no privātskolu

dibinātājiem, direktoriem, skolēniem vai skolēnu vecākiem.

Turklāt Grozījumu Izglītības likumā anotācijā norādītā

informācija, ka Konsultatīvā padome devusi konceptuālu atbalstu

šiem priekšlikumiem, neesot patiesa.

Pie mazākumtautībām piederošās personas esot iebildušas pret

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu, taču to

izteiktie iebildumi neesot ņemti vērā. Pienācīga mazākumtautību

līdzdalība neesot nodrošināta arī likumdošanas procesā Saeimā.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot izstrādāta

un pieņemta, balstoties uz nekvalitatīviem, neatbilstošiem un

nepietiekamiem datiem par valsts valodas prasmi un lietojumu pie

mazākumtautībām piederošu personu vidū, turklāt šie dati neesot

pienācīgi analizēti. Likumdošanas procesā citstarp neesot iegūti

dati par privātajām izglītības iestādēm. Likumdošanas process

neesot bijis zinātniski pamatots, nedz arī balstīts pētījumos un

pierādījumos. Turklāt tajā neesot ņemti vērā starptautisko

institūciju atzinumi par Latvijas regulējumu izglītības jomā

kopsakarā ar mazākumtautību tiesībām. Šāds likumdošanas process

nenodrošinot uzticēšanos valstij un tiesībām un neviešot

sabiedrībā pārliecību, ka izraudzītais risinājums ir

nepieciešams, pārdomāts un taisnīgs. Turklāt Grozījumu Izglītības

likumā 1. panta pirmā daļa neesot atbilstoša tiesību normu

kvalitātes prasībām, jo nonākot pretrunā ar citiem likumiem.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktais

pamattiesību ierobežojums nesasniedzot tā leģitīmo mērķi -

stiprināt valsts valodas lietojumu un veicināt sabiedrības

integrāciju -, bet, gluži otrādi, apdraudot tā sasniegšanu.

Likvidējot mazākumtautību izglītības programmas, kuru ietvaros

izglītība tika nodrošināta mazākumtautības valodā, tiekot

apdraudēta attiecīgās mazākumtautības pārstāvju spēja integrēties

sabiedrībā. Turklāt šo leģitīmo mērķi tādā pašā vai pat augstākā

kvalitātē esot iespējams sasniegt ar citiem, pie mazākumtautībām

piederošu personu tiesības un likumiskās intereses mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, proti, saglabājot iepriekšējo mācību

valodu lietojuma tiesisko regulējumu un vienlaikus atbalstot

valsts valodas apguvi šajās izglītības iestādēs, kā arī veicinot

valsts valodas skolotāju pieejamību.

Sabiedrības ieguvums no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmajā daļā paredzētā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks

par personas tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu, jo tas

esot vērsts uz mazākumtautību asimilāciju. Sabiedrība no šā

pamattiesību ierobežojuma negūstot nekādu labumu, jo tās

interesēm atbilstot tāda izglītības sistēma, kas apmierina

mazākumtautību vajadzības un vienlaikus ļauj to pārstāvjiem apgūt

valsts valodu un integrēties sabiedrībā. Vajagot ņemt vērā arī

to, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa aizliedz

izglītības iegūšanu citā valodā privātajās izglītības iestādēs,

kuru skaits esot niecīgs.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam diskriminācijas

aizlieguma principam vairākos aspektos. Pirmkārt, personas, kas

pieder pie mazākumtautībām, un personas, kas pieder pie

pamatnācijas, atrodoties atšķirīgos apstākļos. Atšķirību nosakot

valoda un netieši arī tautība. Līdz ar to diskriminācijas

aizlieguma princips prasot atšķirīgu attieksmi pret minētajām

personu grupām. Taču Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā

daļa būtiski mazinot vai pat vispār neparedzot atšķirīgu

attieksmi pret tām. Otrkārt, visas Latvijas mazākumtautības

atrodoties salīdzināmos apstākļos. Taču attiecībā uz atsevišķām

mazākumtautībām Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.,

2.1 un 3. punktā esot paredzēti izņēmumi, tas ir,

atšķirīga attieksme, pretstatā tām mazākumtautībām, uz kurām šie

izņēmumi neattiecas. Pieteikuma iesniedzēji vairākkārt uzsver, ka

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

dažādu starptautisko institūciju sniegtajiem atzinumiem un

viedokļiem.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji

iesniedza Satversmes tiesai rakstveida viedokli, kurā norādīti

iebildumi pret Saeimas un pieaicināto personu paustajiem

viedokļiem, kā arī atkārtoti un izvērsti atsevišķi jau iepriekš

minētie argumenti. Papildus rakstveida viedoklī uzsvērts, ka

izskatāmajā lietā nevarot izmantot atziņas, kuras Satversmes

tiesa attiecībā uz valsts izveidotajām izglītības iestādēm

paudusi spriedumā lietā Nr. 2018‑12‑01. Atšķirībā no valsts

izglītības iestādēm privātās izglītības iestādes nerealizējot

valsts garantēto izglītību, un izvēle par labu tām esot vecāku

izvēle. Saskaņā ar Satversmes 112. pantu privātajām izglītības

iestādēm piemītot plaša rīcības brīvība, nosakot to darba

organizāciju, mācību metodes un mācību priekšmetus, jo tās

finansējot galvenokārt izglītojamo vecāki. Mācību valodas izvēle

esot mācību metode, tādēļ privātajām izglītības iestādēm esot

brīvība patstāvīgi noteikt tajās izmantojamo mācību valodu.

Savukārt valstij esot jāatturas no mācību valodas regulēšanas

privātajās izglītības iestādēs. Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka

pirms Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas spēkā

stāšanās uz privātajām izglītības iestādēm neesot attiecinātas

valsts noteiktās prasības par mācību valodu lietojumu vispārējās

izglītības procesā. Arī no Satversmes 114. panta, skatot to

kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas 13. pantu, izrietot

mazākumtautību tiesības dibināt privātas vispārējās izglītības

iestādes, kurās izglītība tiktu pilnībā nodrošināta

mazākumtautības valodā. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmā daļa atņemot pie mazākumtautībām piederošajām personām no

Satversmes 114. panta izrietošās tiesības iegūt vispārējo

izglītību šādās privātās izglītības iestādēs. Šīs pie

mazākumtautībām piederošo personu tiesības esot jāņem vērā, arī

vērtējot Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas

atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam. Tā kā iepriekš

uz privātajām izglītības iestādēm neesot attiecinātas prasības

par valsts valodas lietojuma proporcijām, ar Grozījumu Izglītības

likumā 1. panta pirmo daļu esot pārkāpts tiesiskās paļāvības

princips. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņiem bijusi

tiesiskā paļāvība attiecībā uz iespēju pabeigt visu

pamatizglītības procesu, kā mācību valodu izmantojot

mazākumtautības valodu atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas

bija spēkā pirms konkrētās izglītības sistēmas reformas.

Likumdevējs neesot nodrošinājis pietiekami saudzīgu pāreju uz

jauno tiesisko regulējumu.