3. pants

1Pieteikuma iesniedzēji - Davids Džibuti un Dana

2Džibuti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka

3Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst

4Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta

5pirmajam teikumam un 114. pantam.

6Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

7Satversmes 1. pantam, jo esot pieņemta, neievērojot tiesiskās

8paļāvības principu. Ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo

9daļu esot ieviesta pavisam jauna tiesiskā kārtība, izslēdzot no

10Izglītības likuma normu, kas vispārīgi noteica, ka citā valodā

11izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs. Brīdī, kad

12noslēgti līgumi par Pieteikuma iesniedzēju izglītošanu un aprūpi

13privātajā izglītības iestādē, Izglītības likuma 9. panta otrās

14daļas 1. punkts paredzējis, ka privātās izglītības iestādēs

15izglītību var iegūt citā valodā, kas nav valsts valoda.

16Pieteikuma iesniedzēji esot pamatoti paļāvušies uz to, ka viņu

17izglītība tiks nodrošināta atbilstoši minētajai normai un saskaņā

18ar to akreditētajai izglītības programmai vismaz līdz programmas

19akreditācijas termiņa beigām. Šī paļāvība esot aizsargājama, jo

20izglītības iestādes maiņa izglītības procesa laikā radot bērnam

21grūtības un vecāku prasībām atbilstoša izglītības iestāde nevarot

22tikt izraudzīta bez laikietilpīga apstākļu un iespēju

23izvērtējuma. Turklāt, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās

24daļas dēļ mainoties izglītības programmai, varot mainīties arī

25maksa par izglītības iegūšanu.

26Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

27Satversmes 112. pantam, jo nenodrošinot izglītības pieņemamību un

28pielāgošanu pie mazākumtautībām piederošu personu vajadzībām.

29Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētais

30ierobežojums nevarot tikt vērtēts kā daļa no minimālajiem

31izglītības standartiem, jo tas neattiecoties uz izglītības

32procesā sasniedzamo rezultātu. Ar šo ierobežojumu tiekot

33sašaurinātas vecāku izvēles iespējas, lemjot par bērnu izglītību,

34un tiekot ignorēts izglītības pieņemamības princips. Ar Grozījumu

35Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot ierobežota arī

36pedagogu akadēmiskā brīvība attiecībā uz izglītības mērķu

37sasniegšanas līdzekļu izvēli. Grozījumu Izglītības likumā 1.

38panta pirmā daļa varot kavēt mazākumtautību bērnu piekļuvi

39izglītībai. Turklāt dzimtās valodas lietošanai esot būtiska

40nozīme bērna kognitīvajā attīstībā. Līdz ar to Grozījumu

41Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa ierobežojot arī bērna

42tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību.

43Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

44arī Satversmes 114. pantam, skatot to kopsakarā ar Minoritāšu

45konvencijas 13. panta pirmo daļu, no kuras izrietot pie

46mazākumtautībām piederošu personu tiesības izveidot un vadīt

47privātas izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas

48mazākumtautību valodās. Arī starptautisko institūciju un to

49pārstāvju sniegtajos skaidrojumos par Minoritāšu konvencijas 13.

50panta pirmo daļu esot uzsvērtas pie mazākumtautībām piederošu

51personu tiesības dibināt privātas izglītības iestādes, kurās

52mācību process notiek mazākumtautības valodā. Tāpat esot atzīts,

53ka valstij jāatturas no šķēršļu radīšanas mazākumtautību valodu

54izmantošanai izglītības procesā, bet tā jāatbalsta.

55Mazākumtautību skolas ar mazākumtautības mācību valodu esot

56būtiskas mazākumtautību identitātes saglabāšanai.

57Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā ietvertais

58pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā

59pieņemtu likumu, jo tās pieņemšanas procesā neesot pienācīgi

60iesaistītas pie mazākumtautībām piederošās personas. Pie

61mazākumtautībām piederošu personu tiesības piedalīties un tikt

62uzklausītām tām būtisku jautājumu izlemšanas procesā izrietot no

63Minoritāšu konvencijas 15. panta un esot atzītas arī Satversmes

64tiesas judikatūrā. Konsultatīvajā padomē mazākumtautību

65izglītības jautājumos (turpmāk - Konsultatīvā padome), kurā

66apspriesti Izglītības ministrijas priekšlikumi pārejai uz mācībām

67latviešu valodā vidusskolā, neietilpstot neviens no privātskolu

68dibinātājiem, direktoriem, skolēniem vai skolēnu vecākiem.

69Turklāt Grozījumu Izglītības likumā anotācijā norādītā

70informācija, ka Konsultatīvā padome devusi konceptuālu atbalstu

71šiem priekšlikumiem, neesot patiesa.

72Pie mazākumtautībām piederošās personas esot iebildušas pret

73Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu, taču to

74izteiktie iebildumi neesot ņemti vērā. Pienācīga mazākumtautību

75līdzdalība neesot nodrošināta arī likumdošanas procesā Saeimā.

76Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot izstrādāta

77un pieņemta, balstoties uz nekvalitatīviem, neatbilstošiem un

78nepietiekamiem datiem par valsts valodas prasmi un lietojumu pie

79mazākumtautībām piederošu personu vidū, turklāt šie dati neesot

80pienācīgi analizēti. Likumdošanas procesā citstarp neesot iegūti

81dati par privātajām izglītības iestādēm. Likumdošanas process

82neesot bijis zinātniski pamatots, nedz arī balstīts pētījumos un

83pierādījumos. Turklāt tajā neesot ņemti vērā starptautisko

84institūciju atzinumi par Latvijas regulējumu izglītības jomā

85kopsakarā ar mazākumtautību tiesībām. Šāds likumdošanas process

86nenodrošinot uzticēšanos valstij un tiesībām un neviešot

87sabiedrībā pārliecību, ka izraudzītais risinājums ir

88nepieciešams, pārdomāts un taisnīgs. Turklāt Grozījumu Izglītības

89likumā 1. panta pirmā daļa neesot atbilstoša tiesību normu

90kvalitātes prasībām, jo nonākot pretrunā ar citiem likumiem.

91Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktais

92pamattiesību ierobežojums nesasniedzot tā leģitīmo mērķi -

93stiprināt valsts valodas lietojumu un veicināt sabiedrības

94integrāciju -, bet, gluži otrādi, apdraudot tā sasniegšanu.

95Likvidējot mazākumtautību izglītības programmas, kuru ietvaros

96izglītība tika nodrošināta mazākumtautības valodā, tiekot

97apdraudēta attiecīgās mazākumtautības pārstāvju spēja integrēties

98sabiedrībā. Turklāt šo leģitīmo mērķi tādā pašā vai pat augstākā

99kvalitātē esot iespējams sasniegt ar citiem, pie mazākumtautībām

100piederošu personu tiesības un likumiskās intereses mazāk

101ierobežojošiem līdzekļiem, proti, saglabājot iepriekšējo mācību

102valodu lietojuma tiesisko regulējumu un vienlaikus atbalstot

103valsts valodas apguvi šajās izglītības iestādēs, kā arī veicinot

104valsts valodas skolotāju pieejamību.

105Sabiedrības ieguvums no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

106pirmajā daļā paredzētā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks

107par personas tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu, jo tas

108esot vērsts uz mazākumtautību asimilāciju. Sabiedrība no šā

109pamattiesību ierobežojuma negūstot nekādu labumu, jo tās

110interesēm atbilstot tāda izglītības sistēma, kas apmierina

111mazākumtautību vajadzības un vienlaikus ļauj to pārstāvjiem apgūt

112valsts valodu un integrēties sabiedrībā. Vajagot ņemt vērā arī

113to, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa aizliedz

114izglītības iegūšanu citā valodā privātajās izglītības iestādēs,

115kuru skaits esot niecīgs.

116Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

117Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam diskriminācijas

118aizlieguma principam vairākos aspektos. Pirmkārt, personas, kas

119pieder pie mazākumtautībām, un personas, kas pieder pie

120pamatnācijas, atrodoties atšķirīgos apstākļos. Atšķirību nosakot

121valoda un netieši arī tautība. Līdz ar to diskriminācijas

122aizlieguma princips prasot atšķirīgu attieksmi pret minētajām

123personu grupām. Taču Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā

124daļa būtiski mazinot vai pat vispār neparedzot atšķirīgu

125attieksmi pret tām. Otrkārt, visas Latvijas mazākumtautības

126atrodoties salīdzināmos apstākļos. Taču attiecībā uz atsevišķām

127mazākumtautībām Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.,

1282.1 un 3. punktā esot paredzēti izņēmumi, tas ir,

129atšķirīga attieksme, pretstatā tām mazākumtautībām, uz kurām šie

130izņēmumi neattiecas. Pieteikuma iesniedzēji vairākkārt uzsver, ka

131Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

132dažādu starptautisko institūciju sniegtajiem atzinumiem un

133viedokļiem.

134Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji

135iesniedza Satversmes tiesai rakstveida viedokli, kurā norādīti

136iebildumi pret Saeimas un pieaicināto personu paustajiem

137viedokļiem, kā arī atkārtoti un izvērsti atsevišķi jau iepriekš

138minētie argumenti. Papildus rakstveida viedoklī uzsvērts, ka

139izskatāmajā lietā nevarot izmantot atziņas, kuras Satversmes

140tiesa attiecībā uz valsts izveidotajām izglītības iestādēm

141paudusi spriedumā lietā Nr. 2018‑12‑01. Atšķirībā no valsts

142izglītības iestādēm privātās izglītības iestādes nerealizējot

143valsts garantēto izglītību, un izvēle par labu tām esot vecāku

144izvēle. Saskaņā ar Satversmes 112. pantu privātajām izglītības

145iestādēm piemītot plaša rīcības brīvība, nosakot to darba

146organizāciju, mācību metodes un mācību priekšmetus, jo tās

147finansējot galvenokārt izglītojamo vecāki. Mācību valodas izvēle

148esot mācību metode, tādēļ privātajām izglītības iestādēm esot

149brīvība patstāvīgi noteikt tajās izmantojamo mācību valodu.

150Savukārt valstij esot jāatturas no mācību valodas regulēšanas

151privātajās izglītības iestādēs. Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka

152pirms Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas spēkā

153stāšanās uz privātajām izglītības iestādēm neesot attiecinātas

154valsts noteiktās prasības par mācību valodu lietojumu vispārējās

155izglītības procesā. Arī no Satversmes 114. panta, skatot to

156kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas 13. pantu, izrietot

157mazākumtautību tiesības dibināt privātas vispārējās izglītības

158iestādes, kurās izglītība tiktu pilnībā nodrošināta

159mazākumtautības valodā. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

160pirmā daļa atņemot pie mazākumtautībām piederošajām personām no

161Satversmes 114. panta izrietošās tiesības iegūt vispārējo

162izglītību šādās privātās izglītības iestādēs. Šīs pie

163mazākumtautībām piederošo personu tiesības esot jāņem vērā, arī

164vērtējot Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas

165atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam. Tā kā iepriekš

166uz privātajām izglītības iestādēm neesot attiecinātas prasības

167par valsts valodas lietojuma proporcijām, ar Grozījumu Izglītības

168likumā 1. panta pirmo daļu esot pārkāpts tiesiskās paļāvības

169princips. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņiem bijusi

170tiesiskā paļāvība attiecībā uz iespēju pabeigt visu

171pamatizglītības procesu, kā mācību valodu izmantojot

172mazākumtautības valodu atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas

173bija spēkā pirms konkrētās izglītības sistēmas reformas.

174Likumdevējs neesot nodrošinājis pietiekami saudzīgu pāreju uz

175jauno tiesisko regulējumu.