7. pants

Pieaicinātā persona - Izglītības un

zinātnes ministrija - uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā

1. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta

otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114.

pantam.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot daļa no

daudzu gadu garumā pakāpeniski īstenotās izglītības sistēmas

reformas attiecībā uz valsts valodas lietojumu vispārējās

izglītības iestādēs īstenotajās mazākumtautību izglītības

programmās.

Vērtējot Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas

atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, esot jāņem vērā

Satversmes 4. pantā nostiprinātais latviešu valodas - valsts

valodas - statuss, kā arī tas, ka latviešu valoda Latvijā

joprojām ir apdraudēta. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmā daļa paredzot vienādu attieksmi pret personu grupām, kas

atrodoties atšķirīgos apstākļos, - pret personām, kuras pieder

pie pamatnācijas, un personām, kuras pieder pie mazākumtautībām.

Taču šai vienādajai attieksmei esot leģitīms mērķis un tā

atbilstot samērīguma principam. Proti, attīstot mazākumtautību

izglītības politiku, palielinot latviešu valodas kā mācību

valodas lietojuma proporciju pamatizglītības pakāpē un nodrošinot

izglītības ieguvi valsts valodā vidējās izglītības pakāpē, tikšot

panākta plašāka valsts valodas lietošana un tādējādi arī

efektīvāka sabiedrības integrācija un mazākumtautību bērnu un

jauniešu līdzdalība sabiedrības dzīvē.

Privātās izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību

izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpē, izdodot Latvijā atzītus izglītības dokumentus un esot

iekļāvušās Latvijas kopējā izglītības sistēmā, kā arī izglītības

satura un valodas reformu procesā. Visas izglītības iestādes,

kuras saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktu

atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem

līgumiem nodrošina izglītību citā valodā, kas nav valsts valoda,

izdodot Latvijas valsts atzītus izglītības dokumentus un

iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā. Tātad arī šīm

izglītības iestādēm tāpat kā privātajām izglītības iestādēm, kas

īsteno mazākumtautību izglītības programmas, esot jāievēro

Izglītības likumā un pamatizglītības un vidējās izglītības

standartā noteiktās valodu lietojuma proporcijas. Arī pēc

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas spēkā stāšanās

privātās izglītības iestādes varēšot īstenot mazākumtautību

izglītības programmas, ievērojot likumā noteiktās valodu

lietojuma proporcijas. Turklāt tās varēšot iekļaut izglītības

programmā papildu priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības valodu

un ar mazākumtautības identitāti un integrāciju Latvijas

sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā ietvertais

pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, proti, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

pirmā daļa esot pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos

paredzētajā kārtībā, kā arī esot skaidri formulēta. Šim

ierobežojumam esot leģitīms mērķis - veicināt latviešu valodas

lietošanu sabiedrībā, izglītības procesā un darba tirgū, un tas

esot samērīgs ar minēto leģitīmo mērķi, jo tieši formālās

izglītības iegūšana valsts valodā esot efektīvākais līdzeklis tās

pienācīgai apgūšanai.

No Minoritāšu konvencijas neizrietot pie mazākumtautībām

piederošo personu tiesības iegūt izglītību tikai dzimtajā valodā.

Proti, saskaņā ar Minoritāšu konvencijas 14. panta trešo daļu

valstij esot tiesības noteikt stingrākas prasības attiecībā uz

valsts valodas apguvi, vienlaikus nodrošinot ar mazākumtautības

valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi

mazākumtautības valodā. Latvijas izglītības sistēmā esot

nodrošināta latviešu valodas apguve, lai ikviens izglītojamais

kļūtu par patstāvīgu un attīstītu demokrātiskas Latvijas valsts

un sabiedrības locekli. Tai pašā laikā pie mazākumtautībām

piederošajām personām esot nodrošināta iespēja iegūt izglītību

mazākumtautību izglītības programmas ietvaros un tādējādi arī

saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru.

Likumdevējs esot noteicis saprātīgu pārejas periodu Grozījumos

Izglītības likumā paredzēto valsts valodas lietojuma proporciju

ieviešanai un izraudzījis saudzējošus līdzekļus izglītojamo

sagatavošanai šīm izmaiņām. Savukārt vecāku tiesības piedalīties

viņu bērnu izglītības procesā ar Grozījumu Izglītības likumā 1.

panta pirmo daļu neesot ierobežotas. Grozījumu Izglītības likumā

1. panta pirmā daļa neliedzot pie mazākumtautībām piederošajām

personām iespējas ikdienā lietot savu dzimto valodu un attīstīt

savu kultūru.