18. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15.

februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106 17. punktu).

18.1. Likums tika pieņemts 2022. gada 22. septembrī.

Tas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 191A

tika izsludināts 2022. gada 3. oktobrī un stājās spēkā 2022. gada

17. oktobrī.

Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai

Pieteikumu iesniedzēji varētu izprast no tām izrietošo tiesību un

pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

18.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

normu pieņemšanā neesot ievērots labas likumdošanas princips, jo

likumdevējs neesot vērtējis to tiesību uz īpašumu ierobežojuma

leģitīmos mērķus un iespējamās alternatīvas - stingrāku

labturības prasību, piemēram, videonovērošanas, ieviešanu, garāka

pārejas perioda vai kompensāciju noteikšanu komersantiem.

No likumprojekta izstrādes materiāliem izriet, ka likumdevējs

ir apsvēris mērķus, kurus tas vēlējies sasniegt ar apstrīdētajās

normās ietverto aizliegumu. Tāpat likumdevējs ir vērtējis

apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma alternatīvas. Proti,

atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta sēdē tika izskatīts

Zemkopības ministrijas priekšlikums noteikt obligātu pienākumu

veikt kažokzvēru mītņu un sprostu videonovērošanu. Tāpat,

piemēram, no atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 24.

aprīļa sēžu audioierakstiem izriet, ka likumdevējs ir vērtējis

pirms aizlieguma spēkā stāšanās nepieciešamā pārejas perioda

garumu un iespējamās kompensācijas komersantiem, uz kuriem šis

aizliegums attiektos.

Tas, vai minētās vērtēšanas rezultātā Pieteikumu iesniedzējiem

ir radīts Satversmes 105. pantam un LESD 49. pantam neatbilstošs

tiesību ierobežojums, proti, vai ar apstrīdētajām normām

radītajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un tas,

vai likumdevēja rīcībā bija mazāk ierobežojoši līdzekļi,

noskaidrojams, vērtējot apstrīdēto normu ietekmi pēc būtības.

18.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka labas

likumdošanas princips neesot ievērots arī tādējādi, ka

ieinteresēto personu iespējas izteikties par apstrīdētajām normām

bijušas ierobežotas. Sākotnēji konsultācijas ar apstrīdēto normu

adresātiem vispār neesot veiktas.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši labas likumdošanas

principam demokrātiskā tiesiskā valstī ir jānodrošina, ka

tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti

visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā

Nr. 2021-24-03 24.1. punktu).

No likumprojekta izstrādes materiāliem izriet, ka atbildīgās

komisijas sēdēs savu viedokli pauda Saeimas deputāti, Zemkopības

ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas

pārstāvji, nozares pārstāvji, piemēram, asociācijas,

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un sabiedrības

ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" pārstāvji.

Tāpat viedokli sniedza Pašvaldību savienības pārstāvji un

pārstāvji no dzīvnieku aizsardzības organizācijām - biedrības

"Dzīvnieku brīvība", nodibinājuma

"dzivniekupolicija.lv" un Pasaules Dabas fonda.

Tādējādi likumprojekta, tostarp tam iesniegto priekšlikumu,

apspriešanā piedalījās un tika uzklausīti gan deputāti, gan

kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares pārstāvji un

atbildīgās institūcijas, gan arī dzīvnieku tiesību aizsardzības

organizāciju pārstāvji.

Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka apstrīdētās

normas tika apspriestas atbilstoši labas likumdošanas principa

izvirzītajām prasībām.

18.4. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem

Participaties B. V. uzskata, ka likumdevējs labas

likumdošanas principu neesot ievērojis arī tāpēc, ka tas neesot

vērtējis apstrīdēto normu atbilstību Eiropas Savienības

tiesībām.

No lietas materiāliem secināms: likumdevējs ir konstatējis, ka

ar apstrīdētajām normām noteiktais aizliegums audzēt un turēt

dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai

galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ietekmē arī jomu, ko regulē

Eiropas Savienības tiesības. Par to liecina fakts, ka

likumprojekta pieņemšana tika atlikta un tas tika nosūtīts

Eiropas Komisijai informācijai. Tādējādi likumdevējs ir ņēmis

vērā Eiropas Savienības tiesību aspektus. Tas, vai apstrīdētās

normas atbilst LESD 49. pantam, vērtējams, pārbaudot pamattiesību

ierobežojuma atbilstību pēc būtības.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.