19. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22.

novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums noteikts, lai: 1) novērstu dzīvnieku turēšanu,

audzēšanu un nogalināšanu vienīgi kažokādu ieguves dēļ kā

neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām

neatbilstošu komercdarbības veidu; 2) mazinātu Covid-19

infekcijas izplatību kažokzvēru un līdz ar to cilvēku vidū, kā

arī citu zoonožu izplatības risku; 3) novērstu ar kažokzvēru

audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu saistīto vides piesārņojumu;

4) samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata

pārmaiņu riskus; 5) veicinātu bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu; 6) novērstu patērētāju un kažokzvēru audzētavu

darbinieku veselības apdraudējumus, ņemot vērā to, ka kažokādas

tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām; 7) veicinātu valsts

ilgtspējīgu attīstību. Visi šie mērķi atbilstot Satversmes 116.

pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem - sabiedrības tikumības,

citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.

Savukārt Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka no apstrīdētajām

normām izrietošā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot aizsargāt

dzīvniekus un šāds mērķis neatbilstot nevienam no Satversmes 116.

pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem.

Tā kā izskatāmajā lietā vērtējama apstrīdēto normu atbilstība

arī LESD 49. pantam, ir būtiski ņemt vērā, ka LESD 49. pantā

paredzētās uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumus var attaisnot,

vai nu pamatojoties uz LESD 52. pantā paredzētajām atkāpēm

("sabiedriskā kārtība, valsts drošība vai veselības

aizsardzība"), ja dalībvalsts ieviestais pasākums ir

diskriminējošs, vai arī - gadījumā, ja tas nav diskriminējošs -

pamatojoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

attīstīto jēdzienu "vispārējo interešu apsvērums"

(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 28. janvāra

sprieduma lietā C‑375/14 "Laezza" 31. punktu).

Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši un arī Satversmes tiesa

nekonstatē, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums būtu diskriminējošs.

19.1. Saeima uzsver, ka primārais apstrīdētajās normās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir novērst dzīvnieku

audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu vienīgi kažokādu ieguves dēļ

kā neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām

neatbilstošu komercdarbības veidu. Šis mērķis atbilstot

Satversmes 116. pantā nostiprinātajam leģitīmajam mērķim -

sabiedrības tikumības aizsardzība.

19.1.1. Kā norādīts Eiropas lauksaimniecībā izmantojamo

dzīvnieku aizsardzības konvencijas pastāvīgās komitejas 1999.

gada 22. jūnija rekomendācijas attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu

2. panta 1. punktā, dabā ūdeles ir savrupi un teritoriāli

dzīvnieki, kas daļu savas dzīves laika pavada ūdenī medījot, daļu

staigājot, skrienot un rāpjoties. Šīs rekomendācijas 2. panta 3.

un 4. punktā norādīts, ka lapsas dabā ik dienu pārvietojas vismaz

sešus kilometrus, ka tās skrien, rok un peld. Sarkano un arktisko

lapsu sociālā uzvedība ir mainīga - tās var dzīvot gan vienatnē,

gan baros.

Savukārt biedrības "Dzīvnieku brīvība" pētījumos

atspoguļots, ka kažokzvēru audzētavās ūdeles un lapsas tiek

turētas šauros sprostos, kur tās nevar apmierināt savas

pamatvajadzības un dabisko uzvedību. Tāpat šajos pētījumos

uzmanība pievērsta smagi ievainotiem un slimiem dzīvniekiem, kā

arī mokošajai ūdeļu un lapsu nonāvēšanai (sk., piemēram,

biedrības "Dzīvnieku brīvība" 2021. gada pētījumu

"Dzimis zvēraudzētavā" un 2018. gada pētījumu

"Trīs nedēļas zvēraudzētavā". Pieejami:

dzivniekubriviba.lv).

No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka ar tikumību

saprotams sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība

demokrātiskā tiesiskā valstī nav akceptējama un apdraud

harmonisku sabiedrības funkcionēšanu (sk. Satversmes tiesas

2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 16.2.

punktu).

Tikumība aptver sabiedrībā valdošās sociālās, ētiskās un

morāles normas, par kuru nepieciešamību sabiedrības harmoniskai

funkcionēšanai ir konsenss. Dzīvnieku aizsardzības likuma

preambulā likumdevējs formulējis nostāju, ka ikviens dzīvnieks

pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls

pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam

nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt

ciešanas vai citādi kaitēt. Izskatāmajā lietā ar apstrīdētajām

normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek

aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un

turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Šāda

rīcība atzīta par morāli un ētiski nepareizu.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka sabiedrības

tikumības aizsardzība nav aprobežojama tikai ar cilvēka cieņas

aizsardzību indivīdu savstarpējā mijiedarbē. Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija "nav

vienaldzīga" pret vidi un jo īpaši pret dzīvniekiem.

Dzīvnieku aizsardzība ir atzīta kā vispārējo interešu mērķis,

kuru aptver cilvēktiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis -

sabiedrības tikumības aizsardzība (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2024. gada 13. februāra sprieduma (nav galīgs) lietā

"Executief van de Moslims van België and Others v.

Belgium", pieteikums Nr. 16760/22, 94. un 95.

punktu).

Turklāt morāles normas var laika gaitā mainīties un dažādās

valstīs būt atšķirīgas. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par

morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var

tāds vairs nebūt.

19.1.2. LESD 52. pants paredz, ka LESD 49. pantā

ietvertās tiesības veikt uzņēmējdarbību var ierobežot, citstarp

pamatojoties uz sabiedriskās kārtības aizsardzības interesēm.

Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka atsaukties uz sabiedrisko

kārtību var tad, ja tiek skartas sabiedrības pamatintereses.

Turklāt īpašie apstākļi, kas varētu pamatot atsaukšanos uz

sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dažādās valstīs un dažādos

laikos var būt atšķirīgi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004.

gada 14. oktobra sprieduma lietā C-36/02 "Omega" 30. un

31. punktu). LESD 52. pantā minētās sabiedriskās kārtības

aizsardzības intereses atbilst citstarp Satversmes 116. pantā

nostiprinātajam leģitīmajam mērķim - sabiedrības tikumības

aizsardzība.

Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas

institūcija jautājumā par roņu medību aizliegumu atzinusi, ka

sabiedrības morāle var būt mērķis, kas attaisnotu šādu

aizliegumu. Sabiedrības morāle vispār ir definējama kā pareizas

vai nepareizas uzvedības normas, ko uztur kopiena vai tauta vai

kas tiek uzturētas tās vārdā. Sabiedrības morāles jēdziena saturs

var mainīties laikā un telpā atkarībā no dažādiem faktoriem,

tostarp no dominējošajām sociālajām, kultūras, ētiskajām un

reliģiskajām vērtībām (sk. Pasaules Tirdzniecības

organizācijas Apelācijas institūcijas 2014. gada 22. maija

ziņojuma lietā "EK - pasākumi, ar kuriem aizliedz

izstrādājumu no roņiem importu un laišanu tirgū",

DS400/AB-2014-1 un DS401/AB-2014-2, 5.199. punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka viena no Eiropas

Savienības interesēm ir nodrošināt dzīvnieku veselību un

aizsardzību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 17.

janvāra sprieduma apvienotajās lietās C‑37/06 un C‑58/06

"ZVK" 23. punktu). Saskaņā ar LESD 13. pantu

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāvelta pienācīga

uzmanība dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām. Dzīvnieku

labturība nozīmē, ka ir jāizvairās no pārmērīgu un nevajadzīgu

ciešanu nodarīšanas dzīvniekiem (sal. sk. Eiropas Savienības

Tiesas 2018. gada 29. maija sprieduma lietā C-426/16

"Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties

Provincie Antwerpen u. c." 65. punktu).

Tādējādi no minētā var secināt: tā kā dzīvnieku labturības

nodrošināšana ir vērsta uz sabiedrības tikumības aizsardzību, tad

vēl jo vairāk uz sabiedrības tikumības aizsardzību ir vērsts

aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai

turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka dzīvnieku kā

jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir

demokrātiskas sabiedrības vērtība. Tātad ar apstrīdēto normu

radītā Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir sabiedrības tikumības aizsardzība.

19.2. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesības ir ierobežotas arī tāpēc, lai aizsargātu citu

cilvēku tiesības. Ierobežojums esot noteikts vairāku šādu

aizsargājamu tiesību un interešu dēļ: novērst zvēraudzēšanas un

dzīvnieku nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu,

samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata

pārmaiņu riskus, veicināt bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu.

Valsts vides dienests skaidro, ka galvenie kažokzvēru

audzētavu radītie vides riski ir saistīti ar kūtsmēslu un

ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu, lai nepieļautu to

iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos un tiešu noteci virszemes ūdeņos.

Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana virszemes

ūdeņos esot ļoti bīstama, jo tās rezultātā pasliktinoties ūdens

ekoloģiskā kvalitāte, samazinoties dzīvajiem organismiem

nepieciešamā skābekļa daudzums, pastiprinoties ūdensobjektu

aizaugšana (eitrofikācija), nogulumu veidošanās, potenciāli

toksisko zilaļģu masveidīga savairošanās ("ūdens

ziedēšana"), līdz beidzot ūdensobjekti vairs neesot

lietojami ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai.

Savukārt pētījumā par ūdeļu fermu radīto ietekmi uz vidi

norādīts, ka kažokādu ražošanas process ir līdz pat 28 reizēm

kaitīgāks videi nekā jebkuru citu tekstilmateriālu ražošana, jo

piesārņojot gan zemi, gan gaisu, gan ūdeni. Viena kilograma ūdeļu

kažokādu ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām esot piecas

reizes spēcīgāka nekā otra šajā ziņā ietekmīgākā tekstilmateriāla

- vilnas - ražošana (sk.: Bijleveld M., Korteland M.,

Sevenster M. The Environmental Impact of Mink Fur Production.

Delft: CE Delft, 2011, p. 7).

No Valsts vides dienesta sniegtā skaidrojuma izriet, ka

kažokzvēru audzētavas rada arī tādu risku, ka Latvijas dabai

neraksturīgas sugas dzīvnieki, proti, Amerikas ūdeles, kas tiek

audzētas kažokādu ieguvei, var izkļūt savvaļā. Invazīvo svešzemju

sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums varot

izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem, slimību

pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un populāciju

samazināšanās.

Satversmes tiesa secina, ka visas iepriekš minētās

aizsargājamās tiesības un intereses ir savstarpēji saistītas un

pārklājas, tāpēc nav aplūkojamas atrauti cita no citas. Kopumā

tās ir vērstas uz citu cilvēku tiesību dzīvot labvēlīgā vidē

aizsardzību. Arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā vides

aizsardzība ir atzīta par vispārējo interešu mērķi, kas var

attaisnot ekonomisko brīvību ierobežojumus (sk., piemēram,

Eiropas Savienības Tiesas 1998. gada 20. septembra sprieduma

lietā C-302/86 "Komisija/Dānija" 9. punktu un 2010.

gada 11. marta sprieduma lietā C-384/08 "Attanasio

Group" 50. punktu).

No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka cilvēku tiesības

dzīvot labvēlīgā vidē ir skatāmas ne tikai kā konkrētu cilvēku

tiesības konkrētā laika posmā, bet gan plašākā kontekstā, domājot

par ilgtspējīgu attīstību un nākamajām paaudzēm (sal. sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.

2008-03-03 17.1. punktu). Ilgtspējīga attīstība ietver

sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrētu un

līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās

sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides

aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu

vajadzību apmierināšanas iespējas. Pašreizējās paaudzes un nākamo

paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir atkarīgas arī no valstu

gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot Zemes

klimata sistēmu, paredzot un novēršot vai neitralizējot klimata

pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo ietekmi. Vides ilgtspējība

savukārt ir cieši saistīta ar Satversmes 115. pantu, kas noteic,

ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,

sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās

saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.1.

punktu).

Tātad ar apstrīdēto normu radītā Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi tiesību dzīvot

labvēlīgā vidē aspektā ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības

labklājības aizsardzība.

19.3. Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma mērķis esot arī mazināt Covid-19

infekcijas un citu zoonožu izplatību kažokzvēru audzētavās esošo

dzīvnieku un strādājošo cilvēku vidū, kā arī novērst kažokzvēru

audzētavu darbinieku un patērētāju veselības apdraudējumus, kas

var izrietēt no tā, ka kažokādas tiek apstrādātas ar toksiskām

ķimikālijām.

Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka ūdeles ir

jutīgas pret visiem gripas vīrusiem. Šo dzīvnieku populācijās

iepriekš novērota cūku, putnu un sezonālās gripas vīrusu

izplatība. Ūdeles varot vienlaikus inficēties ar dažādiem gripas

(piemēram, sezonālās un putnu gripas) vīrusiem, esot iespējama

vīrusa ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās un tāda gripas vīrusa

veidošanās, pret kuru cilvēku populācijai nav imunitātes un kuram

piemīt spēja pārvarēt sugu barjeru un pāriet no dzīvnieka uz

cilvēku. Ūdeles esot ļoti jutīgas arī pret koronavīrusiem, un

kopš 2020. gada ūdeļu novietnēs esot konstatēti vairāki

SARS-CoV-2 introducēšanas gadījumi. No 2021. gada 17. februāra

līdz 2021. gada 7. oktobrim Latvijā esot reģistrēts Covid-19

uzliesmojums ūdeļu novietnē gan dzīvnieku, gan darbinieku vidū.

Tikusi konstatēta sugu barjeras (ūdele-cilvēks) šķērsošana,

proti, gan ūdeles inficējās no cilvēkiem, gan cilvēki inficējās

no ūdelēm. Ticis prognozēts, ka vīrusa evolūcija ilgstošas

cirkulācijas un mutācijas dēļ varētu novest pie vēl bīstamāku

SARS-CoV-2 vīrusa variantu izveidošanās. Slimību profilakses un

kontroles centrs norāda, ka ir svarīgi novērst putnu un sezonālās

gripas ievazāšanu ūdeļu novietnēs, lai izvairītos no koinfekcijas

un vīrusu ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās.

Tātad gan Covid-19, gan citu zoonožu iespējamā izplatība

kažokzvēru novietnēs var apdraudēt sabiedrības veselību.

No lietas materiāliem izriet, ka kažokādas tiek apstrādātas ar

toksiskām ķimikālijām, kas var izraisīt vēzi un ģenētiskus

defektus. Tātad ķimikālijas un smagie metāli, kas tiek lietoti

kažokādu ražošanas procesā, var apdraudēt gan kažokādu ražošanā

iesaistīto darbinieku, gan patērētāju veselību.

Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais aizliegums no

2028. gada 1. janvāra audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei

ir vērsts uz to, lai aizsargātu cilvēku tiesības uz veselību. Arī

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā veselības aizsardzība ir

atzīta par primāru vispārējo interešu apsvērumu, ar kuru var

attaisnot uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2017. gada 21. septembra sprieduma lietā C-125

"Malta Dental Technologists Association un Reynaud" 58.

punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka indivīda un sabiedrības

veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma nozīme arī sabiedrības

labklājības nodrošināšanā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punktu).

Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma

mērķis aizsargāt cilvēku tiesības uz veselību ir saistīts arī ar

sabiedrības labklājības aizsardzības interesēm un nav aplūkojams

atrauti no tām. Tātad par apstrīdētajās normās noteiktā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem veselības

aizsardzības aspektā ir atzīstama citu cilvēku tiesību un

sabiedrības labklājības aizsardzība.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

tikumības, sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību

aizsardzība.