20. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

20.1. Apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma

rezultātā dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai

galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, Latvijā tiks aizliegta un

secīgi tiks izbeigtas nepiemērotos apstākļos turēto dzīvnieku

ciešanas. Tādējādi likumdevējs ir rīkojies, ņemot vērā

sabiedrības vairākuma viedokli par to, ka ar attiecīgo

komercdarbības veidu neizbēgami saistītā cietsirdīgā izturēšanās

pret dzīvniekiem turpmāk vairs nav akceptējama. Līdz ar to

likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa -

sabiedrības tikumības aizsardzība - sasniegšanai.

20.2. Vērtējot to, vai apstrīdētajās normās noteiktais

pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - citu

cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība -

sasniegšanai, vērā jāņem tas, ka šie mērķi ietver vairākas

savstarpēji saistītas intereses gan vides aizsardzības, gan

cilvēku veselības aizsardzības aspektā.

20.2.1. Ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda

komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku

tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Proti, tiks novērsts risks, ka

kūtsmēsli un ražošanas notekūdeņi var iekļūt gruntī, gruntsūdeņos

vai virszemes ūdeņos, tiks mazināta siltumnīcefekta gāzu emisiju

intensitāte. Tāpat, izbeidzot Amerikas ūdeļu audzēšanu, tiks

veicināta Latvijai raksturīgās bioloģiskās daudzveidības

saglabāšana. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - cilvēku

tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un sabiedrības labklājības

aizsardzība - sasniegšanai.

20.2.2. Satversmes tiesa jau iepriekš ir konstatējusi,

ka SARS-CoV-2 starp kažokzvēru novietnēm var izplatīties dažādos

veidos: tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem, netiešā kontaktā

ar, piemēram, piesārņotiem materiāliem, barību vai arī novietņu

darbiniekiem un apmeklētājiem, kuri pārnēsā vīrusu ar drēbēm,

aprīkojumu vai transportlīdzekļiem. Darbinieki un citas personas,

kas nonāk saskarsmē ar ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības

riskam (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. decembra

sprieduma lietā Nr. 2022-28-03 15. punktu).

Tā kā SARS-CoV-2 izplatība ir saistīta ar dzīvnieku, cilvēku,

transportlīdzekļu un citu materiālu kustību, aizliegums audzēt un

turēt ūdeles kažokādu ieguvei varētu mazināt iespējamo SARS-CoV-2

vīrusa un tā paveidu izplatību dzīvnieku populācijās un to

cilvēku vidū, kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem. Tas ir jo īpaši

būtiski, ņemot vērā to, ka joprojām ir konstatējama saslimstība

ar Covid-19, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Šādu pašu secinājumu

var attiecināt arī uz citu zoonožu iespējamo izplatību ūdeļu

novietnēs. Novēršot cilvēku inficēšanos, tiks samazināta arī

varbūtība, ka ar SARS-CoV-2 vai citu zoonozes izraisošu vīrusu

inficēsies kontaktpersonas. Tāpat, aizliedzot attiecīgo

komercdarbības veidu, var tikt novērsti patērētāju un kažokzvēru

audzētavu darbinieku veselības apdraudējumi, jo tiks mazināta

varbūtība, ka personas nonāk saskarē ar kažokādu apstrādē

lietotajām toksiskajām vielām. Tādējādi tiks aizsargāta gan to

cilvēku veselība, kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem vai

kažokādām, gan visas sabiedrības veselība.

Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums ir piemērots līdzeklis cilvēku tiesību uz veselību

un sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Tātad likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu -

sabiedrības tikumība, labklājība un citu cilvēku tiesību

aizsardzība - sasniegšanai.