21. pants

Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai

leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda

tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat

iedarbīgi. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet

tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz

tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2022-28-03 16. punktu).

21.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka dzīvnieku

intereses uz dzīvi tiem piemērotos apstākļos varētu aizsargāt,

ieviešot stingrākas labturības prasības un uzraugot to

ievērošanu. Savukārt Saeima uzskata, ka ar stingrāku labturības

prasību ieviešanu nav sasniedzams mērķis novērst dzīvnieku

ciešanas un atteikties no dzīvnieku nogalināšanas kažokādu

ieguves dēļ.

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka labturības

problēmu pamatā ir savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos, kur viņi

nevar īstenot savas fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības.

No likumprojekta izstrādes materiāliem secināms, ka

likumdevējs, nosakot apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu,

iecerējis izbeigt sabiedrības vērtībām neatbilstošu dzīvnieku

izmantošanas veidu. Jau pats fakts, ka dzīvnieki tiek nogalināti

kažokādu ieguves dēļ, kā arī metodes, ar kādām dzīvnieki tiek

nogalināti, nozīmē nevajadzīgu ciešanu sagādāšanu dzīvniekiem un

cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Līdz ar to likumdevēja

identificētās problēmas nav risināmas ar labturības prasību

uzlabojumiem, jo tie nevar novērst dzīvnieku ciešanas, kas tiem

tiek sagādātas ne tikai turot tos nepiemērotos apstākļos, bet arī

tos nogalinot. Labturības prasību uzlabojumi būtu vērsti uz to,

lai kažokzvēru audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei turpinātos,

bet likumdevēja iecere bija tieši pretēja - šādu komercdarbību

izbeigt. Līdz ar to labturības prasību pilnveidošana nevar tikt

uzskatīta par alternatīvu līdzekli leģitīmā mērķa - sabiedrības

tikumības aizsardzība - sasniegšanai.

Pieteikumu iesniedzēju norādītais alternatīvais līdzeklis -

stingrāku labturības prasību noteikšana - ir vērtējams arī pārējo

leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība - sasniegšanas aspektā.

Labturības prasības ir balstītas vienīgi uz atziņu, ka

dzīvnieki spēj ciest un ka ir jācenšas ar šo prasību palīdzību

dzīvnieku ciešanas mazināt (sk., piemēram: Ādminis S.

Dzīvnieku tiesības: pelēkā zona starp lietas un personas statusu.

Jurista Vārds, 2023. gada 21. marts, Nr. 12, 14. lpp.).

Ar labturības prasību pilnveidošanu nav iespējams ne novērst

kažokzvēru audzētavu radīto vides piesārņojumu, ne mazināt

siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu

riskus, nedz arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,

tātad nav iespējams arī nodrošināt labvēlīgu vidi nākamajām

paaudzēm. Respektīvi, ar stingrāku labturības prasību noteikšanu

netiktu izslēgts risks, ka kažokzvēru audzēšana un turēšana var

kaitēt videi.

Attiecībā uz nepieciešamību aizsargāt citu cilvēku tiesības uz

veselību Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka

vīrusi tiek ievazāti ar inficētu darbinieku, infekciozu

materiālu, putnu, citu dzīvnieku vai pārtikas/barības

starpniecību. Dzīvnieku saslimstība un mirstība novietnēs varot

nebūt acīmredzama, un tādēļ ne vienmēr laikus tiekot sākta

agrīnai vīrusu ievazāšanas identificēšanai nepieciešamā testēšana

un izmeklēšana, turklāt neesot pietiekamas informācijas par

putnu, cūku un sezonālo gripas vīrusu, kā arī koronavīrusu

asimptomātiskas izplatības apmēru ūdeļu populācijā.

Tātad pat tad, ja tiktu noteiktas stingrākas kažokzvēru

turēšanas labturības prasības, būtu nepieciešama dzīvnieku

apkope, ko var nodrošināt vienīgi cilvēki. Tas nozīmē, ka

nevarētu tikt novērsta vīrusu izplatība starp dzīvniekiem un

cilvēkiem un potenciāla šo vīrusu nodošana kontaktpersonām.

Stingrākas labturības prasības nenovērstu arī to, ka kažokādas

tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām un tādējādi cilvēku

veselība tiek pakļauta riskam.

Ņemot vērā minēto, stingrāku kažokzvēru labturības prasību

noteikšana nav uzskatāma par alternatīvu līdzekli apstrīdētajās

normās ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu - sabiedrības

tikumība un labklājība, kā arī citu cilvēku tiesību aizsardzība -

sasniegšanai.

21.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, alternatīvs

līdzeklis ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma leģitīmo

mērķu sasniegšanai varētu būt cits normatīvais risinājums

saudzējošas pārejas nodrošināšanai, proti, zaudējumu kompensēšana

vai noteikšana, ka aizliegums stājas spēkā pēc garāka pārejas

perioda. Saeima uzskata, ka šie risinājumi paši par sevi nevar

būt alternatīvi līdzekļi, jo neaizstāj apstrīdētajās normās

paredzēto aizliegumu, bet tikai pāreju uz to padara

saudzējošāku.

Alternatīvi līdzekļi ir tikai tādi līdzekļi, ar kuriem

leģitīmo mērķi var sasniegt citādi un mazāk ierobežojot indivīdu

tiesības. Kā tika norādīts jau iepriekš šajā spriedumā,

Pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojums izpaužas kā

aizliegums tiem no 2028. gada 1. janvāra turpināt līdz šim veikto

komercdarbību. Ne garāks pārejas periods līdz brīdim, kad stāsies

spēkā minētais aizliegums, ne kompensāciju izmaksa par šo

aizliegumu nav alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas

līdzeklis.

Saprātīgs pārejas periods vai nodarīto zaudējumu kompensācija

ir līdzekļi, kā nodrošināt saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma

lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu un 2021. gada 5.

marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 16. punktu). Šie aspekti

ir tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpausme un

vērtējami, pārbaudot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu.

Līdz ar to nav citu, saudzējošāku

līdzekļu, ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību

ierobežojuma leģitīmos mērķus.