22. pants

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai

3rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par

4labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi

5Satversmes tiesai jānoskaidro līdzsvarojamās intereses un

6jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte.

7Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas komersantu, kuri

8nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja tās vienīgais

9vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, tiesības turpināt jau

10uzsākto komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un

11apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

12mērķu aptvertās sabiedrības tikumības un labklājības, kā arī citu

13cilvēku tiesību dzīvot labvēlīgā vidē un veselības aizsardzības

14intereses, no otras puses. Līdz ar to Satversmes tiesai

15jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām normām ir panākts taisnīgs

16līdzsvars starp šīm dažādajām tiesībām un likumiskajām

17interesēm.

1822.1. Pieteikumu iesniedzēji argumentē, ka apstrīdēto

19normu rezultātā tiem būšot jāizbeidz sava komercdarbība un tikšot

20nodarīti ievērojami zaudējumi. Asociācija atbildīgās komisijas

212022. gada 9. marta un 26. aprīļa sēdēs norādīja, ka apstrīdēto

22normu rezultātā tikšot nodarīts kaitējums Latvijas ekonomikai, jo

23samazināšoties darba vietu skaits un nodokļu ieņēmumi no

24Pieteikumu iesniedzēju veiktās komercdarbības, kā arī kritīšoties

25eksporta apmēri.

26Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā ar apstrīdētajās normās

27noteikto ierobežojumu aizsargāto tiesību un likumisko interešu

28nozīme.

29Pirmkārt, dzīvnieki mūsdienu sabiedrībā tiek uztverti ne tikai

30kā īpašuma objekti vai lauksaimniecības produkts, bet gan kā

31jutīgas būtnes. Proti, dzīvnieki vairākās valstīs vairs netiek

32uzskatīti tikai par īpašumu. Tiek atzīts, ka dzīvnieki jau paši

33par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai tie kādam ir vai nav

34noderīgi (sk.: Fasel R. N., Butler S. C. Animal Rights Law.

35Oxford: Hart, 2023, p. 12).

36Latvijā un Eiropas Savienībā dzīvnieku tiesību aizsardzība

37laika gaitā ir ieguvusi arvien lielāku nozīmi un atbalstu

38sabiedrībā. Piemēram, no SKDS 2022. gada decembra aptaujas

39izriet, ka 68 procenti Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ūdeļu

40audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Eiropas Savienībā

41tiek apspriesta ideja, ka kažokzvēru audzēšana un turēšana ir

42jāaizliedz, un to apstiprina Eiropas pilsoņu iniciatīva

43"Eiropa bez kažokādām". Turklāt lielākajā daļā Eiropas

44valstu dzīvnieku audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei jau ir

45aizliegta vai būtiski ierobežota. Kā tika norādīts Saeimas 2022.

46gada 20. janvāra sēdē, kurā likumprojekts tika izskatīts pirmajā

47lasījumā, dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguves

48dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs komercdarbības veids,

49kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.

50Tādējādi apstrīdētās normas ļaus izbeigt tādu izturēšanos pret

51kažokzvēriem, kādu likumdevējs uzskata par neētisku un

52neatbilstošu sabiedrības vērtībām. Apstrīdētajās normās

53noteiktais aizliegums atspoguļo to, kā ir mainījusies sabiedrības

54attieksme pret dzīvniekiem. Sabiedrības interese par morālu un

55ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā

56atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

57Otrkārt, tiesības uz veselības aizsardzību tieši attiecas uz

58ikvienu personu un ir būtisks priekšnoteikums jebkuru citu

59personas pamattiesību īstenošanai. Izskatāmajā lietā labumu no

60pamattiesību ierobežojuma - kažokzvēru audzēšanas un turēšanas

61aizlieguma - gūs visa sabiedrība. Turklāt šis labums tiks gūts

62daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan

63cilvēkus no saslimšanas ar Covid-19 vai citām zoonozēm, gan arī

64patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko

65var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas.

66Atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas

67augstāk par šīm visas sabiedrības interesēm.

68Treškārt, likumdevējs, nosakot aizliegumu no 2028. gada 1.

69janvāra nodarboties ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja tās

70vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir iecerējis

71mazināt kaitējumu videi, ko nodara šādas ražotnes, proti, novērst

72risku, ka kūtsmēsli un ražošanas notekūdeņi nonāks gruntī,

73gruntsūdeņos vai virszemes ūdeņos, mazināt siltumnīcefekta gāzu

74emisiju intensitāti, kā arī veicināt Latvijai raksturīgās

75bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šāds visas sabiedrības

76ieguvums izskatāmajā lietā ir būtiskāks par atsevišķu komersantu

77tiesībām un likumiskajām interesēm.

7822.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās

79normās ietvertais ierobežojums nav samērīgs, jo esot pārkāpts

80tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Saeima šādam uzskatam

81nepiekrīt.

82Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta tvērumā

83ietilpst tiesiskās paļāvības aizsardzības princips (sal. sk.

84Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr.

852020-49-01 29.2. punktu). Tādēļ, vērtējot pamattiesību

86ierobežojuma samērīgumu, būtisks faktors ir arī tas, vai

87likumdevējs, grozot tiesisko regulējumu, ir ņēmis vērā tiesības,

88uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies

89paļāvība (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra

90sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 11. punktu).

91Arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka tad,

92kad dalībvalstu veiktie pasākumi ir saistīti ar Eiropas

93Savienības tiesību īstenošanu, tām jāievēro vispārējie šo tiesību

94principi, tostarp tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

95(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006. gada 14. septembra

96sprieduma apvienotajās lietās C-181/04 līdz C-183/04

97"Elmeka" 31. punktu). Tiesības atsaukties uz šo

98principu ir ikvienam tiesību subjektam, kuram kāda valsts iestāde

99radījusi pamatotas, uz konkrētiem solījumiem balstītas cerības.

100Tātad jāpārbauda, vai attiecīgās iestādes rīcība ir radījusi

101tiesību subjektam pamatotu paļāvību un vai šī paļāvība ir

102atzīstama par tiesisku (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2015.

103gada 9. jūlija sprieduma lietā C-183/14 "Salomie and

104Oltean" 44. un 45. punktu).

105Tiesību normu izdevējam ir tiesības šīs normas grozīt, tomēr

106tam jāpārliecinās par normu ietekmi uz pastāvošajām tiesiskajām

107attiecībām un jānodrošina, ka šī ietekme nav nesamērīga ar

108sasniedzamo mērķi. Proti, lai izvērtētu apstrīdēto normu

109atbilstību tiesiskās paļāvības aizsardzības principam,

110izskatāmajā lietā ir jānoskaidro: 1) vai Pieteikumu iesniedzējiem

111bija radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka tie arī turpmāk varēs

112nodarboties ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja tās vienīgais

113vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve; 2) vai, izdodot

114apstrīdētās normas, ir nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp

115Pieteikumu iesniedzēju tiesisko paļāvību un sabiedrības

116interesēm, kuru labad attiecīgais regulējums tika mainīts

117(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra

118sprieduma lietā Nr. 2021-12-03 7.2. punktu).

11922.2.1. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka tiesiskais

120regulējums kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozarē esot bijis

121pietiekami skaidrs un stabils, pastāvējis pietiekami ilgu laiku

122un tāpēc tie pamatoti esot paļāvušies uz tā nemainību. Savukārt

123Saeima uzskata, ka Pieteikumu iesniedzēji nevarēja pamatoti un

124saprātīgi paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums

125zvēraudzēšanas jomā Latvijā netiks mainīts.

126Lai noskaidrotu, vai Pieteikumu iesniedzējiem bija radusies

127tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai to paļaušanās

128uz tiesību normām bija likumīga, pamatota un saprātīga un vai

129tiesiskais regulējums pēc savas būtības bija pietiekami noteikts

130un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas

1312021. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 13.

132punktu).

133Kā jau iepriekš šajā spriedumā tika norādīts, Pieteikumu

134iesniedzēji ar ūdeļu un lapsu audzēšanu un turēšanu kažokādu

135ieguves nolūkā nodarbojas jau vairākus gadus. Pēdējos gados

136nozīmīgākās šo nozari regulējošu normatīvo aktu izmaiņas bija

137saistītas ar nepieciešamību kontrolēt Covid-19 izplatību.

138Normatīvais regulējums, kas attiecās uz Pieteikumu iesniedzēju

139tiesībām vispār nodarboties ar iepriekš minēto komercdarbību, ir

140bijis nemainīgs un palicis spēkā ilgu laiku. Tātad Pieteikumu

141iesniedzēji varēja tam uzticēties. Pieteikumu iesniedzējiem

142varēja rasties tiesiskā paļāvība, ka tie būs tiesīgi turpināt

143savu jau ilgstoši veikto komercdarbību. Šāda paļaušanās bija gan

144likumīga, gan pamatota, gan saprātīga.

14522.2.2. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

146neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas

147tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz

148noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un

149noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma

150grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz

151mainīgajiem dzīves apstākļiem (sk. Satversmes tiesas 2020.

152gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 22.2.1.

153punktu). Secinot, ka Pieteikumu iesniedzējiem tiesiskā

154paļāvība bija radusies, Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai

155Saeima ir nodrošinājusi saprātīgu līdzsvaru starp Pieteikumu

156iesniedzēju tiesisko paļāvību un sabiedrības interesēm, kuru

157labad apstrīdētās normas tika pieņemtas (sal. sk.

158Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr.

1592021-12-03 9. punktu).

160Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp

161nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt

162sabiedrības intereses, jāņem vērā tas, vai ir paredzēta

163saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Šāda saudzējoša

164pāreja var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai

165pienācīgas kompensācijas paredzēšana (sal. sk. Satversmes

166tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 18.

167punktu un 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

1682016-07-01 16.2. punktu).

169Pienākums paredzēt saprātīgu pārejas periodu ir nepieciešams

170galvenokārt tādēļ, ka persona, paļaujoties uz konkrētu normatīvo

171regulējumu un tajā ietvertajām tiesībām, ir uzņēmusies saistības,

172veidojusi nākotnes plānus u. tml. Pārejas periods ir

173nepieciešams, lai persona varētu pārorientēties uz kārtību, kas

174paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā (sal. sk. Satversmes

175tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25.

176punktu).

17722.3. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, likumdevējam,

178lemjot par saudzīgu pāreju, bija jāparedz garāks pārejas periods.

179Kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares slēgšanas rezultātā

180Pieteikumu iesniedzējiem nebūšot iespējama komercdarbības

181pārorientācija, bet tikai komercdarbības izbeigšana. Pieteikumu

182iesniedzēji norāda, ka to pamatlīdzekļu vērtība komercdarbības

183izbeigšanas brīdī sniegšoties no vairākiem desmitiem tūkstošu

184euro līdz vairākiem miljoniem euro. Pieteikumu

185iesniedzēji, ņemot vērā ūdeļu dzīves ciklu (trīs gadi), esot

186plānojuši gūt šāda apmēra ieņēmumus. Turklāt Pieteikumu

187iesniedzēji esot veikuši lielas investīcijas savas komercdarbības

188uzlabošanai un tās noteiktajā pārejas periodā nevarēšot atgūt.

189Piecu gadu termiņš esot pārāk īss, lai varētu novērst

190zaudējumus.

191Savukārt Saeima norāda, ka attiecībā uz ūdelēm pilns kažokādu

192ieguves cikls ir 1,5 gadi - no piedzimšanas līdz izaudzēto mazuļu

193nokaušanai to nobriešanas perioda beigās, novembra mēneša pirmajā

194dekādē. Apzinoties to, ka no 2028. gada 1. janvāra kažokzvēru

195audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei būs aizliegta, komersanti

196varot jau laikus tam sagatavoties, pakāpeniski samazinot

197dzīvnieku pavairošanu un iepirkšanu, un piecu gadu laikā realizēt

198visus kažokzvēru audzētavās turētos dzīvniekus kažokādu ieguvei.

199Pārejas periods esot pietiekams, lai komersanti varētu līdz

200aizlieguma spēkā stāšanās brīdim realizēt kažokzvēru audzētavās

201turētos dzīvniekus kažokādu ieguvei, atgūt uzņēmumā ieguldītās

202investīcijas, samazināt potenciālos zaudējumus un sagatavoties

203uzņēmējdarbības pārorientācijai vai likvidācijai.

204Likuma 3. pants paredz, ka aizliegums audzēt un turēt

205lauksaimniecības dzīvniekus, ja to audzēšanas un turēšanas

206vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, stāsies spēkā

2072028. gada 1. janvārī.

208Tiesiskā regulējuma izmaiņu rezultātā nav iespējams pilnībā

209izslēgt risku, ka personas, uz kurām attieksies konkrētās

210izmaiņas, izjutīs zināmas neērtības vai cietīs zināmus

211zaudējumus. Satversmes tiesai izskatāmajā lietā ir jāizvērtē, vai

212likumdevējs, lemjot par saudzīgu pāreju uz jauno tiesisko

213regulējumu, nav rīkojies patvaļīgi, proti, vai ir veikti

214racionāli un saprātīgi apsvērumi un pēc iespējas mazinātas

215attiecīgajiem komersantiem gaidāmās negatīvās sekas.

216Kā izriet no atbildīgās komisijas 2022. gada 11. janvāra sēdes

217materiāliem, likumprojekta sākotnējā redakcija paredzēja, ka

218aizliegums audzēt un turēt kažokzvērus stāsies spēkā 2026. gada

2191. janvārī. Tajā pašā sēdē izskanēja arī Zemkopības ministrijas

220viedoklis, ka, ņemot vērā situāciju ar Covid-19 izplatību ūdeļu

221novietnēs, aizliegums varētu stāties spēkā 2024. gada 1. janvārī,

222tad uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pārorientēties un veikt

223pilnu ciklu, tādā veidā gūstot maksimālu labumu no

224komercdarbības.

225Atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 26. aprīļa sēdēs

226tika diskutēts par garāka pārejas perioda noteikšanu - līdz 2027.

227gada 31. decembrim vai 2032. gada 1. janvārim. Tika pausts

228viedoklis, ka piecus gadus garš pārejas periods ir pietiekams,

229lai citstarp valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas tiem

230komersantiem, kuru komercdarbība ir kažokzvēru audzēšana un

231turēšana. Komisijā, ņemot vērā arī citu Eiropas Savienības

232dalībvalstu pieredzi, tika atbalstīts priekšlikums par konkrētā

233aizlieguma stāšanos spēkā 2028. gada 1. janvārī un pausti

234argumenti, ka šāda termiņa noteikšana saistīta ar dzīvnieku

235audzēšanas ciklu un komersantu iespējām pārorientēt vai izbeigt

236savu komercdarbību.

237Atbildīgās komisijas 2022. gada 11. janvāra un 9. marta sēdēs

238nozares pārstāvji pauda viedokli, ka neatbalsta nozares slēgšanu,

239un par pārejas periodu vispār neizteicās, tomēr uzsvēra, ka

240likumdevējam ir jālemj par kompensāciju izmaksu tiem

241komersantiem, kurus konkrētais aizliegums skars.

242Tātad likumdevējs ir vērtējis pārejas perioda ilgumu

243aizliegumam nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu un turēšanu, un

244izšķīries par tā noteikšanu līdz 2028. gada 1. janvārim.

245Likumdevējs ir ņēmis vērā gan pašu kažokzvēru audzētāju iespējas

246pārorientēt vai izbeigt attiecīgo komercdarbību, gan arī ar

247kažokzvēru audzēšanas nozari saistīto nozaru iespējas

248pārorientēties un lemt par to, kur turpmāk tiks realizēta

249kažokzvēru audzētavām tirgotā produkcija. Tāpat ir ņemtas vērā

250kažokzvēru audzētāju iespējas gūt peļņu, realizējot kažokzvērus

251līdz 2028. gada 1. janvārim, kā arī atgūt veiktās investīcijas un

252samazināt potenciālos zaudējumus, tostarp ņemot vērā citu valstu

253praksi. Līdz ar to likumdevēja lēmums nav bijis patvaļīgs un tam

254par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

25522.4. Pieteikumu iesniedzēji uzsver, ka likumdevējam,

256nosakot tādu pārejas periodu, kāds paredzēts Likuma 3. pantā,

257vajadzējis lemt par kompensāciju piešķiršanu.

258Satversmes tiesa atzīst, ka liegums Pieteikumu iesniedzējiem

259no 2028. gada 1. janvāra nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu un

260turēšanu ir vērtējams kā tiesību uz īpašumu ierobežojums, nevis

261kā īpašuma atsavināšana. No Satversmes 105. panta neizriet, ka

262šādu ierobežojumu noteikšanas gadījumā likumdevējam būtu

263pienākums noteikt kompensāciju (sal. sk. Satversmes tiesas

2642020. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 22.2.3.

265punktu). Kompensācijas esība ir saistīta ar pārejas perioda

266ilgumu. Ja pārejas periods ir pietiekami garš, tad nav papildus

267jānosaka vēl arī kompensācija, savukārt tad, ja pārejas periods

268nav pietiekami garš, lai nodrošinātu saudzīgu pāreju uz jauno

269tiesisko regulējumu, likumdevējam būtu jālemj arī par

270kompensācijas piešķiršanu.

271Šāda nostāja pausta arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā,

272proti, kaut arī attiecīgos gadījumos varētu būt lietderīgi

273izmaksāt daļēju vai pilnīgu kompensāciju, tomēr nevar secināt, ka

274Eiropas Savienības tiesībās būtu ietverts pienākums tādu piešķirt

275(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2003. gada 10. jūlija sprieduma

276lietā C‑20/00 un C‑64/00 "Booker Aquaculture un Hydro

277Seafood" 85. punktu un 2022. gada 27. janvāra sprieduma

278lietā C-238-20 "Sātiņi-S" 36. punktu).

279Likumdevējs ir vērtējis iespēju saudzējošas pārejas

280nodrošināšanai piešķirt kompensāciju kažokzvēru audzētājiem.

281Atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 26. aprīļa sēdēs tika

282apspriesti attiecīgie priekšlikumi un uzklausīti dažādi viedokļi.

283Tomēr likumdevējs izšķīrās par to, ka saudzējošas pārejas

284nodrošināšanai tiks noteiktas nevis kompensācijas, bet piecus

285gadus garš pārejas periods. Tādējādi Saeima ir paredzējusi

286mehānismu tiesību ierobežojuma seku mazināšanai.

287Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atzīstams, ka sabiedrības

288ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks

289nekā Pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt

290likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru

291audzētāju tiesisko paļāvību, Likuma pārejas noteikumos atliekot

292jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028. gada 1. janvārim.

293Līdz ar to apstrīdētajās normās

294ietvertais Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojums ir

295samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

296105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī LESD 49.

297pantam.

298Nolēmumu

299daļa

300Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

301Satversmes tiesa

302nosprieda:

303atzīt 2022. gada 22. septembra likuma

304"Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3.

305pantu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam,

306105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas

307Savienības darbību 49. pantam.

308Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

309Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

310Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

311Laviņš