Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49.

pantam.

Veselības ministrija, atsaucoties uz Slimību profilakses un

kontroles centra sniegto informāciju, norāda, ka tobrīd, kad tā

iesniegusi savu viedokli, pasaulē esot ziņots par to, ka

kažokzvēru populācijā var izplatīties ne tikai SARS-CoV-2 vīrusa

celms, bet arī citas infekcijas slimības, tostarp putnu gripa,

kas jau konstatēta Somijā 10 kažokzvēru fermās, kur tiek audzētas

un turētas sudrablapsas un ūdeles. Ūdeles esot pret visiem gripas

vīrusiem, kā arī pret koronavīrusiem jutīga suga. Šo dzīvnieku

populācijās iepriekš esot atklāti cūku, putnu un sezonālās gripas

vīrusi. Kopš 2020. gada ūdeļu novietnēs esot konstatēti vairāki

SARS-CoV-2 introducēšanas gadījumi.

Ar gripas vīrusu inficētām ūdelēm varot būt tādi klīniski

simptomi, kas izraisa nāvi, taču tās varot būt inficētas arī

asimptomātiski un tas apgrūtinot savlaicīgu infekcijas izplatības

konstatēšanu un kontroles pasākumu veikšanu. Tā kā vīrusi

izplatoties dzīvnieku populācijā, esot iespējama to evolūcija,

mutācijas un tāda gripas vīrusa veidošanās, pret kuru cilvēku

populācijai nav imunitātes un kuram piemīt spēja pāriet no

dzīvnieka uz cilvēku, pārvarot sugu barjeru. Pašlaik ūdeļu vai

citu kažokzvēru audzēšanas sektorā netiekot veikti gripas vīrusu

uzraudzības vai profilakses pasākumi, tādējādi varot palikt

nepamanīta vīrusa ievazāšana, kā arī pārnešana no un uz

darbiniekiem.

Iepriekš minētās zoonozes - gan Covid-19, gan putnu gripa -

apdraudot sabiedrības veselību un varot izraisīt starptautiska

mēroga ārkārtas situāciju tad, ja būs izveidojušies jauni vīrusu

celmi ar paaugstinātu klīnisko un epidemioloģisko bīstamību.

Kažokzvēru fermās veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi ne

vienmēr esot pietiekami efektīvi, lai laikus konstatētu vīrusu

ievazāšanos un cirkulāciju un veiktu nepieciešamos pasākumus

mutāciju novēršanai un darbinieku aizsardzībai pret

inficēšanos.