7. pants
nosaka, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta

noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar

aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta

noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu

izšķērdēšanas novēršanu" 3.pants nosaka, ka pašvaldībām,

valsts un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības

kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai

pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50

procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts

vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi

vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī -

kapitālsabiedrība), jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu

lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu

ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta

atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par

iespējami augstāku cenu; 3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā

par iespējami zemāku cenu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ādažu novada domes priekšsēdētājs

N.Breidaks ir pieļāvis likuma "Par valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā"

1. un 6.panta, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmās daļas pārkāpumus, kā

rezultātā ir pārkāpts arī likuma "Par valsts un pašvaldību

finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta

1.punkts.

3. 2009.gada 20.aprīlī SIA "Gaujas centrs"

(reģ. Nr.40103161305; juridiskā adrese - Brīvības iela 40-28,

Rīga) kā Pārdevējs un SIA "AXIO Capital" (reģ.

Nr.40003849942; juridiskā adrese - Brīvības iela 40-28, Rīga) kā

Pircējs noslēdza Pirkuma līgumu, atbilstoši kuram Pārdevējs

pārdeva un Pircējs pirka nekustamo īpašumu (Gaujas iela 33A,

Ādaži, Ādažu novads, Rīgas rajons), kas līguma slēgšanas brīdī

bija zemesgrāmatā ierakstīta jaunbūve, bet nodošanas brīdī

sastāvēs no vienas trīsstāvu ēkas. Saskaņā ar Pirkuma līguma

3.1.punktu pirkuma maksa tika noteikta EUR 9 349 121

(LVL 6 570 562,64 pēc LB noteiktā valūtas kursa līguma

noslēgšanas dienā). Pirkuma maksa tika noteikta, pamatojoties uz

Pārdevēja plānotajām projekta izmaksām. Pēc pirkuma objekta

būvniecības pabeigšanas, tā nodošanas Pircējam un visu projektu

izmaksu noteikšanas Pirkuma maksa var mainīties/tikt precizēta,

pamatojoties uz Pārdevēja grāmatvedības datiem kopējām projekta

izmaksām uz Pirkuma maksas samaksas brīdi.

Pirkuma objekts atrodas uz Ādažu novada pašvaldībai piederoša

zemesgabala, kuru Ādažu novada pašvaldība iznomāja SIA

"Gaujas centrs" saskaņā ar 2008.gada 27.maijā noslēgto

Zemes nomas līgumu. Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību" 14.panta otro daļu Ādažu novada pašvaldībai kā

zemes īpašniecei bija pirmpirkuma tiesības uz pirkuma

objektu.

2009.gada 28.aprīlī Ādažu novada dome pieņēma lēmumu "Par

pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A"

(Nr.64), ar kuru nolēma izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma

tiesības uz ēku (būvju) nekustamo īpašumu, kadastra

Nr.8044 508 0001, kas sastāv no ekspluatācijā nenodota

kultūrizglītības centra Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā,

Rīgas rajonā, un pirkt no SIA "Gaujas centrs" tai

piederošo ēku (būvju) nekustamo īpašumu saskaņā ar 2009.gada

20.aprīlī starp SIA "Gaujas centrs" un SIA "AXIO

Capital" noslēgtā pirkuma līguma noteikumiem un pirkuma

summu - EUR 9 349 121,00.

2010.gada 9.martā Ādažu novada dome pieņēma lēmumu "Par

ēkas Gaujas ielā 33A nomu" (Nr.23), ar kuru nolēma:

1) vienoties ar SIA "Gaujas centrs" par 2009.gada

20.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto Ādažu novada domes saistību

izpildes atlikšanu, par ko noslēgt atbilstošu vienošanos, kurā

starp citiem noteikumiem paredzēt pērkamā nekustamā īpašuma

pirkuma maksas samazināšanas principu;

2) vienoties ar SIA "Gaujas centrs" par telpu 6115,3

kv.m. platībā Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, nomu un

noslēgt attiecīgu telpu nomas līgumu ar termiņu - 12 mēneši;

3) piekrist, ka nomas maksa par telpu Gaujas ielā 33A, Ādažos,

Ādažu novadā, nomu tiek noteikta LVL 3,50 (trīs lati un 50

santīmi) par vienu kvadrātmetru, neskaitot LR spēkā esošajos

normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus, un papildus

nomas maksai tiek veikti maksājumi par komunālajiem

pakalpojumiem.

2010.gada 15.martā Ādažu novada pašvaldība (Nomnieks) un SIA

"Gaujas centrs" (Iznomātājs) noslēdza Telpu nomas

līgumu Nr.1, atbilstoši kuram Iznomātājs nodeva, bet Nomnieks

pieņēma nomā telpas ar kopējo platību 6115,30 kv.m., kas atrodas

Kultūrizglītības centra ēkā Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu

novadā. Nomnieks maksā Iznomātājam Telpu lietošanas maksu, kurā

ietilpst:

a) nomas maksa (Ls 3,50 + PVN; nomas maksā ir iekļauti visi

ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, kas nav saistīti

ar Nomnieka faktiski patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos ietilpst izdevumi

par: a) kopējo ēkas apsardzi; b) telpu koplietošanas telpu un

teritorijas uzkopšanu; c) autostāvvietu, kas atrodas ēkai

piegulošajā teritorijā, neierobežotu izmantošanu);

b) maksa par faktiski patērētajiem komunālajiem

pakalpojumiem;

c) pievienotās vērtības nodoklis, kura apliekamais objekts ir

nomas maksa un komunālie maksājumi.

2010.gada 8.aprīlī starp SIA "Gaujas centrs" un

Ādažu novada pašvaldību noslēgta vienošanās (Pielikums 2009.gada

20.aprīļa Pirkuma līgumam), ar kuru pašvaldība apstiprina savu

vēlmi iegādāties pirkuma objektu, bet puses vienojas par pirkuma

līguma izpildes atlikšanu līdz normatīvie akti atļaus turpināt

ilgtermiņa saistības. Saskaņā ar šīs vienošanās 5.punktu

noteikts, ka, iestājoties apstākļiem, kas pieļauj turpināt Līgumā

noteikto saistību izpildi, norēķinus veicot atbilstoši Līguma

3.4.punktā minētajiem maksājuma termiņiem, Puses vienosies par

Pirkuma maksas koriģēšanu atbilstoši Līguma 3.1.punktā

noteiktajam. Savukārt vienošanās 6.punkts nosaka, ka, izpildot

Līgumu, Pirkuma maksa tiks koriģēta, lai tā atbilstu visu

Pārdevēja saistību summai pret trešajām personām (tai skaitā

Pārdevēja dalībniekiem), kurai pieskaitīta Pārdevēja dalībnieku

ieguldījumu summa Pārdevēja pamatkapitālā un no kuras ir atņemta

to naudas līdzekļu summa, kas atrodas Pārdevēja kontā, un

debitoru (izņemot Pārdevēja dalībnieku) saistības.

2010.gada 9.novembrī Ādažu novada dome pieņēma lēmumu

"Par izmaiņām nomas līgumā" (Nr.178), ar kuru

nolēma:

1) piekrist, ka papildus 15.03.2010. Telpu nomas līgumā

noteiktajai nomas maksai un maksājumiem par komunālajiem

maksājumiem, pašvaldība papildus maksā SIA "Gaujas

centrs" ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus LVL

1,60 (viens lats 60 santīmi), neskaitot PVN, par vienu

kvadrātmetru mēnesī, kas kopā bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48

(deviņi tūkstoši septiņi simti astoņdesmit četri lati 48

santīmi);

2) piekrist, ka Līguma grozījumi stājas spēkā ar 2010.gada

1.septembri un ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas samaksa, kas

saskaņā ar grozījumiem ir jāveic līdz tekošā mēneša 15.datumam,

par septembra, oktobra un novembra mēnesi tiks veikta līdz

2010.gada 15.novembrim. Nomniekam šajā gadījumā nav pienākums

maksāt līgumsodu saskaņā ar Telpu nomas līgumu.

3.1. Likuma "Par pašvaldībām" 42.panta pirmā

daļa nosaka, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar

izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un

finanšu resursiem. Ādažu novada domes 2009.gada 28.aprīļa lēmumā

"Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā

33A" (Nr.64) nav norādes uz finanšu resursiem nekustamā

īpašuma iegādei.

Saskaņā ar Pirkuma līguma noteikumiem (3.2. un 3.4.punkts un

Pielikumu Nr.1) samaksa par pirkuma objektu iespējama:

1) veicot uzreiz visu maksājumu (EUR 9 349 121,00),

vai

2) ar atlikto maksājumu saskaņā ar maksājumu grafiku (25 gadu

laikā EUR 22 372 144,00).

Ņemot vērā Ādažu novada pašvaldības budžeta iespējas 2009. un

2010.gadā ir nepārprotami secināms, ka pašvaldībai nav iespējams

samaksāt uzreiz visu pirkuma maksu, jo budžetā šādā apmērā (EUR

9 349 121,00) finanšu līdzekļi Pirkuma objekta iegādei

nav paredzēti.

No Ādažu novada domes 2010.gada 9.marta lēmuma "Par ēkas

Gaujas ielā 33A nomu" (Nr.23) konstatējošās daļas 5.punkta,

2010.gada 8.aprīlī noslēgtās vienošanās (Pielikums 2009.gada

20.aprīļa Pirkuma līgumam) 5.punkta un Ādažu novada domes

2010.gada 9.marta ārkārtas sēdes Nr.5 protokolā iekļautā darba

kārtības jautājuma Nr.1 "Par ēkas Gaujas 33A nomu"

izriet, ka Ādažu novada pašvaldība bija uzņēmusies veikt ēkas

Gaujas ielā 33A iegādi ar atlikto maksājumu, kas paredz pirkuma

maksas, kā arī procentu, samaksu 25 gadu laikā.

Likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam" 8.panta trešā daļa

nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības

atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam.

Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.panta pirmā un otrā

daļa nosaka:

1) pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt

īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa

saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas

ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes

finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir

aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā

gada ietvarus;

2) ilgtermiņa saistības šā likuma izpratnē ir saistības, kuras

pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu

vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja

vajadzībām un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību

konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo

darījumu pašvaldība neveic divpadsmit mēnešu laikā no līguma

noslēgšanas brīža.

Tātad Ādažu novada dome, 2009.gada 28.aprīlī pieņemot lēmumu

"Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A"

(Nr.64), ir pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām" 42.panta

pirmo daļu, kura nosaka, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir

saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības

materiālu un finanšu resursiem, un likuma "Par valsts

budžetu 2009.gadam" 8.panta trešo daļu, kura nosaka, ka

pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši

likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam.

Pamatojoties uz prettiesisku Ādažu novada domes lēmumu,

pašvaldība prettiesiski bija uzņēmusies saistības - pirkt

nekustamo īpašumu (ēku Gaujas ielā 33A).

Likuma " Par pašvaldību budžetiem" 27.panta pirmā daļa

nosaka, ka par šā likuma VI nodaļas noteikumu izpildi atbild

attiecīgās domes priekšsēdētājs. Likuma "Par pašvaldību

budžetiem" 22.pants ietilpst šī likuma VI nodaļā.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā paskaidrojumā

(15.02.2011. Nr.0V/2-2/44) norāda, ka:

1) nevaru piekrist secinājumam, ka pašvaldība, 2009.gada

28.aprīlī pieņemot lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz

nekustamo īpašumu Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā, būtu

uzņēmusies ilgtermiņa saistības (skat. paskaidrojuma 2.lpp.

2.punkta pirmās rindkopas pirmais teikums);

2) lēmuma pieņemšanas brīdī bija zināms, ka pirkuma maksa būs

jāmaksā 2010.gada sākumā, aptuveni 10-11 mēnešus pēc lēmuma

pieņemšanas. Pirkuma maksas samaksai nebija nepieciešama

nekavējoša finanšu līdzekļu mobilizācija. Tās samaksas termiņš

bija pietiekami garš, lai īstenotu praktisku un juridiski korektu

risinājumu pirkuma maksas samaksai, šim termiņam nepārsniedzot 12

mēnešus, lai domes uzņemtās saistības atbilstoši likumam

"Par pašvaldību budžetiem" 22.panta otrajai daļai

neuzskatītu par ilgtermiņa saistībām, ko pašvaldība uzņemties

nevarēja (skat. paskaidrojuma 4.lpp. pirmās rindkopas 3-5

teikumu).

2011.gada 17.februārī vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs atkārtoti likuma "Par pašvaldībām"

93.panta kārtībā pieprasīja Ādažu novada domes priekšsēdētājam

sniegt paskaidrojumu, tajā skaitā arī par likuma "Par

pašvaldībām" 42.panta pirmās daļas pārkāpumu, uzņemoties

saistības, kuras nav nodrošinātas ar finanšu resursiem. Ņemot

vērā pašvaldības ierobežotās iespējas piesaistīt finanšu

līdzekļus, īpaši tika lūgts paskaidrot, kādā veidā pašvaldība

plānoja atrast finanšu līdzekļus, lai varētu samaksāt uzreiz visu

pirkuma maksu. Gadījumā, ja pirkuma maksas samaksai bija

paredzēti finanšu līdzekļi pašvaldības budžetā, tika lūgts

norādīt to, kāda budžeta, kurā sadaļā un kādā apmērā finanšu

līdzekļi tika paredzēti.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā atkārtotajā

paskaidrojumā (21.02.2011. Nr.01-12.2/) nav norādījis, ka pirkuma

maksas samaksai pašvaldības budžetā būtu bijuši paredzēti finanšu

resursi. Šajā paskaidrojumā atkārtoti ir norādīts, ka pirkuma

maksa būs jāmaksā 2010.gada sākumā, aptuveni 10-11 mēnešus pēc

lēmuma pieņemšanas. Pirkuma maksas samaksai nebija nepieciešama

nekavējoša finanšu līdzekļu mobilizācija. Tās samaksas termiņš

bija pietiekami garš, lai īstenotu praktisku un juridiski korektu

risinājumu pirkuma maksas samaksai. Kā iespējami risinājumi ir

norādīti:

1) perspektīvā bija iecerēta vairāku citu pašvaldībai

piederošu nekustamo īpašumu atsavināšana (Ūdensrožu parks

53 ha, Ziemeļvēji 6 ha u.c.) par cenu, kas nav mazāka

par 20 LVL par m², tā nodrošinot nepieciešamos finanšu

līdzekļus pirkuma maksas samaksai;

2) pastāvēja iespēja lūgt Valsts kases aizņēmumu;

3) paļāvību, ka izdosies atrast praktisku un juridiski korektu

risinājumu pirkuma līguma izpildei, veicināja pašvaldības

korporatīvās saites ar pārdevēju SIA "Gaujas centrs";

4) pastāvēja arī iespēja, ka 2010.gadā pašvaldībām nebūs

aizliegts uzņemties ilgtermiņa saistības un Ādažu novada dome

varēs izmantot otru pirkuma līgumā paredzēto opciju - samaksāt

pirkuma maksu ar atlikto maksājumu.

Paskaidrojumā norādīts, ka bija iecerēta pašvaldībai piederošu

nekustamo īpašumu atsavināšana. Kā viens no pirkuma maksas

samaksas nolūkā atsavināmiem pašvaldības nekustamajiem īpašumiem

paskaidrojumā minēts "Ūdensrožu parks" 53 ha platībā.

Šajā sakarā jāvērš uzmanība, ka Ādažu novada dome 2008.gada

23.septembrī pieņēma lēmumu "Par neapbūvētas lauku apvidus

zemes "Ūdensrožu parks" Ādažu novadā piekritību pašvaldībai"

(Nr.143), ar kuru nolēma, ka zemesgabals "Ūdensrožu parks"

(kadastra apzīmējums 8044 005 0102) piekrīt Ādažu

novada pašvaldībai autonomo funkciju pildīšanai un ierakstāms

zemesgrāmatā uz Ādažu novada pašvaldības vārda. Rīgas rajona

zemesgrāmatu nodaļas Ādažu novada zemesgrāmatu nodalījumā

Nr.100000459641 uz Ādažu novadu pašvaldības vārda ierakstīts

nekustamais īpašums "Ūdensrožu parks" (kadastra

Nr.8044 005 0102), kas sastāv no zemesgabala

64,26 ha platībā. Šis zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā

2009.gada 1.jūnijā, pamatojoties uz Ādažu novada domes 2009.gada

2.aprīļa uzziņu Nr.01-15-3/15, un tam zemesgrāmatā ir reģistrēta

atzīme - nekustamo īpašumu piecus gadus nedrīkst atsavināt,

ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt būvēt ēku

(būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu. Pamats likuma "Par

valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu

zemesgrāmatās" 16.pants.

Līdz ar to Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumi par

nekustamā īpašuma "Ūdensrožu parks" (kadastra

Nr.8044 005 0102) atsavināšanu, nodrošinot

nepieciešamos finanšu resursus, uzskatāmi par nepamatotiem un

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru maldinošiem,

jo saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā un likuma "Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu

zemesgrāmatās" 16.panta pirmo un otro daļu nekustamo īpašumu

"Ūdensrožu parks" (kadastra Nr.8044 005 0102)

nevarēja atsavināt. Pie tam atbilstoši Publiskas personas mantas

atsavināšanas likuma (līdz 31.12.2010. Valsts un pašvaldību

mantas atsavināšanas likums) 4.panta pirmajai daļai un likuma

"Par pašvaldībām" 77.panta ceturtajai daļai, atsavināt var

to pašvaldību mantu, kura nav nepieciešama funkciju izpildei.

Taču saskaņā ar Ādažu novada 2008.gada 23.septembra lēmumu

"Par neapbūvētas lauku apvidus zemes "Ūdensrožu parks"

Ādažu novadā piekritību pašvaldībai" (Nr.143) zemesgabals

"Ūdensrožu parks" (kadastra apzīmējums

8044 005 0102) nepieciešams Ādažu novada pašvaldības

autonomu funkciju pildīšanai.

Attiecībā uz Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumiem

par iespēju lūgt Valsts kasei aizdevumu jānorāda, ka saskaņā ar

likuma "Par valsts budžetu 2009.gadam" 8.panta pirmo un otro

daļu pašvaldības aizņēmumus 2009.gadā varēja ņemt tikai šādiem

mērķiem:

1) Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību

pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības

līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu

palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai;

2) pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai

tām pašvaldībām, kam tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process

atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un

pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", un Eiropas

Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto

projektu īstenošanai;

3) infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais

ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un

nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem no

kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā

2009.gadā, un valsts budžeta līdzfinansētiem investīciju

projektiem.

Savukārt saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu

2010.gadam" 14.panta pirmo un otro daļu pašvaldības aizņēmumu

2010.gadā varēja ņemt tikai sekojošiem mērķiem:

1) Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību

pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību

līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu

palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata

pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu

īstenošanai;

2) pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai

tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas

process atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu

un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību";

3) infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais

ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un

nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem no

kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā

2010.gadā, un pašvaldību internātskolu investīciju

projektiem.

Aizņēmuma ņemšana Valsts kasē, lai Ādažu novada pašvaldība

varētu uzreiz SIA "Gaujas centrs" samaksāt visu pirkuma

maksu, plānojot to kā risinājumu pirkuma maksas samaksai

nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistei pirms 2009.gada

28.aprīļa lēmuma Nr.64 "Par pirmpirkuma tiesību realizāciju

uz ēku Gaujas ielā 33A" pieņemšanas, neatbilst nevienam no

likuma "Par valsts budžetu 2009.gadā" 8.panta pirmajā un

otrajā daļā un likuma "Par valsts budžetu 2010.gadā"

14.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pašvaldību aizņēmumu

mērķiem.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 24.pantu

pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Taču likuma "Par

pašvaldību budžetiem" 25.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka

pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, ja tās nav

samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā. Saskaņā ar

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā

esošo informāciju Ādažu novada pašvaldībai bija nenomaksāti

nodokļi visā 2009. un 2010.gada laika periodā, kas izslēdz

ilgtermiņa aizņēmuma ņemšanu. Tā Ādažu novada pašvaldībai saskaņā

ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 8.janvāra izziņu Nr.9.3/114

uz 2010.gada 8.janvāri bija izveidojies nodokļu un citu valsts

obligāto maksājumu aktuālais parāds Ls 165 824,11 apmērā.

Lai segtu šo nodokļu parādu, Ādažu novada dome 2010.gada

12.janvārī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu "Par aizņēmuma

ņemšanu Ādažu novada domes nodokļu parādu segšanai", ar kuru

nolēma ņemt aizņēmumu Valsts kasē nodokļu un citu valsts noteikto

obligāto maksājumu parāda segšanai.

Līdz ar to Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums par

iespējām ņemt Valsts kasē aizņēmumu pirkuma maksas samaksai

uzskatāms par nepamatotu, jo saskaņā ar likuma "Par valsts

budžetu 2009.gadam" 8.panta pirmo un otro daļu, likuma "Par

valsts budžetu 2010.gadam" 14.panta pirmo un otro daļu, kā arī

likuma "Par pašvaldību budžetiem" 25.panta pirmās daļas

2.punktu Ādažu novada pašvaldībai, pretēji paskaidrojumā

minētajam, nebija iespējams saņemt aizdevumu Valsts kasē pirkuma

maksas samaksai.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ka

paļāvību, ka izdosies atrast praktisku un juridiski korektu

risinājumu pirkuma līguma izpildei veicināja pašvaldības

korporatīvās saites ar pārdevēju SIA "Gaujas centrs", nekādi

nerisina jautājumu par finanšu līdzekļu piesaisti.

Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums ietver

teorētiskus pieņēmumus, kas nav pamatoti ar faktiskajiem un

tiesiskajiem apstākļiem, kādā veidā pašvaldībai ir iespējams

iegūt finanšu resursus pirkuma maksas samaksai. Pie tam jāatzīmē,

ka daļa no šiem teorētiski iespējamiem risinājumiem neatbilst

normatīvo aktu prasībām. Konkrēts risinājums tam, kādā veidā

pašvaldība plānoja atrast finanšu līdzekļus, lai varētu samaksāt

uzreiz visu pirkuma maksu paskaidrojumā nav sniegts. Līdz ar to

ir izslēgta iespēja, ka Ādažu novada pašvaldība būtu varējusi

uzreiz samaksāt visu pirkuma maksu.

Augstāk minēto apstiprina arī tas, ka 2010.gada 8.aprīlī starp

SIA "Gaujas centrs" un Ādažu novada pašvaldību noslēgta

vienošanās (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam), ar

kuru pašvaldība apstiprina savu vēlmi iegādāties pirkuma objektu,

bet puses vienojas par pirkuma līguma izpildes atlikšanu līdz

normatīvie akti atļaus turpināt ilgtermiņa saistības un vienojās

norēķinus veikt atbilstoši Līguma 3.4.punktā minētajiem maksājuma

termiņiem, t.i., ar atlikto maksājumu, kas ir ilgtermiņa

saistības saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"

22.panta otro daļu.

Līdz ar to secināms, ka nav pamatots Ādažu novada domes

priekšsēdētāja paskaidrojumā minētais, ka pašvaldība nav

uzņēmusies ilgtermiņa saistības. Pie tam jānorāda, ka savos

paskaidrojumos Ādažu novada domes priekšsēdētājs kā vienu no

pirkuma maksas samaksas iespējām pats ir norādījis pirkuma maksas

samaksu ar atlikto maksājumu.

Finanšu ministrija savā 2011.gada 18.februāra vēstulē

Nr.13-1-03/067, kas adresēta Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijai, norāda, ka:

1) Finanšu ministrija, pamatojoties uz jūsu lūgumu, nosūta

Ādažu novada pašvaldības Valsts kasē iesniegtos oficiālos mēneša

pārskatus par pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu,

ilgtermiņa saistību) apmēriem 2009.gadā un 2010.gadā;

2) pēc minētajiem pārskatiem ir redzams, ka pašvaldībai ne

2009.gadā, ne arī 2010.gadā nebija finanšu resursu, lai veiktu

samaksu par nekustamā īpašuma Gaujas ielā 33A iegādi EUR

9 349 121 (Ls 6 570 562) apmērā. Savukārt, ja

ēka tiek iegādāta ar atlikto maksājumu 25 gadu laikā (gada

maksājums EUR 1 023 682), tad pašvaldības kopējais

saistību (aizņēmumu, ilgtermiņu saistību) apmērs uz 2010.gada

28.februāri veidotu 32,8% no pamatbudžeta ieņēmumiem;

3) vienlaikus informējam, ka pašvaldībai visu 2009. un

2010.gadu bija lieli kavētie maksājumi, kam bija tendence

pieaugt.

Tātad Ādažu novada dome, 2009.gada 28.aprīlī pieņemot lēmumu

"Par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz ēku Gaujas ielā 33A"

(Nr.64), ir pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām" 42.panta

pirmo daļu, kura nosaka, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir

saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības

materiālu un finanšu resursiem, un likuma "Par valsts

budžetu 2009.gadam" 8.panta trešo daļu, kura nosaka, ka

pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši

likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam. Pamatojoties uz

prettiesisku Ādažu novada domes lēmumu, pašvaldība prettiesiski

bija uzņēmusies saistības - pirkt nekustamo īpašumu (ēku Gaujas

ielā 33A).

Savukārt, parakstot 2010.gada 8.aprīļa vienošanos (Pielikums

2009.gada 20.aprīļa Pirkuma līgumam), Ādažu novada domes

priekšsēdētājs ir rīkojies pretēji Ādažu novada domes 2010.gada

9.marta lēmumā "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu" (Nr.23)

nolemtajam par pirkuma maksas samazināšanas principiem, jo paredz

pirkuma maksas palielināšanu. Šādā veidā ir pārkāpts likuma

"Par pašvaldībām" 62.panta otrās daļas 11.punkts, kas

nosaka, ka domes priekšsēdētājs veic pienākumus, kas paredzēti

domes lēmumos. Tāpat ir pārkāpts likuma "Par valsts un

pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta 1.

un 3.punkts, kurš nosaka, ka rīcībai jābūt tādai, lai mērķi

sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un

manta iegūstama īpašumā par iespējami zemāku cenu.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā paskaidrojumā ir

norādījis, ka, ja burtiski lasa 2010.gada 8.aprīļa vienošanās

(pielikums 2009.gada 20.aprīļa pirkuma līgumam) 6.punkta tekstu,

atrauti no faktiskajiem apstākļiem, jāatzīst, ka pirkuma maksas

paaugstināšanās ir teorētiski iespējama. Ja jautājumu analizē pēc

būtības, šim nosacījumam nevajadzētu radīt pašvaldībai

nelabvēlīgas finansiālās sekas. Kā jau norādīts jebkādas

saistības SIA "Gaujas centrs" var uzņemties tikai ar

pašvaldības akceptu, resp., pašvaldībai ir iespējams faktiski

ietekmēt SIA "Gaujas centrs" saistību apmēru un to pat

samazināt, novirzot SIA "Gaujas centrs" līdzekļus šo

saistību dzēšanai.

2010.gada 8.aprīļa vienošanās 6.punkts nosaka, ka, izpildot

Līgumu, Pirkuma maksa tiks koriģēta, lai tā atbilstu visu

Pārdevēja saistību summai pret trešajām personām (tai skaitā

Pārdevēja dalībniekiem), kurai pieskaitīta Pārdevēja dalībnieku

ieguldījumu summa Pārdevēja pamatkapitālā un no kuras ir atņemta

to naudas līdzekļu summa, kas atrodas Pārdevēja kontā, un

debitoru (izņemot Pārdevēja dalībnieku) saistības. Kā izriet no

šīs vienošanās 6.punkta, tad pirkuma maksa var tikt paaugstināta.

Savukārt nekādus faktiskos apstākļus, kuri varētu būt iemesls

tam, ka pirkuma maksa nepalielināsies, bet gan samazināsies,

Ādažu novada domes priekšsēdētājs savā paskaidrojumā nav

norādījis.

Savukārt attiecībā uz Ādažu novada pašvaldības iespējām

ietekmēt SIA "Gaujas centrs" saistību apmēru jānorāda, ka

pašvaldībai pieder 47,37% SIA "Gaujas centrs" kapitāla

daļas. Otram sabiedrības dalībniekam SIA "Axio Capital

Fondi" pieder 52,63% SIA "Gaujas centrs" kapitāla daļu.

Saskaņā ar SIA "Gaujas centrs" statūtu 5.punktu:

- dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi

dalībnieki. Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku

sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma,

atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir

lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita;

- dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas visu

dalībnieku balsis. Atkārtoti sasauktā sapulcē dalībnieku lēmums

ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku

sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likumā nav noteikts lielāks

balsu skaits.

Kā izriet no SIA "Gaujas centrs" statūtu 5.punkta, tad

Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojums par to, ka SIA

"Gaujas centrs" var uzņemties saistības tikai ar pašvaldības

akceptu, nav pamatots, jo, pirmkārt, lēmuma pieņemšanai

nepieciešamas visas dalībnieku balsis. Savukārt atkārtoti

sasauktajā dalībnieku sapulcē pašvaldībai nav nepieciešamā balsu

skaita (vairāk par pusi), jo vairāk par pusi balsis ir otram

sabiedrības dalībniekam - SIA "Axio Capital Fondi". Līdz ar

to gadījumā ja saduras pretējas SIA "Gaujas centrs"

dalībnieku intereses, tad Ādažu novada pašvaldībai nav iespējas

ietekmēt dalībnieku sapulces lēmumu. Savukārt otrs dalībnieks var

pieņemt sev vajadzīgu lēmumu, kurš cita starpā var neatbilst

pašvaldības interesēm.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumā

minētais apstāklis, ka pašvaldībai ar SIA "Gaujas centrs" ir

korporatīvas saites, nekādi neveicina pašvaldībai finansiāli

izdevīgu lēmumu pieņemšanu, jo Ādažu novada pašvaldība piekrīt

paaugstināt telpu lietošanu maksu, kā arī SIA "Gaujas

centrs" piestāda pašvaldībai rēķinu (25.01.2011. Nr.36/2011) par

līgumsodu samaksu Ls 1041,20 apmērā. Līdz ar to šie piemēri

apliecina, ka, neskatoties uz to, ka Ādažu novada pašvaldība ir

SIA "Gaujas centrs" dalībnieks un viņu starpā pastāv

korporatīvas saites, savstarpējās attiecības netiek risinātas,

lai tas būtu finansiāli izdevīgi Ādažu novada pašvaldībai.

3.2. Pamatojoties uz Ādažu novada domes 2010.gada

9.marta lēmumu "Par ēkas Gaujas ielā 33A nomu" (Nr.23),

starp Ādažu novada pašvaldību un SIA "Gaujas centrs" tika

noslēgts Telpu nomas līgums Nr.1, atbilstoši kuram SIA

"Gaujas centrs" (Iznomātājs) nodeva, bet Ādažu novada

pašvaldība (Nomnieks) pieņēma nomā telpas ar kopējo platību

6115,30 kv.m., kas atrodas Kultūrizglītības centra ēkā Gaujas

ielā 33A, Ādažos, Ādažu novadā.

Atbilstoši Telpu nomas līguma 3.1.punktam, Ādažu novada

pašvaldība maksā SIA "Gaujas centrs" telpu lietošanas

maksu:

a) nomas maksu (Ls 3,50/kv.m + PVN; nomas maksā ir iekļauti

visi ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi, kas nav

saistīti ar Nomnieka faktiski patērētajiem komunālajiem

pakalpojumiem. Ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos

ietilpst izdevumi par: a) kopējo ēkas apsardzi; b) telpu

koplietošanas telpu un teritorijas uzkopšanu; c) autostāvvietu,

kas atrodas ēkai piegulošajā teritorijā neierobežotu

izmantošanu);

b) maksu par faktiski patērētajiem komunālajiem

pakalpojumiem;

c) pievienotās vērtības nodokli, kura apliekamais objekts ir

nomas maksa un komunālie maksājumi.

2010.gada 9.novembrī Ādažu novada dome pieņēma lēmumu

"Par izmaiņām nomas līgumā" (Nr.178), ar kuru nolēma:

1) noslēgt vienošanos ar SIA "Gaujas centrs" (reģ.

Nr.40103161305; juridiskā adrese - Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu

novads) par Telpu nomas līguma grozīšanu saskaņā ar Lēmuma

pielikumu Nr.1;

2) piekrist, ka papildus 15.03.2010. Telpu nomas līgumā

noteiktajai nomas maksai un maksājumiem par komunālajiem

maksājumiem, pašvaldība papildus maksā SIA "Gaujas centrs"

ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus LVL 1,60 (viens

lats 60 santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī,

kas kopā bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši

septiņi simti astoņdesmit četri lati 48 santīmi);

3) piekrist, ka Līguma grozījumi stājas spēkā ar 2010.gada

1.septembri un ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas samaksa, kas

saskaņā ar grozījumiem ir jāveic līdz tekošā mēneša 15.datumam,

par septembra, oktobra un novembra mēnesi tiks veikta līdz

2010.gada 15.novembrim. Nomniekam šajā gadījumā nav pienākums

maksāt līgumsodu saskaņā ar Telpu nomas līgumu.

Attiecīgi 2010.gada 15.marta Telpu nomas līguma grozījumi

noslēgti 2010.gada 10.novembrī.

2010.gada 9.novembrī Ādažu novada domes lēmuma "Par

izmaiņām nomas līgumā" (Nr.178) pamatojumā norādīts

sekojošais:

"Ādažu novada dome izskatīja SIA "Gaujas

centrs" 2010.gada 8.novembra priekšlikumu 15.03.2010. (..).

Ēkas uzturēšanas izdevumi sastāda aptuveni 12 000 LVL

mēnesī, kurus bija plānots segt no SIA "Gaujas centrs"

līdzekļiem, jo aizdevuma un procentu atmaksa a/s "SEB

banka" sastāda 25 750 LVL mēnesī. SIA "Gaujas

centrs" ir jāveic aizdevuma atmaksa ar SIA "Axio

capital fondi" 22 200 LVL mēnesī. Slēdzot nomas līgumu,

tika plānots, ka a/s "SEB banka" refinansēs SIA

"Axio capital fondi" aizdevumu, kas samazinātu ikmēneša

maksājumus par 15 000 LVL. Diemžēl a/s "SEB banka"

atteica aizdevuma refinansēšanu, jo SIA "Gaujas centrs"

ikmēneša maksājumus bankai veica ar kavējumiem. Iemesls tam ir

Ādažu novada domes nomas maksas kavējumi (tikai maijā maksājums

bija veikts termiņā, pārējos mēnešos kavējumi bija no 1 līdz 15

dienām). Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA "Gaujas

centrs" no 2010.gada 1.septembra vairs nevar par saviem

līdzekļiem nodrošināt ēkas uzturēšanu, un lūdz izskatīt iespēju

papildus telpu nomas maksai maksāt ēkas uzturēšanas izdevumus

1,60 Ls/kv.m. + PVN, kas sastāda 11 839,22 LVL mēnesī.".

Likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu

izšķērdēšanas novēršanu" 3.pants nosaka, ka pašvaldībām, valsts

un pašvaldību iestādēm, valsts vai pašvaldības

kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai

pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50

procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts

vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi

vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī -

kapitālsabiedrība), jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu

lietderīgi, tas ir:

1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu

līdzekļu un mantas izlietojumu;

2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai

personai par iespējami augstāku cenu;

3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku

cenu.

Kā izriet no 2010.gada 9.novembra Ādažu novada domes lēmuma

"Par izmaiņām nomas līgumā" (Nr.178), tad pamatojums

paaugstināt telpu lietošanas maksu (vēl papildus maksāt LVL

1,60/kv.m +PVN) ir saistīts vienīgi ar SIA "Gaujas centrs"

(Iznomātāja) nespēju pildīt savas saistības pret kreditoriem - AS

"SEB banka" un AS "AXIO Capital Fondi", nevis kādiem

citiem iemesliem (cenu pieaugums tirgū u.tml.).

Līdz ar to, piekrītot maksāt vēl papildus LVL 1,60/kv.m + PVN

un tādā veidā finansiāli neizdevīgi pašvaldībai paaugstinot telpu

lietošanas maksu, ir pārkāpts likuma "Par valsts un

pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta 1.

un 3.punkts.

Savā paskaidrojumā Ādažu novada domes priekšsēdētājs norāda,

ka neuzskata, ka nomas maksa par telpām būtu neadekvāta un

neatbilstoša tirgus situācijai. To apliecina Ādažu novada domes

pasūtītais nekustamā īpašuma Gaujas ielā 33A, Ādažos, Ādažos

novadā, nomas maksas novērtējums (skat. SIA "Eiroeksperts"

vērtējumu, kurā secināts, ka esošā nomas maksa atbilst telpu

nomas tirgū valdošajam cenu līmenim līdzīgas funkcionalitātes un

kvalitātes telpām. Atzinumā norādīts, ka valdošais nomas maksu

diapazons ir robežās no 3,50 LVL līdz 4,22 LVL par platības 1

kv/m mēnesī bez PVN. Līdz ar to dome, uzņemoties saistības maksāt

papildus par ēkas apsaimniekošanu, nav uzņēmusies neko tādu, kas

neatbilstu situācijai nomas tirgū un ko varētu uzskatīt par

nelietderīgu (nelikumīgu) pašvaldības līdzekļu izmantošanu).

Šādi Ādažu novada domes priekšsēdētāja paskaidrojumi nav

pamatoti konkrētajā situācijā, jo saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu"

3.pantu manta iegūstama lietošanā nevis tieši par tirgus cenu,

bet gan par iespējami zemāku cenu un rīcībai jābūt tādai, lai

mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Arī gadījumos, ja pašvaldība iegūst lietošanā telpas par tirgus

cenām, tai ir saistošas likuma "Par valsts un pašvaldību

finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta prasības, jo

iegūt lietošanā telpas par iespējami zemāku cenu un mazāku

finanšu līdzekļu izlietojumu ir iespējams arī telpu nomas maksas

tirgus cenu diapazonā.

Dotajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība un SIA "Gaujas

centrs" noslēdza Telpu nomas līgumu Nr.1, kura 3.1.punktā bija

noteikti pašvaldības veicamie maksājumi šī nomas līguma ietvaros.

Savukārt ar Ādažu novada domes 2010.gada 9.novembra lēmumu

nolemts vēl papildus maksāt SIA "Gaujas centrs" ēkas

uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus LVL 1,60 (viens lats 60

santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas kopā

bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši septiņi simti

astoņdesmit četri lati 48 santīmi) un, pamatojoties uz šo lēmumu,

noslēgti attiecīgi Telpu nomas līguma grozījumi. Īpaši jānorāda,

ka pamatojums papildus maksājumiem ir vienīgi tas, ka SIA

"Gaujas centrs" nespēj pildīt savas saistības pret

kreditoriem, jo ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi jau

bija iekļauti nomas maksā. Šādā veidā SIA "Gaujas centrs" no

Ādažu novada pašvaldības iegūst papildus finanšu līdzekļus, lai

spētu norēķināties ar saviem kreditoriem. Līdz ar to telpu

lietošanas maksas palielinājumam nav objektīva pamatojuma ar

izmaiņām cenām nomas tirgū, bet gan vienīgi ar SIA "Gaujas

centrs" nespējām pildīt savas saistības. Dotajā gadījumā Ādažu

novada pašvaldībai bija izvēles iespēja piekrist SIA "Gaujas

centrs" piedāvātajiem priekšlikumiem un Ādažu novada pašvaldība

piekrita veikt papildus maksājumus LVL 1,60 (viens lats 60

santīmi), neskaitot PVN, par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas kopā

bez PVN mēnesī sastāda LVL 9784,48 (deviņi tūkstoši septiņi simti

astoņdesmit četri lati 48 santīmi).

Šādā veidā, piekrītot veikt papildus maksājumus, ir pārkāpts

likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu

izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta 1. un 3.punkts. Pie tam jau šajā

brīdī Ādažu novada pašvaldība nespēja pildīt visas uzņemtās

saistības un Ādažu novada pašvaldībā bija uzsākts finanšu

stabilizācijas process.

4. Izvērtējot Ādažu novada domes priekšsēdētāja

Normunda Breidaka atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, ņemts

vērā tas, ka:

4.1. pārkāpumu rezultātā ir iestājušās smagas sekas -

ar finanšu ministra 2010.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.616

"Par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu Ādažu novada

pašvaldībā" saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finanšu

stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"

2.panta 1. un 2. punktu un 8.panta pirmās daļas 1.punktu uzsākts

finanšu stabilizācijas process Ādažu novada pašvaldībā;

4.2. vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs 2011.gadā divas reizes ir prasījis Ādažu novada domes

priekšsēdētājam paskaidrojumus likuma "Par pašvaldībām"

93.panta noteiktajā kārtībā. Taču Ādažu novada domes

priekšsēdētājs tā arī nav sniedzis juridiski argumentētus

paskaidrojumus par pieļautajiem pārkāpumiem, atsevišķi

paskaidrojumi satur tiesību normām un faktiskajai situācijai

neatbilstošu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu

ministru maldinošu informāciju, kā arī tādu informāciju, kuras

saturs pieļauj jaunus tiesību normu pārkāpumus.

Ņemts vērā arī tas, ka Ādažu novada domes priekšsēdētāja

sniegtajos paskaidrojumos par likumu pārkāpšanas iemesliem gan

saistībā ar pašvaldības lēmumiem un rīcībām attiecībā uz Valsts

kases sniegto aizdevumu izlietojumu, gan atlīdzības noteikšanu

pašvaldības darbiniekiem, gan arī attiecībā uz ēkas Gaujas iela

33A, Ādaži, Ādažu novadā pirkumu un nomu pausts uzskats par

pārkāpumu formālo raksturu un tiesību normās noteiktā regulējuma

ievērošanu kā nebūtisku šķērsli, lai sasniegtu pašvaldībai

svarīgus mērķus. No sniegtajiem paskaidrojumiem, it īpaši par

Valsts kases sniegto aizdevumu izlietojumu, jāsecina, ka uz Ādažu

novada pašvaldību Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti

neattiecas, jo pašvaldība, lai sasniegtu svarīgus mērķus, tiesību

aktus var neievērot. 2011.gada 15.februāra Ādažu novada domes

vēstulē Nr.0112-2/44 "Paskaidrojumi par finanšu līdzekļu

izlietošanu, pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ilgtermiņa saistību

uzņemšanos u.c. jautājumiem" Ādažu novada domes

priekšsēdētājs N.Breidaks paudis viedokli, ka "pašvaldība,

novirzot naudu zināmu mērķu sasniegšanai, kas nebija noteikti

aizdevuma līgumos, ņēma vērā attiecīgā mērķa neatliekamību un

saimnieciskos apsvērumus. Ja attiecīgo problēmu nerisina bez

liekas kavēšanās, tās novēršana nākotnē, protams, izmaksās

vairāk. Šis apsvērums ir pats par sevi saprotams. Kā liecina

pieredze, vairums problēmu netiek risinātas formālu iemeslu dēļ,

jo attiecīgo lēmumu pieņemšana vai atbilstošo normatīvo aktu

pieņemšana aizkavējās vai vispār nenotiek. Protams, minētie

apsvērumi pilnībā neattaisno nezināšanu, nepienācīgu sekošanu

aizdevuma līgumu noteikumu izpildei u.c. juridiski nekorektu

rīcību, taču, tā rīkojoties, noteiktos mērķus esam sasnieguši un

rīkojušies pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs.".

Tāpat arī Ādažu novada domes priekšsēdētāja 2011.gada

21.februāra vēstulē Nr.01-12/2 "Paskaidrojumi par pirkuma

finansiālā izdevīguma izvērtēšanu un uzņemto saistību

nodrošināšanu ar finanšu resursiem" likuma "Par

pašvaldībām" 93.panta kārtībā sniegtajos papildu

paskaidrojumos sniegtās likuma "Par pašvaldībām"

42.panta pirmās daļas interpretācijas kontekstā ar Ādažu novada

domes lēmumiem par ēkas Gaujas ielā 33A, Ādažos, pirkumu par to,

ka "lēmuma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu tiesiskums no

šī lēmuma īstenošanai nepieciešamo finanšu nodrošināšanas

viedokļa jāvērtē nevis pēc tā, vai lēmuma pieņemšanas brīdī

pašvaldībai bija vai nebija pieejams tā īstenošanai

nepieciešamais finansējums, bet pēc tā, vai pašvaldība varēja

paļauties, ka nepieciešamais finansējums būs pieejams tad, kad uz

šī lēmuma pamata noslēgtais darījums būs jāpilda" uzskatāmas

par vismaz juridiski nekorektām un faktiskai situācijai pilnīgi

neatbilstošām. Ņemot vērā Ādažu novada pašvaldības finanšu

situāciju 2009. un 2010.gadā, kavēto maksājumu un neizpildīto

saistību apmēru, pašvaldībai nebija nekāda pamata paļauties, ka

nepieciešamie finanšu līdzekļi ēkas Gaujas ielā 33A, Ādažos,

iegādei pašvaldībai būs pieejami. Kā to norādījusi Finanšu

ministrija 2011.gada 18.februāra vēstulē Nr.13-1-03/1067

"Par Ādažu novada pašvaldības saistībām", atbilstoši

Valsts kasē iesniegtajiem pārskatiem par pašvaldību saistību

(aizņēmumu, galvojumu, ilgtermiņa saistību) apmēriem 2009. un

2010.gadā pašvaldībai ne 2009.gadā, ne arī 2010.gadā nebija

finanšu resursu, lai veiktu samaksu par nekustamā īpašuma Gaujas

ielā 33A, Ādažos, iegādi EUR 9 349 121 apmērā.

Savukārt, ja ēka tiek iegādāta ar atlikto maksājumu 25 gadu laikā

(gada maksājums EUR 1 023 682), tad pašvaldības

kopējais saistību (aizņēmumu, ilgtermiņu saistību) apmērs uz

2010.gada 28.februāri veidotu 32,6% no pamatbudžeta ieņēmumiem.

Līdz ar to ēkas Gaujas ielā 33A, Ādažos, iegāde jebkurā gadījumā

pašvaldību noved finanšu stabilizācijas situācijā atbilstoši

likuma "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību

finansiālās darbības uzraudzību" 2.panta 1. un 2.punktam.

Likuma "Par pašvaldībām" 42.panta pirmajā daļā noteiktā

prasība domes lēmumus, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem,

nodrošināt ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem, cita

starp paredzēta tieši ar mērķi nepieļaut, ka pašvaldība uzņemas

tādas saistības, ko tā nevar izpildīt, līdz ar to minētās normas

izpildei jeb ievērošanai nav nekāda sakara ar pašvaldības

paļāvību par nākotnē, iespējams, piesaistāmiem finanšu

līdzekļiem, bet gan pienākumu paredzēt un ieplānot finanšu

līdzekļus lēmumu izpildei pirms vēl šādi lēmumi tiek

pieņemti.

Jāvērš arī uzmanība, ka iepriekšminētajā paskaidrojumā

minētais par iecerēm atsavināt vairākus pašvaldībai piederošos

nekustamos īpašumus, tā nodrošinot nepieciešamos finanšu

līdzekļus pirkuma maksas samaksai, attiecībā uz nekustamo īpašumu

"Ūdensrožu parks" (kadastra Nr.8044 005 0102), kas sastāv no

zemesgabala 64,26 ha platībā, noved pie jauniem

likumpārkāpumiem. Minētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā

2009.gada 1.jūnijā, pamatojoties uz Ādažu novada domes 2009.gada

2.aprīļa uzziņu Nr.01-15-3/15, un tam zemesgrāmatā ir reģistrēta

atzīme - nekustamo īpašumu piecus gadus nedrīkst atsavināt,

ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt būvēt ēku

(būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu, pamatojoties uz likuma

"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās" 16.pantu.

Šādas argumentācijas un viedokļu paušana likuma "Par

pašvaldībām" 93.panta kārtībā sniegtajos paskaidrojumos liek

izdarīt secinājumu, ka N.Breidakam turpinot pildīt Ādažu novada

domes priekšsēdētāja pienākumus arī turpmāk tiktu pieļauti

normatīvo aktu pārkāpumi gan domes priekšsēdētāja, gan domes

darbībā;

4.3. likuma "Par budžetu un finanšu vadību"

46.panta pirmā daļa un likuma "Par pašvaldību

budžetiem" 15.pants nosaka tieši domes priekšsēdētāja

atbildību par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju

un vadību atbilstoši likumam "Par budžetu un finanšu

vadību". Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"

62.panta 1.punktu domes priekšsēdētājs vada domes darbu. Kā to

nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 30.panta otrā daļa,

attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā

likuma 15.panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas un

17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Saskaņā ar minētā

likuma 17.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu iestādes

vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to,

vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību,

lietderību un tiesiskumu. Ja normatīvajā aktā nav noteikts

citādi, iestādes vadītājs pārvalda iestādes finansu, personāla un

citus resursus. Līdz ar to domes priekšsēdētājam ir pienākums

nodrošināt pašvaldības tiesisku un lietderīgu darbu. Ādažu novada

domes priekšsēdētājs ne tikai nav izmantojis likuma "Par

pašvaldībām" 48.panta otrajā daļā noteiktās tiesības

neparakstīt domes lēmumus, tādejādi nodrošinot domes lēmumu

atbilstību normatīvajiem aktiem saskaņā ar likuma "Par

pašvaldībām" 41.panta pirmo daļu, bet attiecībā uz Ādažu

novada domes 2010.gada 9.marta lēmuma "Par ēkas Gaujas ielā

33A nomu" (Nr.23) izpildi ir pārkāpis Ādažu novada domes doto

pilnvarojumu vienoties ar SIA "Gaujas centrs" par 2009.gada

20.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto Ādažu novada domes saistību

izpildes atlikšanu, noslēdzot 2010.gada 8.aprīļa vienošanos ar

SIA "Gaujas centrs" (Pielikums 2009.gada 20.aprīļa

Pirkuma līgumam) un paredzot tajā pirkuma maksas palielināšanas

iespēju, uzņemoties arī pārdevēja saistības pret trešajām

personām;

4.4. Ādažu novada domes priekšsēdētājam Normundam

Breidakam, turpinot vadīt Ādažu novada domes darbu, ir apdraudēta

pašvaldības turpmāka tiesiska darbība, tāpēc domes priekšsēdētāja

atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Ādažu

novada pašvaldības turpmāku tiesisku darbību;

4.5. Ādažu novada domes priekšsēdētāja atstādināšana ir

nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību

ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā

indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās

kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības

noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem būtiskiem normatīvo

aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un

188.panta otro daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā

rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs R.Vējonis