Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam 30. pants

Rundāles novada pašvaldības teritorija ir noteikta

ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 84. punktu, kurš noteic, ka Rundāles

novadu veido Rundāles, Svitenes un Viesturu pagasti. Saskaņā ar

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 13.13., 13.16. un

13.20. apakšpunktu līdzšinējais Rundāles novads tiek

iekļauts Bauskas novadā.

Rundāles novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros

novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tas pilnībā

spēj veikt visas pašvaldībai noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Savukārt Ministrija norāda, ka 2019. gada 14. maija

informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā Rundāles novads neesot

bijis atbilstošs 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem. Rundāles novadā

2018. gadā bijuši 3407 iedzīvotāji un lielākajā novada

apdzīvotajā vietā - Pilsrundāles ciemā - vien

666 iedzīvotāji. Līdzšinējā Rundāles novada pievienošana

jaunajam Bauskas novadam esot saderīga ar reformas mērķi un

citstarp nodrošināšot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas,

kā arī to, ka novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola.

Bauskas pilsēta esot Rundāles novadam tuvākais reģionālās nozīmes

attīstības centrs. Tāpat Ministrija esot ņēmusi vērā to, ka starp

Rundāles novadu un pārējām Bauskas novadā apvienojamām

pašvaldībām jau ir izveidota sadarbība gan pakalpojumu

nodrošināšanā, gan citās jomās, piemēram, civilajā aizsardzībā,

izglītības un veselības aprūpes jomā. Lai arī Rundāles novadā ir

vidusskola, skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu

izpildīts viens no reformas kritērijiem, proti, par perspektīvas

vidusskolas esību novadā. Rundāles novadā darbojoties arī

Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu

10. sēj. 64.-66. lp.).

Līdzšinējā Rundāles novadā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra. Tādējādi Rundāles novada kā

patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no

reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada

teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centram. Satversmes tiesa jau secināja, ka jaunais Bauskas novads

atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem (sk. šā

sprieduma 29. punktu). Tādējādi likumdevējs, izvērtējot

iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un

ņemot vērā Rundāles novada situāciju un iedzīvotāju intereses,

attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem

atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā

Rundāles novada iekļaušanu Bauskas novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.