32. pants

Ozolnieku novada pašvaldības teritorija ir noteikta

ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 69. punktu, kurš noteic, ka Ozolnieku

novadu veido Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti. Atbilstoši

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un

18.10. apakšpunktam līdzšinējais Ozolnieku novads tiek

iekļauts jaunajā Jelgavas novadā.

Ozolnieku novada dome norāda, ka reformas ietvaros novads būtu

jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Ozolnieki esot potenciāls

attīstības centrs, šāds secinājums izrietot no reformas

sagatavošanas laikā veiktajiem pētījumiem, tātad novads atbilstot

visiem novadu veidošanas kritērijiem. Savukārt Jelgavas novads

neatbilstot šiem kritērijiem, jo tā teritorijā nav reģionālās vai

nacionālās nozīmes attīstības centra.

Ministrija norāda, ka līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušana

jaunajā Jelgavas novadā ir saderīga ar reformas mērķi un sasaista

nacionālās nozīmes attīstības centru - Jelgavu - ar lauku

teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai.

Tādējādi tiekot nodrošināta pašvaldības spēja piesaistīt

investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un

sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā

arī komunālās saimniecības tīklus. Attiecībā uz jauno Jelgavas

novadu Administratīvo teritoriju likumā esot veiktas izmaiņas

salīdzinājumā ar Ministrijas piedāvāto ieceri. Proti, Jelgavas

novadā nav iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts

atsevišķas pašvaldības statuss, bet kura noteikta par Jelgavas

novada administratīvo centru. Esot ņemts vērā tas, ka Jelgavas

novadā apvienojamās pašvaldības jau šobrīd sadarbojas vairākās

jomās, piemēram, veidojot civilās aizsardzības sadarbības

teritoriju. Ozolnieku novadā esot vidusskola, bet skolēnu skaits

tajā esot pārāk mazs, lai būtu izpildīts viens no reformas

kritērijiem - perspektīvas vidusskolas esība novadā. Ozolnieku

novadā darbojoties arī divi Vienotie apkalpošanas centri

(sk. lietas materiālu 13. sēj.

48.-53. lp.).

Līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā

patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā

esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda

attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots

iekļaut Ozolnieku novadu.

No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka

Ministrija bija sagatavojusi jaunā Jelgavas novada pašvaldības

profilu un saskaņā ar to Jelgavas pilsēta bija iekļauta Jelgavas

novadā (sk. lietas materiālu 13. sēj.

13. lp.). Arī Ministru kabineta 2019. gada

18. septembra konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka Jelgavas

pilsēta ietilpst jaunā Jelgavas novada sastāvā (sk. ar

Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu

Nr. 445 apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par

administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma

12. punktu). Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājums bija paredzēts arī Likumprojektā, ko Ministru kabinets

iesniedza Saeimai.

Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā deputāti

Viktors Valainis un Māris Kučinskis iesniedza priekšlikumus par

republikas pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai, bet Viktors

Valainis - arī priekšlikumu neiekļaut Jelgavas pilsētu Jelgavas

novada sastāvā. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, un arī

Saeima, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, priekšlikumus par

republikas pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai noraidīja.

Savukārt priekšlikums par Jelgavas pilsētas neiekļaušanu Jelgavas

novada sastāvā tika atsaukts (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv, kā arī Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā un

tās turpinājuma 2020. gada 11. un 13. martā

stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Pirms Likumprojekta

izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti vairāki priekšlikumi

par valstspilsētas statusa noteikšanu Jelgavai, citstarp šādu

priekšlikumu iesniedza vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs. Komisija un Saeima šos priekšlikumus

atbalstīja. Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi, saskaņā ar kuriem

Jelgavas valstspilsētai tika noteikts atsevišķas pašvaldības

statuss un tā netika ietverta Jelgavas novada sastāvā

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 21. aprīļa sēdes audioierakstu

lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 21, pieejams:

www.saeima.lv; 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās

ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā un tās turpinājuma

2020. gada 2. jūnijā stenogrammas, kā arī

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Gan Komisijā, izskatot Likumprojektu pirms otrā un pirms trešā

lasījuma, gan Saeimā, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā,

notika debates, kurās tika izteikti viedokļi gan par to, ka

Jelgavai jābūt atsevišķai pašvaldībai, gan par to, ka Jelgavas

pilsēta būtu jāiekļauj jaunajā Jelgavas novadā. Apspriežot

Likumprojektu otrajā lasījumā, deputāts Viktors Valainis izteica

viedokli, ka Jelgavas un apkārtējo novadu darbība un vadība esot

atšķirīga un tāpēc pilsēta nebūtu apvienojama ar šiem novadiem.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka pēc Jelgavas

apvienošanas ar apkārtējiem novadiem tā vairs nespēšot tikpat

veiksmīgi kā līdz šim piesaistīt finansējumu un veidot

uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru. Savukārt deputāts Ilmārs

Dūrītis vērsa uzmanību uz to, ka arī Jelgavas iedzīvotāju skaits

ir būtiski samazinājies un nepieciešama pakalpojumu un iestāžu

tīkla optimizācija, bet tādā gadījumā, ja pilsēta un tai

apkārtējie novadi būs atsevišķas pašvaldības, netikšot izveidots

optimāls skolu un citu iestāžu tīkls, savukārt, apvienojot

Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku novadus, izveidotos

ekonomiski spēcīga pašvaldība (sk. Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

No Ministrijas izstrādātā apvienotā Jelgavas novada profila

izriet, ka starp līdzšinējo Jelgavas pilsētu un Jelgavas un

Ozolnieku novadiem jau šobrīd ir attīstīta sadarbība vairākās

jomās, tostarp izglītības un tūrisma jomā. No Likumprojekta

izstrādes materiāliem neizriet racionāls pamatojums tam, ka

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

25. punktā Jelgavas novadam un Jelgavas valstspilsētai

noteiktais pienākums sadarboties atsevišķās jomās radīs tādas

izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka

tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā

iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties

spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās

funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi. Savukārt saskaņā ar Noteikumu

Nr. 631 4. punktu kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei

paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Jelgavas valstspilsēta

un saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu par saņemtās valsts

mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim ir

atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tātad jau

šobrīd Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai sadarbībā ar novada

pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības, kādas nav

paredzētas ar to saistītajai Jelgavas novada pašvaldībai.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav sniedzis

racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas

novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra,

ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā

ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad

likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu

jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un

kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts

neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.