32. punkts

1Ozolnieku novada pašvaldības teritorija ir noteikta

2ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

32. pielikuma 69. punktu, kurš noteic, ka Ozolnieku

4novadu veido Cenu, Ozolnieku un Salgales pagasti. Atbilstoši

5Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 18.1., 18.8. un

618.10. apakšpunktam līdzšinējais Ozolnieku novads tiek

7iekļauts jaunajā Jelgavas novadā.

8Ozolnieku novada dome norāda, ka reformas ietvaros novads būtu

9jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Ozolnieki esot potenciāls

10attīstības centrs, šāds secinājums izrietot no reformas

11sagatavošanas laikā veiktajiem pētījumiem, tātad novads atbilstot

12visiem novadu veidošanas kritērijiem. Savukārt Jelgavas novads

13neatbilstot šiem kritērijiem, jo tā teritorijā nav reģionālās vai

14nacionālās nozīmes attīstības centra.

15Ministrija norāda, ka līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušana

16jaunajā Jelgavas novadā ir saderīga ar reformas mērķi un sasaista

17nacionālās nozīmes attīstības centru - Jelgavu - ar lauku

18teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai.

19Tādējādi tiekot nodrošināta pašvaldības spēja piesaistīt

20investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un

21sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā

22arī komunālās saimniecības tīklus. Attiecībā uz jauno Jelgavas

23novadu Administratīvo teritoriju likumā esot veiktas izmaiņas

24salīdzinājumā ar Ministrijas piedāvāto ieceri. Proti, Jelgavas

25novadā nav iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts

26atsevišķas pašvaldības statuss, bet kura noteikta par Jelgavas

27novada administratīvo centru. Esot ņemts vērā tas, ka Jelgavas

28novadā apvienojamās pašvaldības jau šobrīd sadarbojas vairākās

29jomās, piemēram, veidojot civilās aizsardzības sadarbības

30teritoriju. Ozolnieku novadā esot vidusskola, bet skolēnu skaits

31tajā esot pārāk mazs, lai būtu izpildīts viens no reformas

32kritērijiem - perspektīvas vidusskolas esība novadā. Ozolnieku

33novadā darbojoties arī divi Vienotie apkalpošanas centri

34(sk. lietas materiālu 13. sēj.

3548.-53. lp.).

36Līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās

37nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā

38patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā

39esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt

40reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda

41attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots

42iekļaut Ozolnieku novadu.

43No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka

44Ministrija bija sagatavojusi jaunā Jelgavas novada pašvaldības

45profilu un saskaņā ar to Jelgavas pilsēta bija iekļauta Jelgavas

46novadā (sk. lietas materiālu 13. sēj.

4713. lp.). Arī Ministru kabineta 2019. gada

4818. septembra konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka Jelgavas

49pilsēta ietilpst jaunā Jelgavas novada sastāvā (sk. ar

50Ministru kabineta 2019. gada 18. septembra rīkojumu

51Nr. 445 apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par

52administratīvi teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma

5312. punktu). Šāds administratīvi teritoriālā iedalījuma

54risinājums bija paredzēts arī Likumprojektā, ko Ministru kabinets

55iesniedza Saeimai.

56Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā deputāti

57Viktors Valainis un Māris Kučinskis iesniedza priekšlikumus par

58republikas pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai, bet Viktors

59Valainis - arī priekšlikumu neiekļaut Jelgavas pilsētu Jelgavas

60novada sastāvā. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, un arī

61Saeima, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, priekšlikumus par

62republikas pilsētas statusa noteikšanu Jelgavai noraidīja.

63Savukārt priekšlikums par Jelgavas pilsētas neiekļaušanu Jelgavas

64novada sastāvā tika atsaukts (sk. Saeimas Administratīvi

65teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra

66sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

67Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv, kā arī Saeimas

682020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā un

69tās turpinājuma 2020. gada 11. un 13. martā

70stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas

71komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

72Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

73apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

74pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Pirms Likumprojekta

75izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti vairāki priekšlikumi

76par valstspilsētas statusa noteikšanu Jelgavai, citstarp šādu

77priekšlikumu iesniedza vides aizsardzības un reģionālās

78attīstības ministrs. Komisija un Saeima šos priekšlikumus

79atbalstīja. Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi, saskaņā ar kuriem

80Jelgavas valstspilsētai tika noteikts atsevišķas pašvaldības

81statuss un tā netika ietverta Jelgavas novada sastāvā

82(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

83komisijas 2020. gada 21. aprīļa sēdes audioierakstu

84lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 21, pieejams:

85www.saeima.lv; 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās

86ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā un tās turpinājuma

872020. gada 2. jūnijā stenogrammas, kā arī

88Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

89priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

90"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

91izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

92reģistrā).

93Gan Komisijā, izskatot Likumprojektu pirms otrā un pirms trešā

94lasījuma, gan Saeimā, izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā,

95notika debates, kurās tika izteikti viedokļi gan par to, ka

96Jelgavai jābūt atsevišķai pašvaldībai, gan par to, ka Jelgavas

97pilsēta būtu jāiekļauj jaunajā Jelgavas novadā. Apspriežot

98Likumprojektu otrajā lasījumā, deputāts Viktors Valainis izteica

99viedokli, ka Jelgavas un apkārtējo novadu darbība un vadība esot

100atšķirīga un tāpēc pilsēta nebūtu apvienojama ar šiem novadiem.

101Deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka pēc Jelgavas

102apvienošanas ar apkārtējiem novadiem tā vairs nespēšot tikpat

103veiksmīgi kā līdz šim piesaistīt finansējumu un veidot

104uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru. Savukārt deputāts Ilmārs

105Dūrītis vērsa uzmanību uz to, ka arī Jelgavas iedzīvotāju skaits

106ir būtiski samazinājies un nepieciešama pakalpojumu un iestāžu

107tīkla optimizācija, bet tādā gadījumā, ja pilsēta un tai

108apkārtējie novadi būs atsevišķas pašvaldības, netikšot izveidots

109optimāls skolu un citu iestāžu tīkls, savukārt, apvienojot

110Jelgavas pilsētu un Jelgavas un Ozolnieku novadus, izveidotos

111ekonomiski spēcīga pašvaldība (sk. Saeimas

1122020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

113turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un

114Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

115priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

116"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

117izskatīšanai 2. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

118reģistrā).

119No Ministrijas izstrādātā apvienotā Jelgavas novada profila

120izriet, ka starp līdzšinējo Jelgavas pilsētu un Jelgavas un

121Ozolnieku novadiem jau šobrīd ir attīstīta sadarbība vairākās

122jomās, tostarp izglītības un tūrisma jomā. No Likumprojekta

123izstrādes materiāliem neizriet racionāls pamatojums tam, ka

124Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

12525. punktā Jelgavas novadam un Jelgavas valstspilsētai

126noteiktais pienākums sadarboties atsevišķās jomās radīs tādas

127izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka

128tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā

129iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties

130spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās

131funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi. Savukārt saskaņā ar Noteikumu

132Nr. 631 4. punktu kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei

133paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Jelgavas valstspilsēta

134un saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu par saņemtās valsts

135mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim ir

136atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tātad jau

137šobrīd Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai sadarbībā ar novada

138pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības, kādas nav

139paredzētas ar to saistītajai Jelgavas novada pašvaldībai.

140Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav sniedzis

141racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas

142novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra,

143ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā

144ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad

145likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu

146jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās

147nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un

148kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.

149Līdz ar to Administratīvo teritoriju

150likuma pielikuma 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts

151neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam.