33. pants

Salas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar

2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 86. punktu, un atbilstoši tam Salas novadu

veido Salas pagasts un Sēlpils pagasts. Saskaņā ar Administratīvo

teritoriju likuma pielikuma 19.18. un 19.20. apakšpunktu

līdzšinējais Salas novads tiek iekļauts jaunajā Jēkabpils

novadā.

Salas novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros

Salas novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai

apvienojams ar citām pašvaldībām Jēkabpils novadā, kurā nebūtu

iekļauta Jēkabpils pilsēta, vai apvienojams ar citām pašvaldībām

Sēlijas novadā, ja tāds tiktu izveidots. Pievienojot Salas novadu

Jēkabpils novadam, likumdevējs neesot ievērojis vairākus novadu

veidošanas kritērijus. Neesot analizēts tas, vai jaunā novada

teritorija ir optimāla efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu

pakalpojumu aspektā. Neviens no apvienojamiem novadiem nevarot

nodrošināt autonomo funkciju veikšanu no saviem ieņēmumiem, un

attīstība Jēkabpils pilsētā esot lēnāka nekā apkārtējos novados.

Turklāt citos gadījumos valstspilsēta neesot apvienota ar

apkārtējiem novadiem, tāpēc neesot pamatoti apvienot arī

Jēkabpils pilsētu ar tai apkārtējiem novadiem.

Ministrija norāda, ka Salas novads Ministru kabineta

2019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas

laikā nebija atbilstošs 2008. gada Administratīvo teritoriju

likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem. Salas

novadā 2018. gadā bijuši 3403 iedzīvotāji, bet novada

lielākajā apdzīvotajā vietā - Salas ciemā - vien

1333 iedzīvotāji. Līdzšinējā Salas novada iekļaušana jaunajā

Jēkabpils novadā esot saderīga ar reformas mērķi un sasaistot

nacionālās nozīmes attīstības centru - Jēkabpili - ar apkārtējām

lauku teritorijām. Tādējādi tiekot radīti priekšnoteikumi

tautsaimniecības attīstībai, nodrošinātas pašvaldības spējas

piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības

aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Jēkabpils

valstspilsēta esot Salas novadam tuvākais nacionālās nozīmes

attīstības centrs. Analizējot datus par iedzīvotāju ienākuma

nodokļa pārskaitījumiem starp administratīvajām teritorijām,

Ministrija secinājusi, ka jaunajā Jēkabpils novadā savas

pašvaldības teritorijā būs nodarbināti 55 procenti

iedzīvotāju. Savukārt dati par izglītības jomu liecinot, ka Salas

novada iedzīvotāju paradumi ir saistīti ar Jēkabpils pilsētu.

Jēkabpils novadā apvienojamās pašvaldības jau sadarbojoties

dažādās jomās, piemēram, attiecībā uz būvvaldes, sabiedriskā

transporta, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Salas

novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs

(sk. lietas materiālu 2. sēj.

61.-62. lp.).

Līdzšinējā Salas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centra. Šāda attīstības centra nebūtu arī Jēkabpils

novadā, ja tajā netiktu iekļauta Jēkabpils pilsēta. Satversmes

tiesa jau secināja, ka arī Sēlijas novadā, ja tāds tiktu

izveidots, nebūtu reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centra (sk. šā sprieduma 25. punktu). Tātad

Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, kā arī citi

pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem

kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās

vai nacionālās nozīmes attīstības centram.

Savukārt jaunais Jēkabpils novads atbilst reformas pamatā

esošajiem kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā

teritorijā ir nacionālās nozīmes attīstības centrs - Jēkabpils.

Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā

ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības

aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Lai gan apvienojamo

novadu ekonomiskās attīstības un citi rādītāji ir atšķirīgi,

tomēr reformas ietvaros ir pieļaujama attiecīgo pašvaldību

apvienošana, ja vien šāds risinājums nav pretrunā ar reformas

mērķi un kritērijiem.

Tādējādi likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā

Salas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to

ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā

Salas novada iekļaušanu Jēkabpils novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.