Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam

36. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Babītes novada pašvaldības teritorija ir noteikta

ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 12. punktu, un saskaņā ar to Babītes

novadu veido Babītes pagasts un Salas pagasts. Atbilstoši

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 27.1. un

27.3. apakšpunktam līdzšinējais Babītes novads tiek iekļauts

Mārupes novadā.

Babītes novada dome uzskata, ka novads reformas ietvaros

jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Pašvaldība spējot nodrošināt

iedzīvotājus ar visiem pakalpojumiem salīdzināmā kvalitātē. Jau

tuvākajos gados iedzīvotāju skaits novadā varētu sasniegt

15 000. Turklāt Mārupes novads neatbilstot kritērijam par

sabiedriskā transporta tīkla izveidi, jo, izmantojot sabiedrisko

transportu, no Babītes uz Mārupi - jaunā novada administratīvo

centru - var nokļūt vienīgi ar pārsēšanos Rīgā.

Ministrija norāda, ka Babītes novada pievienošana Mārupes

novadam ir saderīga ar reformas mērķi un nodrošina pašvaldības

spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības,

veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā

transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Lemjot

par attiecīgo administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu,

Ministrija ņēmusi vērā nepieciešamību Pierīgā mazināt

administratīvi teritoriālo sadrumstalotību un veidot savstarpēji

salīdzināma mēroga pašvaldības. Babītes novads esot izteikts

Pierīgas novads, kura iedzīvotāju paradumi cieši saistīti ar

Rīgas pilsētu. Gandrīz 58 procenti Babītes novada

nodarbināto strādājot Rīgā, bet tikai 23,2 procenti -

Babītes novadā. Arī visvairāk savstarpējo norēķinu par

izglītojamiem Babītes novads veicot ar Rīgas pilsētu

(sk. lietas materiālu 22. sēj.

32.-34. lp.).

No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka Babītes novadā

2018. gada sākumā bija 10 350 iedzīvotāji, bet

2020. gada sākumā - 12 014 iedzīvotāji

(sk. lietas materiālu 22. sēj. 33. lp. un

Iedzīvotāju reģistra statistiku 2020. gadā, pieejama:

www.pmlp.gov.lv). Tātad Babītes novada iedzīvotāju

skaits neatbilst reformas pamatā esošajam kritērijam par

iedzīvotāju skaitu Pierīgas novados. Savukārt jaunais Mārupes

novads, kurā reformas ietvaros iekļauts līdzšinējais Babītes

novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Citstarp

jaunais Mārupes novads ir ģeogrāfiski vienots un tajā ir vairāk

nekā 15 000 iedzīvotāju (sk. lietas materiālu

22. sēj. 33. lp.).

Attiecībā uz sabiedriskā transporta tīkla izveidi Satversmes

tiesa norāda, ka administratīvi teritoriālā reforma ir saistīta

ar zināmu pielāgošanās periodu un nepieciešamību veikt izmaiņas

dažādos apvienoto pašvaldību sadarbības aspektos, tostarp

sabiedriskā transporta tīklā. Saskaņā ar Ministru kabineta

2010. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 634

"Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība

maršrutu tīklā" 4. punktu sabiedriskā transporta

maršruti tiek veidoti un savstarpēji saskaņoti atbilstoši

pasažieru plūsmai. Tādējādi tas, ka izmaiņas sabiedriskā

transporta maršrutos ir nepieciešamas, nenozīmē to, ka

likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un attiecīgais administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājums būtu neatbilstošs reformas

pamatā esošajiem kritērijiem.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā

Babītes novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz

to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

Babītes novada iekļaušanu Mārupes novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.