Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam 35. pants

Alojas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar

2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 6. punktu, un atbilstoši tam Alojas novadu

veido Alojas un Staiceles pilsētas, kā arī Alojas, Braslavas,

Brīvzemnieku un Staiceles pagasti. Saskaņā ar Administratīvo

teritoriju likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6.,

23.15. un 23.16. apakšpunktu līdzšinējais Alojas novads

tiek iekļauts Limbažu novadā.

Alojas novada dome uzskata, ka šis novads reformas ietvaros

būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Pašvaldība spējot sniegt

iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē un

uzskatāma par ilgtspējīgu pašvaldību, kura bez atbilstoša

pamatojuma tiek likvidēta.

Ministrija norāda, ka līdzšinējais Alojas novads nebija

atbilstošs 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, proti, Alojas

pilsētā 2018. gadā bija 1122 iedzīvotāji, savukārt Staiceles

pilsētā - 873 iedzīvotāji. Alojas novada iekļaušana jaunajā

Limbažu novadā esot saderīga ar reformas mērķi un sasaistot

reģionālās nozīmes attīstības centru - Limbažus - ar lauku

teritorijām, radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai,

nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot

efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu

iestāžu, komunālās saimniecības, sabiedriskā transporta un ceļu

tīklus, kā arī nodrošinot vismaz vienas perspektīvas vidusskolas

esību novadā. Limbažu pilsēta esot Alojas novadam tuvākais

reģionālās nozīmes attīstības centrs. Turklāt Limbažu novadā

apvienojamie novadi jau sadarbojoties gan pakalpojumu

nodrošināšanā, gan citās jomās, piemēram, civilajā aizsardzībā,

veselības aprūpē un izglītībā. Alojas novadā deklarētie

izglītojamie bieži izvēloties kādu no Limbažu novada skolām.

Alojas novadā gan ir vidusskola, taču skolēnu skaits tajā neesot

pietiekams, lai būtu izpildīts viens no reformas kritērijiem -

perspektīvas vidusskolas esība novadā. Alojas novadā darbojoties

arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu

16. sēj. 94.-98. lp.).

Līdzšinējā Alojas novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centra. Tādējādi Alojas novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas

pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā jābūt

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt,

kā jau tika secināts šajā spriedumā, jaunais Limbažu novads

atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem (sk. šā

sprieduma 34. punktu). Tādējādi likumdevējs, izvērtējot

iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un

ņemot vērā Alojas novada pašvaldības situāciju un iedzīvotāju

intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un

kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu.

Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā

Alojas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir ievērojis

reformas mērķi un kritērijus.