Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam

38. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Mazsalacas novada pašvaldības teritorija ir

noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 62. punktu, atbilstoši tam Mazsalacas

novadu veido Mazsalacas pilsēta, kā arī Mazsalacas, Ramatas, Sēļu

un Skaņkalnes pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un

41.23. apakšpunktam līdzšinējais Mazsalacas novads tiek

iekļauts Valmieras novadā.

Mazsalacas novada dome izteikusi viedokli, ka šis novads

reformas ietvaros būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība. Novads

esot spējīgs harmoniski un ilgtspējīgi attīstīties, citstarp

nodrošinot novada iedzīvotājiem atbilstošu dzīves kvalitāti un

veicinot ekonomisko izaugsmi.

Ministrija norāda, ka Ministru kabineta 2019. gada

14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā

Mazsalacas novads nebija atbilstošs 2008. gada

Administratīvo teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā

minētajiem kritērijiem. Mazsalacas novadā 2018. gadā bijuši

2290 iedzīvotāji un lielākajā novada apdzīvotajā vietā -

Mazsalacas pilsētā - vien 1132 iedzīvotāji. Mazsalacas

novada iekļaušana jaunajā Valmieras novadā esot saderīga ar

reformas mērķi un sasaistot nacionālās nozīmes attīstības centru

- Valmieru - ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus

tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas

piesaistīt investīcijas. Valmiera esot Mazsalacas novadam

tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs. Tāpat esot ņemts

vērā tas, ka Valmieras novadā apvienojamās pašvaldības jau

sadarbojas vairākās jomās, piemēram, izglītības, sabiedriskā

transporta, civilās aizsardzības jomā. Mazsalacas novadā

darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas

materiālu 7. sēj. 62.-70. lp.).

Līdzšinējā Mazsalacas novadā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra. Tādējādi Mazsalacas novada kā

patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no

reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada

teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centram.

Savukārt jaunais Valmieras novads atbilst reformas pamatā

esošajiem kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā

teritorijā ir nacionālās nozīmes attīstības centrs - Valmiera.

Tāpat reformas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā ilgtspēja un

spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo

pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī

komunālās saimniecības tīklus. Tādējādi likumdevējs, izvērtējot

iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un

ņemot vērā Mazsalacas novada situāciju un iedzīvotāju intereses,

attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem

atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā

Mazsalacas novada iekļaušanu Valmieras novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.