39. pants

Visbeidzot Satversmes tiesai ir jāpārbauda tas, vai

likumdevējs ir izvērtējis tieši Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju,

Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes,

Kandavas un Mazsalacas novadu vietējo kopienu demokrātiskās

līdzdalības tiesības.

39.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka demokrātiskā

tiesiskā valstī iedzīvotāju aktīva dalība vietējā pašpārvaldē ir

svarīga. Reformas pamatā nevar likt vienīgi ekonomiskus

apsvērumus un finansiālu ieguvumu, un ir jāizvērtē, vai

likumdevējs, īstenojot reformu, ir ievērojis iedzīvotāju

demokrātiskās līdzdalības tiesības. Demokrātiskā līdzdalība ir

pilsoņu demokrātiskās gribas izpausme, kas citstarp sekmē

tiesiskumu, demokrātisku valsts pārvaldi, sociālo iekļaušanu un

ekonomikas attīstību, kā arī cilvēka pamattiesību ievērošanu.

Demokrātiskās līdzdalības tiesības ietver arī pilsoņa iespējas

tieši un nepastarpināti ietekmēt vietējas nozīmes jautājumu

izlemšanu un skaidri noteiktu demokrātiskās līdzdalības mehānismu

pastāvēšanu. Reformas ietvaros tādu lēmumu pieņemšana, kuri

attiecas uz katras apvienojamās pašvaldības vietējo kopienu,

attālinās no šīs kopienas. Tāpēc likumdevējam ir jāparedz

mehānismi, ar kuru palīdzību pilsoņi var aktīvi un pilnvērtīgi

piedalīties pašvaldības darbā un efektīvi ietekmēt to lēmumu

pieņemšanu, kuri skar attiecīgo pilsētu vai pagastu

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 29. un

29.1. punktu).

Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas

noteikumiem Saeimai un Ministru kabinetam vēl jāpieņem vairāki

reformas īstenošanai nepieciešami normatīvie akti. Citstarp

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

11. punkta 2. apakšpunktā Ministru kabinetam bija

noteikts uzdevums līdz 2020. gada 31. decembrim

izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas

paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski

ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām

kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.

Ministru kabinets 2021. gada 15. martā iesniedza

Saeimai likumprojektu "Pašvaldību likums". Kā

norādījusi Ministrija, minētais likumprojekts paredz, ka

pašvaldību administratīvajās vienībās tiek ievēlētas iedzīvotāju

padomes, lai uzturētu dialogu starp novada pilsētu un pagastu

iedzīvotājiem un domi, kā arī iedzīvotāju iespēju iesniegt domei

kolektīvo iesniegumu. Šajā likumprojektā esot arī ietverts jauns

mehānisms - līdzdalības budžets - iedzīvotāju līdzdalības iespēju

nodrošināšanai un veicināšanai, sevišķi novadu teritorijās ārpus

administratīvā centra. Tādējādi tikšot nodrošināts demokrātiskais

process, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā

tiek tērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības

jautājumos (sk., piemēram, lietas materiālu 15. sēj.

51. lp. un 16. sēj. 98. lp.).

39.2. Vairākas Pieteikumu iesniedzējas norāda: tā kā

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

11. punkta 2. apakšpunktā minētais likums joprojām nav

pieņemts, nevar uzskatīt, ka vietējo kopienu demokrātiskās

līdzdalības tiesības tiek ievērotas, un tāpēc attiecīgās

apstrīdētās normas ir atzīstamas par spēkā neesošām.

Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika 2021. gada

5. jūnijā un 2021. gada 1. jūlijā jaunievēlētajām

novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām pagaidu

administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma

par pabeigtu. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka atbildība par

reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu gulstas visupirms uz

Saeimu un Ministru kabinetu. Citstarp Saeimas un Ministru

kabineta pienākums ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti

tie iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismi, kas norādīti

Administratīvo teritoriju likumā. Pirms reformas pabeigšanas nav

iespējams izvērtēt to, kādas būs pilsoņu demokrātiskās

līdzdalības tiesību īstenošanas iespējas reformas ietvaros

izveidotajās pašvaldībās (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 12. marta sprieduma lietā

Nr. 2020-37-0106 29.2. punktu).

Turklāt jāņem vērā, ka normatīvie akti, tostarp Satversme,

likums "Par pašvaldībām" un Iesniegumu likums, jau

šobrīd nosaka pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesības

pašvaldībās, piemēram, aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības,

tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties pašvaldībā ar

iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu

īstenotas pēc iespējas pilnīgāk. Ikviena persona vai personu

grupa ir tiesīga apvienoties biedrībās un citās sabiedriskās

organizācijās, lai kopīgi aizstāvētu savas tiesības, tostarp

risinātu vietējas nozīmes jautājumus. Tādējādi tas, ka

Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

11. punkta 2. apakšpunktā minētais likums, kurā būtu

paredzētas vietējo kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus

pārstāvjus un šīm kopienām būtu piešķirta kompetence vietējas

nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav pieņemts, šobrīd neliecina

par demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu. Jaunajos

novados ietilpstošo novada pilsētu un pagastu iedzīvotāju

demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs iespējams izvērtēt

vienīgi pēc reformas pabeigšanas.

Tādējādi šobrīd attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju,

Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes,

Kandavas un Mazsalacas novadu vietējām kopienām nav pamata

secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas

rezultātā iedzīvotāji varētu zaudēt demokrātiskās līdzdalības

tiesības.

Līdz ar to likumdevējs, pieņemot

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8.,

8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9.,

13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18.,

16.19., 16.20., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4.,

23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.15., 23.16., 27.1.,

27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22.,

41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunktu, nav

rīkojies patvaļīgi un šīs normas atbilst Satversmes 1. un

101. pantam.