40. pants

Ilūkstes novada dome un Ozolnieku novada dome lūdz

atzīt to apstrīdētās normas par spēkā neesošām no šo normu

pieņemšanas brīža.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajai

daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu

Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku

apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai. Likums Satversmes tiesai ne vien dod

pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās nolēmumi

sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību

un mieru (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2009. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2009-43-01 35.1. punktu). Līdz ar to Satversmes

tiesai ir jāizlemj, no kura brīža spēku zaudē normas, kas atzītas

par neatbilstošām Satversmes 1. un 101. pantam.

Jauno novadu domju vēlēšanas notika 2021. gada

5. jūnijā. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma

pārejas noteikumu 2. punkta pirmajam teikumam līdzšinējām

republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas

funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz

2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes

vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmajai

sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā

2021. gada 1. jūlijā.

Konkrētajā situācijā jāņem vērā tas, ka šis spriedums skar

vairākas pašvaldības, tostarp arī tās, kuras Satversmes tiesā nav

vērsušās, un vairākus desmitus tūkstošus iedzīvotāju, turklāt

jauno pašvaldību domju vēlēšanas jau ir notikušas. Taisnīguma

princips prasa panākt iespējami taisnīgāku līdzsvaru starp dažādu

sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada

15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01

23. punktu). Satversmes tiesas uzdevums ir nepieļaut

tādu situāciju, ka no apstrīdēto normu spēka zaudēšanas rastos

jauni tiesību aizskārumi. Tieši pretēji - tiesai ir pienākums pēc

iespējas līdzsvarot personu atšķirīgās intereses. Vienādā mērā ir

aizsargājamas gan to novadu iedzīvotāju intereses, kuru domes ir

vērsušās Satversmes tiesā, gan arī to novadu iedzīvotāju

intereses, kuru domes Satversmes tiesā nav vērsušās. Ilūkstes un

Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana par spēkā

neesošām no to pieņemšanas brīža vai Satversmes tiesas sprieduma

spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu

interešu aizskāruma. Turklāt par jaunu, reformas mērķim un novadu

veidošanas kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālo

iedalījumu ir jālemj Saeimai. Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko

stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir

nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās

normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja,

ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā

spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu

administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes

novadu un Ozolnieku novadu.

Satversmes tiesa norāda, ka Saeimas uzdevums ir gādāt par to,

lai attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu Satversmei

atbilstošs administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums tiktu

noteikts pēc iespējas drīzāk.

Tādējādi Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2.,

10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 18.1., 18.8.

un 18.10. apakšpunkts atzīstams par spēkā neesošu no

2022. gada 1. janvāra.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: