5. punkts

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

3normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas

44. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī

55. pantam.

62019. gada 5. jūnijā Valmierā notikušas

7konsultācijas ar jaunajā Valmieras novadā apvienojamo novadu,

8tostarp Mazsalacas novada, domju deputātiem, 2019. gada

912. jūnijā Bauskā - konsultācijas ar jaunajā Bauskas novadā

10apvienojamo novadu, tostarp Iecavas un Rundāles novadu, domju

11deputātiem un tajā pašā dienā Jelgavā - konsultācijas ar jaunajā

12Jelgavas novadā apvienojamo novadu, tostarp Ozolnieku novada,

13domju deputātiem, 2019. gada 14. jūnijā Mārupē -

14konsultācijas ar jaunajā Mārupes novadā apvienojamo novadu,

15tostarp Babītes novada, domju deputātiem, 2019. gada

1619. jūnijā Jēkabpilī - konsultācijas ar jaunajā Jēkabpils

17novadā apvienojamo novadu, tostarp Salas novada, domju

18deputātiem, 2019. gada 20. jūnijā Balvos -

19konsultācijas ar jaunajā Balvu novadā apvienojamo novadu, tostarp

20Rugāju novada, domju deputātiem, 2019. gada 18. jūlijā

21Aizkrauklē - konsultācijas ar jaunajā Aizkraukles novadā

22apvienojamo novadu, tostarp Jaunjelgavas novada, domju

23deputātiem, 2019. gada 19. jūlijā Dobelē -

24konsultācijas ar jaunajā Dobeles novadā apvienojamo novadu,

25tostarp Auces novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Tukumā -

26konsultācijas ar jaunajā Tukuma novadā apvienojamo novadu,

27tostarp Kandavas novada, domju deputātiem, 2019. gada

2825. jūlijā Ādažos - konsultācijas ar jaunajā Ādažu novadā

29apvienojamo novadu, tostarp Carnikavas novada, domju deputātiem,

30tajā pašā dienā Limbažos - konsultācijas ar jaunajā Limbažu

31novadā apvienojamo novadu, tostarp Salacgrīvas un Alojas novadu,

32domju deputātiem, 2019. gada 2. augustā Daugavpilī -

33konsultācijas ar jaunajā Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils)

34novadā apvienojamo novadu, tostarp Ilūkstes novada, domju

35deputātiem.

36Informācija par Ministrijas rīkotajām konsultācijām

37pašvaldībām sniegta savlaicīgi - vismaz divas nedēļas iepriekš.

38Visu pašvaldību domju pārstāvjiem bijusi iespēja paust savu

39viedokli par Ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Tāpat visām

40pašvaldībām arī vēlāk bijusi iespēja sagatavot gan lēmumus, gan

41vēstules ar detalizētākiem apsvērumiem, un visus tos Ministrija

42esot izvērtējusi.

43Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par

44administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, Ministrija

45sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi profilus - materiālus

46par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota pašreizējā

47situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes

48attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums

49esot nesaraujami saistīts ar reformas kopējiem mērķiem un

50pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta 2019. gada

5114. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz ar

52attiecīgu pamatojumu norādīti virknē agrāku dokumentu. Uz

53nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts administratīvi

54teritoriālā iedalījuma struktūrā esot norādīts arī Valsts

55kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas Bankas 2019. gada

56pētījumā. Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un

57attīstības organizācija vērsušas uzmanību uz problēmām, kas rodas

58pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju skaita samazināšanās

59dēļ.

60Visu jauno novadu izveidošana esot pamatota ar reformas

61mērķiem, tostarp mērķi nodrošināt pašvaldības spējas piesaistīt

62investīcijas, nodrošināt to, ka novadā ir vismaz viena

63perspektīva vidusskola, izveidot efektīvu izglītības, veselības

64aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

65ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.

66Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados

67joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu

68tendenci, Ministrija nolūkā nodrošināt racionālu publisko

69līdzekļu izmantošanu, savā piedāvājumā ietvērusi priekšlikumu

70pilnveidot pašvaldību sistēmu, veidojot iedzīvotāju skaita,

71budžeta ieņēmumu un citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī

72ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi radot priekšnoteikumus

73salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā

74valsts teritorijā. Novadu izveides pamatkritērijs bijis to

75veidošana ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

76centriem.

77Attiecībā uz Pierīgas novadiem Ministrija norāda, ka šo

78pašvaldību gadījumā pieļauta atkāpe no kritērija par attīstības

79centra esību novada teritorijā, jo šīm pašvaldībām visciešākās

80ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar Rīgu. Pierīgas

81gadījumā fokusā bijusi tādu pašvaldību veidošana, kurās būtu ne

82tikai dzīvojamās vai rekreācijas teritorijas, bet arī

83iedzīvotājiem pieejamas darbavietas un publiskie pakalpojumi.

84Atkāpes no kritērija, ka novadā jābūt reģionālās vai

85nacionālās nozīmes attīstības centram, esot pieļautas arī

86attiecībā uz Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu. Ministru

87kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā

88bijis ietverts piedāvājums izveidot Daugavpils novadu, tajā

89iekļaujot arī Daugavpils pilsētu. Tomēr Saeimai iesniegtajā

90Likumprojektā esot noteikts, ka Daugavpils valstspilsēta ir

91atsevišķa pašvaldība. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā

92nolemts pārdēvēt Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu.

93Izskatot Likumprojektu Saeimā, esot ieviestas izmaiņas arī

94attiecībā uz Jelgavas novadu, proti, tajā neesot iekļauta

95Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts atsevišķas pašvaldības

96statuss. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas

97noteikumu 25. punkts paredzot gan Daugavpils valstspilsētas

98un Augšdaugavas novada sadarbības pienākumu, gan arī Jelgavas

99valstspilsētas un Jelgavas novada sadarbības pienākumu.

100Tādējādi, pēc Ministrijas ieskata, konsultēšanās ar

101pašvaldībām notikusi atbilstoši Hartas prasībām un novadu izveidē

102lielākoties ievēroti reformas sagatavošanas laikā noteiktie

103kritēriji.

104Secinājumu

105daļa