5. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas

4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī

5. pantam.

2019. gada 5. jūnijā Valmierā notikušas

konsultācijas ar jaunajā Valmieras novadā apvienojamo novadu,

tostarp Mazsalacas novada, domju deputātiem, 2019. gada

12. jūnijā Bauskā - konsultācijas ar jaunajā Bauskas novadā

apvienojamo novadu, tostarp Iecavas un Rundāles novadu, domju

deputātiem un tajā pašā dienā Jelgavā - konsultācijas ar jaunajā

Jelgavas novadā apvienojamo novadu, tostarp Ozolnieku novada,

domju deputātiem, 2019. gada 14. jūnijā Mārupē -

konsultācijas ar jaunajā Mārupes novadā apvienojamo novadu,

tostarp Babītes novada, domju deputātiem, 2019. gada

19. jūnijā Jēkabpilī - konsultācijas ar jaunajā Jēkabpils

novadā apvienojamo novadu, tostarp Salas novada, domju

deputātiem, 2019. gada 20. jūnijā Balvos -

konsultācijas ar jaunajā Balvu novadā apvienojamo novadu, tostarp

Rugāju novada, domju deputātiem, 2019. gada 18. jūlijā

Aizkrauklē - konsultācijas ar jaunajā Aizkraukles novadā

apvienojamo novadu, tostarp Jaunjelgavas novada, domju

deputātiem, 2019. gada 19. jūlijā Dobelē -

konsultācijas ar jaunajā Dobeles novadā apvienojamo novadu,

tostarp Auces novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Tukumā -

konsultācijas ar jaunajā Tukuma novadā apvienojamo novadu,

tostarp Kandavas novada, domju deputātiem, 2019. gada

25. jūlijā Ādažos - konsultācijas ar jaunajā Ādažu novadā

apvienojamo novadu, tostarp Carnikavas novada, domju deputātiem,

tajā pašā dienā Limbažos - konsultācijas ar jaunajā Limbažu

novadā apvienojamo novadu, tostarp Salacgrīvas un Alojas novadu,

domju deputātiem, 2019. gada 2. augustā Daugavpilī -

konsultācijas ar jaunajā Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils)

novadā apvienojamo novadu, tostarp Ilūkstes novada, domju

deputātiem.

Informācija par Ministrijas rīkotajām konsultācijām

pašvaldībām sniegta savlaicīgi - vismaz divas nedēļas iepriekš.

Visu pašvaldību domju pārstāvjiem bijusi iespēja paust savu

viedokli par Ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Tāpat visām

pašvaldībām arī vēlāk bijusi iespēja sagatavot gan lēmumus, gan

vēstules ar detalizētākiem apsvērumiem, un visus tos Ministrija

esot izvērtējusi.

Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, Ministrija

sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi profilus - materiālus

par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota pašreizējā

situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes

attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums

esot nesaraujami saistīts ar reformas kopējiem mērķiem un

pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta 2019. gada

14. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz ar

attiecīgu pamatojumu norādīti virknē agrāku dokumentu. Uz

nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts administratīvi

teritoriālā iedalījuma struktūrā esot norādīts arī Valsts

kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas Bankas 2019. gada

pētījumā. Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un

attīstības organizācija vērsušas uzmanību uz problēmām, kas rodas

pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju skaita samazināšanās

dēļ.

Visu jauno novadu izveidošana esot pamatota ar reformas

mērķiem, tostarp mērķi nodrošināt pašvaldības spējas piesaistīt

investīcijas, nodrošināt to, ka novadā ir vismaz viena

perspektīva vidusskola, izveidot efektīvu izglītības, veselības

aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados

joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu

tendenci, Ministrija nolūkā nodrošināt racionālu publisko

līdzekļu izmantošanu, savā piedāvājumā ietvērusi priekšlikumu

pilnveidot pašvaldību sistēmu, veidojot iedzīvotāju skaita,

budžeta ieņēmumu un citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī

ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi radot priekšnoteikumus

salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā

valsts teritorijā. Novadu izveides pamatkritērijs bijis to

veidošana ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centriem.

Attiecībā uz Pierīgas novadiem Ministrija norāda, ka šo

pašvaldību gadījumā pieļauta atkāpe no kritērija par attīstības

centra esību novada teritorijā, jo šīm pašvaldībām visciešākās

ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar Rīgu. Pierīgas

gadījumā fokusā bijusi tādu pašvaldību veidošana, kurās būtu ne

tikai dzīvojamās vai rekreācijas teritorijas, bet arī

iedzīvotājiem pieejamas darbavietas un publiskie pakalpojumi.

Atkāpes no kritērija, ka novadā jābūt reģionālās vai

nacionālās nozīmes attīstības centram, esot pieļautas arī

attiecībā uz Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu. Ministru

kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā

bijis ietverts piedāvājums izveidot Daugavpils novadu, tajā

iekļaujot arī Daugavpils pilsētu. Tomēr Saeimai iesniegtajā

Likumprojektā esot noteikts, ka Daugavpils valstspilsēta ir

atsevišķa pašvaldība. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā

nolemts pārdēvēt Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu.

Izskatot Likumprojektu Saeimā, esot ieviestas izmaiņas arī

attiecībā uz Jelgavas novadu, proti, tajā neesot iekļauta

Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts atsevišķas pašvaldības

statuss. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas

noteikumu 25. punkts paredzot gan Daugavpils valstspilsētas

un Augšdaugavas novada sadarbības pienākumu, gan arī Jelgavas

valstspilsētas un Jelgavas novada sadarbības pienākumu.

Tādējādi, pēc Ministrijas ieskata, konsultēšanās ar

pašvaldībām notikusi atbilstoši Hartas prasībām un novadu izveidē

lielākoties ievēroti reformas sagatavošanas laikā noteiktie

kritēriji.

Secinājumu

daļa