Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes plānu 2018. gadam 33. pants — ): bērni ar invaliditāti, veselība un veselības aprūpes

pakalpojumi; pusaudžu veselība; narkotiku un apreibinošo vielu

lietošanas apkarošana; dzīves līmenis;

7) izglītība, brīvais

laiks un kultūras aktivitātes (CRC 28., 29., 30. un

31.punkts): izglītība, tostarp arodapmācības un konsultēšana;

atpūta, brīvais laiks, izklaides, kultūras un mākslinieciskās

aktivitātes;

8) īpašie

aizsardzības pasākumi (CRC 22., 30., 32.-33., 35.

-36.pants, 37.panta b) -d) punkts, 38., 39. un 40.pants):

patvēruma meklētāji un bēgļu bērni; tiesvedības nepilngadīgo

lietās pārvaldība; bērni, kas ir upuri un noziegumu

liecinieki;

9) tirdzniecības ar

bērniem, bērna prostitūcijas un bērna pornogrāfijas

novēršana (OPSC 9.panta 1. un 2.paragrāfs): pasākumi, lai

novērstu noziedzīgus nodarījumus, kas aizliegti Papildu

protokolā; bērnu seksa tūrisma novēršana;

10) tirdzniecības ar

bērniem, bērna pornogrāfijas, bērna prostitūcijas un līdzīgu

darbību aizliegums (OPSC 3.pants, 4.panta 2. un

3.paragrāfs, 5.pants, 6.pants un 7.pants): esošie likumi un

noteikumi krimināltiesībās; nesodāmība; ekstrateritoriāla

jurisdikcija un izdošana;

11) cietušo bērnu

tiesību aizsardzība (OPSC 8.pants un 9.panta 3. un

4.paragrāfs): pasākumi tādu bērnu tiesību un interešu

aizsardzībai, kas cietuši no Papildu protokolā iekļautajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem; krimināltiesību sistēmas

aizsardzības pasākumi; upuru atlabšana un reintegrācija;

12) OPAC:

izplatīšana un izpratnes veicināšana; apmācība; dati; militārā

izglītība; cilvēktiesību un miera izglītība; aizliegums un ar to

saistītie jautājumi (spēkā esošie likumi un noteikumi

krimināltiesībās; ekstrateritoriālā jurisdikcija un izdošana);

aizsardzība, atveseļošana un reintegrācija (cietušo bērnu tiesību

aizsardzībai pieņemtie pasākumi); starptautiskā palīdzība un

sadarbība;

13) CRC Papildu protokola par komunikāciju procedūru

ratifikācija, kā arī citu starptautisko cilvēktiesību instrumentu

ratifikācija, sadarbība ar reģionālajām iestādēm.

Vienlaikus, analizējot Komitejas Latvijai izteiktajos

noslēguma apsvērumos sniegtās rekomendācijas, konstatēts, ka 43

rekomendētie pasākumi ir tikuši pilnībā un 6 - daļēji īstenoti.

56 rekomendācijas patlaban ir ieviešanas procesā. 13

rekomendācijas nav izpildītas un to izpilde vēl nav uzsākta.

Savukārt pārējās 5 rekomendācijas nav plānots īstenot laika posmā

līdz 2021.gadam (ieviešana šādā termiņā nav iespējama objektīvu

iemeslu dēļ).

Laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

31.decembrim, par kuru Komiteja izvērtēja Latvijas situāciju,

notikušas nozīmīgas pārmaiņas daudzos ar bērnu tiesību

aizsardzību saistītos jautājumos, ietekmējot arī rekomendāciju

ieviešanas procesus.

Lai nodrošinātu, ka Komitejai, sniedzot jaunās rekomendācijas

Latvijai, ir iespējams vairāk pievērsties vēl neatrisinātajiem

politikas izaicinājumiem (kuri jau neatrodas izpildes procesā vai

jau ir izpildīti rekomendācijas sniegšanas brīdī), gatavojot

nākamo nacionālo ziņojumu par CRC, OPSC un OPAC izpildi, tajā

būtu pēc iespējas jānodrošina aktuālo Latvijas bērnu tiesību

aizsardzības izaicinājumu atspoguļošana. Tāpat būtu jānodrošina,

ka nacionālais ziņojums Komitejai tiek iesniegts noteiktajā

termiņā (līdz 2021.gada 12.maijam).

Plānā iekļauti 8 pasākumi, ar kuriem plānots sniegt

ieguldījumu kopumā 7 rekomendāciju ieviešanā. Nepieciešamie

pasākumi pārējo rekomendāciju, kuru ieviešanai nepieciešama

turpmāka rīcība (un kuras netiek ieviestas saskaņā ar konkrētu

pasākumu, kas noteikts citā plānošanas dokumentā), ieviešanai,

tiks iekļauti nākamajā plānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu

tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto

rekomendāciju izpildes nodrošināšanai laika posmā no

2019.-2021.gadam.

Plānā nav iekļauti pasākumi tādu rekomendāciju ieviešanai,

kuras tiek ieviestas vai kuras paredzēts ieviest citu spēkā esošu

politikas plānošanas dokumentu ietvaros. Minētie pasākumi nav

iekļauti, lai novērstu to dublēšanu.

Tajā pašā laikā ir arī rekomendācijas, kur kompetento valsts

institūciju redzējums atšķiras no Komitejas nostājas vai arī

faktiskā situācija atšķiras no Komitejas norādītās.

Saskaņā ar rekomendāciju par OPAC 13.punktu Latvija tiek

mudināta veikt pasākumus, lai aizliegtu ar militāro ieroču

izmantošanu saistītās militārās apmācības bērniem vecumā līdz 18

gadiem vispār, un jo īpaši kustībā "Jaunsardze", un

izveidot regulāru "Jaunsardzes" programmas uzraudzību,

lai nodrošinātu to, ka mācību programma un mācību personāls

ievēro OPAC.

Jānorāda, ka kustības "Jaunsardze" ietvaros bērni un

jaunieši apgūst interešu izglītības programmu, pie tam tā

atbilstoši Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumam neparedz

militāru ieroču izmantošanu nepilngadīgo jaunsargu apmācībā.

Interešu izglītību reglamentē Izglītības likums, un Jaunsardzes

interešu izglītības programma atbilst šī likuma prasībām, kā arī

programmas īstenošanā AIM padotībā esošais Jaunsardzes un

informācijas centrs cieši sadarbojas ar pašvaldībām, kas

atbilstoši Izglītības likumam ir atbildīgas par interešu

izglītības nodrošināšanu to teritorijā.

Saskaņā ar rekomendāciju par CRC 45.punkta

(d) apakšpunktu Komiteja rosinājusi veikt pasākumus, lai

neļautu izmantot "glābējsilītes".

Latvijas ieskatā "glābējsilīšu" izmantošana ir

jāatbalsta, jo tādējādi tiek nodrošināta iespēja pasargāt bērnu

no pamešanas bezpalīdzīgā stāvokli, novēršot apdraudējumu

jaundzimušā veselībai un dzīvībai. Kopš iniciatīvas uzsākšanas

2009.gadā vairāk kā 40 mazuļu ir tikuši pamesti, atstājot tos

kādā no Latvijā izveidotajām glābējsilītēm.

Savukārt attiecībā uz rekomendācijas par OPSC 26.punktā

rosināto atcelt abpusējās sodāmības prasību izdošanai par OPSC

iekļautajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav saprotams un

izpildāms Komitejas norādījums. Latvijas nacionālie tiesību akti,

kas regulē krimināltiesisko sadarbību, tai skaitā izdošanas

pamatu un nosacījumus, pilnībā atbilst starptautiskajām

saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies.

Saņemti arī nevalstisko organizāciju komentāri. Latvijas

biedrība "Glābiet Bērnus" īpaši uzsver, ka politikas

plānošanas dokumentos iztrūkst rekomendācijās norādītās

aktivitātes bērnu attīstības un veselības jomā.

Tāpat biedrība norāda, ka problēma, kas minēta rekomendācijas

par CRC 27.punkta (c) apakšpunktā, par bērnu, kuri ir

lesbietes, geji vai transpersonas, un biseksuālu un interseksuālu

bērnu diskrimināciju ir aktuāla arī Latvijā. Biedrības apkopotajā

II Bērnu ziņojumā ANO ir arī atsauce uz Latvijas

Universitātes Medicīnas fakultātes studentu aptauju, kas norāda,

ka šī problēma pastāv. Tāpat ir citas biedrības rīcībā esošas

ziņas, kas saņemtas biedrības Uzticības tālrunī, par ko

informācija iekļauta Konsolidētajā 3.-5. NVO Bērnu tiesību tīkla

ziņojumā ANO. Līdz ar to biedrības ieskatā atbilstoši Komitejas

ieteikumam valsts līmeņa pētījums būtu nepieciešams par bērnu,

kuri ir lesbietes, geji vai transpersonas, un biseksuālu un

interseksuālu bērnu diskrimināciju.

Diemžēl ierobežoto valsts budžeta resursu dēļ šādu

rekomendācijas par CRC 27.punkta (c) apakšpunktā minēto

pētījumu nebūs iespējams iekļaut šajā Plānā. Taču jautājums par

pētījuma veikšanu tiks atkārtoti aktualizēts, veidojot plānu

Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma

apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes

nodrošināšanai laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam, vienlaikus

vērtējot arī citus bērniem īpaši aktuālus diskriminācijas

gadījumus (diskriminācija saistībā ar bērna, viņa vecāku vai

aizbildņu rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģisko piederību,

politisko vai citu pārliecību, nacionālo, etnisko vai sociālo

izcelsmi, mantisko stāvokli, veselības stāvokli un dzimšanas

apstākļiem vai jebkādiem citiem apstākļiem).

Biedrība "Asociācija Ģimene" aicina neieviest

rekomendāciju par glābējsilīšu likvidēšanu, jo šāda prakse

palielinās zīdaiņu vardarbīgas nāves statistiku (rekomendāciju

par CRC 45.punkta (d) apakšpunktu). Netiek atbalstīta

rekomendācija attiecībā uz iespēju izvēlēties konfidenciālas

dzemdības slimnīcā (rekomendāciju par CRC 45.punkta

(d) apakšpunktu). Biedrība arī pauž noraidošu attieksmi pret

seksuālās un reproduktīvās veselības politikas apstiprināšanu

pusaudžiem (rekomendāciju par CRC 51.punkts), kā arī pret to, ka

tiktu pētīts jautājums par bērnu, kuri ir lesbietes, geji vai

transpersonas, un biseksuālu un interseksuālu bērnu

diskrimināciju (rekomendāciju par CRC 27.punkta

ļoti selektīvi apskata izcelsmes (bioloģiskās) ģimenes nozīmes

jautājumu, lielākoties tā ir minēta represiju gadījumā, kad

noticis kāds pārkāpums pret bērnu. Biedrības ieskatā primāri ir

jānodrošina bioloģisko vecāku sadzīves pratība, jo stiprinot un

izglītojot vecākus, valstij nebūs jānodrošina bērnu ārpusģimenes

aprūpe, un būtiski uzlabosies bērnu psihoemocionālais stāvoklis,

rezultātā samazinoties bērnu noziedzības un deviantas uzvedības

riskiem. Citas nevalstiskās organizācijas, kuras bija

iesaistījušās rekomendāciju apspriešanā, kopumā atbalstījušas

rekomendāciju ieviešanas nepieciešamību, nav paudušas

iebildumus.

Vienlaikus jānorāda, ka pasākumi attiecībā uz minētajām

rekomendācijām Plānā nav tikuši iekļauti, jo tiek risināti citu

politikas plānošanas dokumentu ietvaros vai arī tiks aktualizēti

plānošanas periodā no 2019. līdz 2021.gadam.

Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija pauž viedokli, ka

šobrīd sagatavošanas stadijā ir vairākas likumdošanas

iniciatīvas, kas paredz veidot sadarbības grupas ar bērnu

tiesībām saistītos starpinstitucionālās sadarbības jautājumos.

Līdz ar to veidojas situācija, kad pašvaldībās bērnu tiesību

aizsardzības jomā būs obligāti jāveido vairākas sadarbības

grupas, kuras nodarbosies ar dažādām lietu kategorijām, tām būs

dažāds izveidošanas pamats, tās finansēs no dažādiem finanšu

avotiem (valsts budžets un pašvaldības) un citas atšķirības.

Asociācijas ieskatā šāda situācija ir nepieļaujama, jo veidos

vairāk neskaidrību un problēmu, nevis radīs skaidru sadarbības

mehānismu. Asociācija aicina atbildīgās ministrijas apvienot

savas iniciatīvas vienotā sadarbības mehānismā bērnu tiesību

aizsardzības jomā.

Labklājības ministrija pilnībā piekrīt asociācijas viedoklim,

ka nebūtu lietderīgi veidot vairākas dublējošas sadarbības grupas

bērnu tiesību aizsardzības jautājumu izskatīšanai. Tomēr

jānorāda, ka ne plānā, ne arī asociācijas minētajās likumdošanas

iniciatīvās netiek plānotas paralēlas sadarbības platformas

vienādu vai līdzīgu jautājumu izskatīšanai. Piemēram, Ministru

kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumu Nr.545 "Noteikumi

par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā"

18.punktā noteikts, ka, ja pašvaldībā jau ir sadarbības

grupa, tai nav jāveido vēl viena sadarbības grupa, tā pilnveido

esošo sadarbības grupu atbilstoši šo noteikumu

prasībām.

Plānā sadarbības uzlabošanai īpaši ir veltīts 5.rīcības

virziena 1.pasākums, kas paredz sadarbību lietās, kur bērnam

konstatējama antisociālā uzvedība vai pastāv šādas uzvedības

risks. Savukārt Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra

noteikumi Nr.545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu

tiesību aizsardzībā" ir šobrīd spēkā esošais risinājums, kā

reglamentēt vienotus starpinstitucionālās sadarbības principus,

kamēr nav noslēgusies attiecīgo likumdošanas iniciatīvu

izstrāde.

Tā kā asociācijas minētās likumdošanas iniciatīvas patlaban ir

izstrādes stadijā, tad līdzīgi kā līdz šim arī turpmākajā to

izstrādes procesā asociācija, kā arī pārējie šo iniciatīvu

izstrādē iesaistītie eksperti tiks aicināti piedalīties

likumdošanas iniciatīvu pilnveidē un savstarpējas saskaņotības

nodrošināšanā.

Plāns ir izstrādāts, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes

89., 91. un 110.pantā noteikto.

Plāns ir izstrādātas, ievērojot Deklarācijā par Māra Kučinska

vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto uzdevumu

46.1.apakšpunktu.

Plāns ir izstrādāts saskaņā ar šādiem ANO, ES, EP un citiem

Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem:

- 1989.gada ANO Bērnu tiesību konvencija;1

- 1989.gada ANO Bērnu tiesību konvencijas 2000.gada papildu

protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un

bērna pornogrāfiju;2

- 1989.gada ANO Bērnu tiesību konvencijas 2000.gada papildu

protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos

konfliktos;3

- 2013.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs

nr.17 (2013) par bērnu tiesībām uz atpūtu un brīvo laiku,

tiesībām piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kultūras

dzīvē un nodarboties ar mākslu (31.pants);4

- 2007.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs

nr.10 (2007) par bērnu tiesībām nepilngadīgo tiesvedības

sistēmā;5

- 2006.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs

nr.9 (2006) par bērnu ar invaliditāti tiesībām;6

- 2013.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs

Nr.14 (2013) par bērnu tiesībām uz to, lai primārais apsvērums

būtu viņu intereses (3.panta 1.punkts);7

- 2003.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs

nr.5(2003) "Konvencijas par bērnu tiesībām vispārējie

īstenošanas pasākumi" (4. un 42.pants un 44.panta

6.punkts);8

- 2010.gada rezolūcija, ko pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja

[par Trešās komitejas ziņojumu (A/64/434)] 64/142. Pamatnostādnes

par bērnu alternatīvo aprūpi;9

- 1959.gada ANO Bērnu tiesību deklarācija;10

- 2012.gada ES Pamattiesību harta;11

- 2011.gada Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

komitejai "ES plāns par bērnu

tiesībām";12

- 2016.gada EP stratēģija bērnu tiesību jomā

(2016.-2021.gads);13

- 2007.gada EP Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu

izmantošanu un seksuālu vardarbību;14

- 2005.gada EP Konvencija par cīņu pret cilvēku

tirdzniecību;15

- 2010.gada EP Ministru komitejas Pamatnostādnes par

bērniem

- piemērotu tieslietu sistēmu;16

- 2005.gada EP Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm Nr.

Rec(2005)5 par to bērnu tiesībām, kuri dzīvo bērnu aprūpes

iestādēs;17

- 2006.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2006)19

dalībvalstīm par politiku, kuras mērķis ir atbalstīt vecāku labi

veiktu aprūpi;18

- 2009.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2009)10

dalībvalstīm par integrētām valsts stratēģijām bērnu aizsardzībai

pret vardarbību;19

- 2011.gada EP Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm

Rec(2011)12 par bērnu tiesībām un bērniem un ģimenēm piemērotiem

sociālajiem pakalpojumiem;20

- 2011.gada EP Bērniem piemērotas veselības aprūpes

pamatnostādnes;21

- 2010.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2010)2

dalībvalstīm par bērnu ar invaliditāti aprūpes ārpus bērnu

aprūpes iestādes veicināšanu un dzīvi

sabiedrībā;22

- 2012.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2012)2

dalībvalstīm par bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam

līdzdalību;23

- 2013.gada EP Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm

Rec(2013)2 par bērnu un jauniešu ar invaliditāti pilnīgas

iekļaušanas sabiedrībā nodrošināšanu;24

Tāpat jāatzīmē, ka Plāns ir saistīts ar vairākiem citiem

politikas plānošanas dokumentiem, kuru ietvaros arī tiek

nodrošināta konkrētu rekomendāciju ieviešana.

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret

noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (MK

2013.gada 21.augusta rīkojums Nr.392)25 paredz

samazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību

veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot

tos no veselības un dzīvības apdraudējuma. Pamatnostādņu rīcības

virzieni: bērnu noziedzīgo nodarījumu prevencija un bērnu

aizsardzība pret noziedzīgajiem nodarījumiem. Pamatnostādnēs

iekļauti uzdevumi, lai: uzlabotu informācijas apstrādi un sekmētu

starpinstitūciju sadarbību; izglītotu dažādu jomu speciālistus

par vardarbības pret bērnu atklāšanu (pamatnostādņu 1., 2., 8.,

13., 14., 15., 16., 17., 36., 37., 38., 39., 42. un 43.uzdevums

un rekomendāciju par CRC 17., 37. (a), 39. (a), 43.

32.punkts).

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

integrācijas politikas pamatnostādnes

2012.-2018.gadam26 (apstiprinātas ar MK 2011.gada

20.oktobra rīkojumu Nr.542). Pamatnostādņu virsmērķis ir stipra,

saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura

nodrošina tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un

nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās

kultūrtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas

demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai. Plāns saistīts ar

pamatnostādņu 1.rīcības virzienu - pilsonisko sabiedrību un

integrāciju, lai veicinātu sociāli atstumto grupu iekļaušanos

sabiedrībā un novērst diskrimināciju, kā arī lai stiprinātu

tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas.

Pamatnostādnēs paredzēti uzdevumi romu integrācijai, izglītības

un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, kā arī veselības un

sociālās aprūpes un mājokļu pakalpojumu pieejamības jomā

(rekomendācijas par CRC 27. (a) punkts un pamatnostādņu

1.3.6.1., 1.3.6.2.apakšpunkts). Pamatnostādnēs arī iekļauts

uzdevums, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu

īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt

Latvijas pilsonību (pamatnostādņu 1.2.2.apakšpunkts un

rekomendāciju par CRC 35.punkts).

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

"Radošā Latvija"27 (apstiprinātas ar MK

2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401). Pamatnostādņu virsmērķis

ir: Latvija - zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu

un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem,

konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves

kvalitāti ikvienam. Pamatnostādnēs ietverti uzdevumi, lai

nodrošinātu daudzveidīgu kultūrizglītības pakalpojumu pieejamību

un kultūras pasākumu auditorijas paplašināšanu (rekomendāciju par

CRC 59.punkts un pamatnostādņu 5.2.6.prioritātes 1.rīcības

virziena "Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši radošuma

attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā izglītībā un

neformālajā izglītībā" 1.1.apakšounkts; 5.1.6.prioritātes

2.rīcības virziena "Rīcības virziens: Kultūras institūciju

un mediju iesaiste auditorijas paplašināšanā, veicinot

sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību kultūras procesos"

2.2.apakšpunkts).

Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes

2014.-2020.gadam28 (atbalstītas ar MK 2014.gada

21.janvāra rīkojumu Nr.29). Pamatnostādņu mērķis ir veicināt

sabiedrības informētību un izpratni par cilvēku tirdzniecību un

nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuru atbalstu, kā arī panākt

cilvēku tirdzniecības latentuma samazināšanos un attīstīt

tiesībaizsardzības iestāžu un kompetento partneru kapacitāti

cilvēku tirdzniecības gadījumu apkarošanai. Ar pamatnostādnēm

paredzēts pilnveidot nacionālo cilvēku tirdzniecības novēršanas

politikas īstenošanas ekspertu līmeņa koordinācijas mehānismu

(starpinstitucionālo darba grupu) un tās darbību, dažāda līmeņa

sadarbības platformu veidošanu, kā arī paredzēta pētījumu

veikšana par cilvēku tirdzniecības problemātiku (3.rīcības

virziena "Sadarbības koordinācija un informācijas

apkopošana" 30., 31., 32.punkts un rekomendāciju par OPSC

12.punkts; rekomendāciju par OPSC 18. (c) punkts un

3.rīcības virziena 33.punkts).

Attiecībā uz bērnu aizsardzību pret narkotiskajām un

psihotropajām vielām jānorāda, ka IEM ir uzsākusi Narkomānijas

un narkotiku izplatības ierobežošanas plāna izstrādi laika

periodam no 2018. līdz 2020.gadam; plāna projekta izstrādes

ietvaros tiks izvērtēta nepieciešamā turpmākā rīcība

rekomendāciju ieviešanas nodrošināšanai, lai aizsargātu bērnus no

narkomānijas un narkotiskajām vielām (rekomendāciju par CRC 53.

(a), (b) punkts).

Savukārt attiecībā uz rekomendācijām, lai aizsargātu bērnus no

seksuālās vardarbības, jānorāda, ka TM ir uzsākusi jauna

Rīcības plāna projekta izstrādi nepilngadīgo aizsardzībai no

noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību

2018.-2021.gadam (uzdevums izstrādāt rīcības plānu noteikts

Noziedzības novēršanas padomes 2016.gada 22.jūnijā, protokols

Nr.2, 1.paragrāfa 2.punkts); minētā rīcības plāna izstrādes

ietvaros arī tiek izvērtēta nepieciešamā turpmākā rīcība saistībā

ar rekomendāciju ieviešanu (rekomendācijas par CRC 39. (a), (b),

(c), 51. (a) punktu u.c.).

Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā

aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā

(apstiprināts ar MK 2015.gada 2.decembra rīkojumu Nr.759).

Rīcības plāna mērķis ir Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas

izveide patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļu un

alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomiskai

iekļaušanai. Saskaņā ar rīcības plānu (rīcības plāna 2.rīcības

virziena "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana"

2.2., 2.7.apakšpunkts; rīcības plāna 3.rīcības virziena

"Sociālekonomiskā iekļaušana" 3.1.-3.32.apakšpunkts;

rekomendācijas par CRC 61.punkts).

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

(apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā). Izglītības attīstības

politikas virsmērķis - kvalitatīva un iekļaujoša izglītība

personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts

izaugsmei. Savukārt pamatnostādņu apakšmērķi ir: paaugstināt

izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot

atbilstošu infrastruktūru; veicināt vērtībizglītībā balstītu

indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un

konkurētspējai darba vidē; uzlabot resursu pārvaldības

efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo

izcilību. Pamatnostādnēs iekļauti uzdevumi, lai pilnveidotu

izglītības saturu, izstrādātu jaunus mācību līdzekļus, kas

veicinātu iekļaujošu izglītību. Paredzēta cilvēkdrošības mācību

materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu

sagatavošana, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu

līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu

apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā

(t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas,

cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanos un to

novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk.

profesionālajā izglītībā). Paredzēta finansējuma nodrošināšana

mācību līdzekļu iegādei, profesionālās izglītības paraugprogrammu

izstrāde, atbalsts praktiskajām mācībām un mācību praksēm

profesionālajā izglītībā, atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu

tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides

uzlabošanai; iekļaujošās izglītības principa īstenošana un

sociālās atstumtības riska mazināšana (skolotāja palīgu un

pedagoga palīgu nodrošināšana, jauniešu ar speciālām vajadzībām

integrācijas pasākumi izglītības iestādē; preventīvu pasākumu

īstenošana izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas

mazināšanai; sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu

iesaiste neformālās izglītības programmās; ārpus formālās

izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana;

izglītības iestāžu tīkla sakārtošana (pamatnostādņu 1.1.rīcības

virziena 1., 4., 5., 7., 8., 9.uzdevums; pamatnostādņu

1.2.rīcības virziena 5.uzdevums; pamatnostādņu 1.3. rīcības

virziena 1.uzdevums, 1.4.rīcības virziena 1., 2., 3., 6.uzdevums,

2.2.rīcības virziena 1., 2., 3., 4., 5., 6.uzdevums, 2.3.rīcības

virziena 1., 2., 3., 4., 5. un 14.uzdevums; 3.3.rīcības virziena

1.uzdevums; rekomendācijas par CRC 21. (b), 27. (b),

45. (b), (e), 47. (b), 51. (a), 53. (a), 57.

un 59.punkts).

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.−2020.gadam

(atbalstītas ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra rīkojumu

Nr.589). Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt

Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un

novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot

veselību. Pamatnostādņu ietvaros paredzēts veikt

vispārizglītojošo skolu, profesionālo skolu un arodskolu pedagogu

apmācību par veselības izglītības jautājumiem, lai pilnveidotu

pedagogu profesionālo kompetenci un nodrošinātu pēctecīgu

veselības jautājumu apguvi vispārējā un profesionālajā izglītībā;

pamatnostādņu ietvaros: tiek popularizēti veselīga uztura

jautājumi; tiek veikti pasākumi atkarību izraisošo vielu un

procesu izplatības samazināšanai sabiedrībā, īpaši, sociālās

atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām;

tiek īstenoti pasākumi garīgās veselības veicināšanai sabiedrībā;

tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu seksuālo un reproduktīvo

veselību. Paredzēts definēt nepieciešamos pasākumus, lai

veselības aprūpes speciālisti tiktu regulāri apmācīti par

vardarbības jautājumiem, kā arī apzināt starpinstitucionālās

sadarbības problēmas un definēt pasākumus problēmu novēršanai

vardarbības jomā. Paredzēts veicināt sadarbību ģimenes ārstiem ar

sociālajiem dienestiem, lai uzlabotu bērnu vakcināciju riska

ģimenēs. Plānots izstrādāt veselības aprūpes tīklu vadlīnijas

prioritārajās veselības aprūpes jomās veselības aprūpes

pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visos veselības aprūpes

līmeņos, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam

pakļauto iedzīvotāju grupām. Plānots pilnveidot pacientu plūsmu

dažādos veselības aprūpes līmeņos un mazināt gaidīšanas laikus

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Paredzēts

nodrošināt pēctecīgu narkoloģiskās ārstēšanas pieejamību

(atklāšana, motivācija, specializēta ārstēšana, rehabilitācija)

(pamatnostādņu 1.rīcības virziena 1.6.uzdevums, 2.rīcības

virziena 2.1., 2.16. un 2.27.uzdevums, 3.rīcības virziena 3.1. un

3.9. uzdevums, 4.rīcības virziena 4.13. un 4.14.uzdevums,

5.rīcības virziena 5.7.uzdevums, 6.rīcības virziena 6.1.4.,

6.1.10. un 6.1.18.uzdevums; korespondējošās rekomendācijas par

CRC 27. (b), 31. (a), 39. (a), (c), 49., 51.,

53.punkts).

Izvērsta informācija par līdzšinējiem rekomendāciju

īstenošanas rezultātiem sniegta informatīvajā ziņojumā

"Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2016.gadā"

(izskatīts MK 2017.gada 24.oktobrī, protokols Nr.52 35.§,

TA-2106). Šāds speciāls informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā

ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 62.panta pirmās daļas

7.punktu un MK 2016.gada 2.augusta sēdē (protokols Nr.38,

36.paragrāfs, 3.2.punkts) doto uzdevumu.

PLĀNA MĒRĶIS

Nodrošināt Apvienoto Nāciju

Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos

Latvijai izteikto rekomendāciju izpildi

Politikas

rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i

Politikas

rezultāts:

Apvienoto Nāciju

Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos

Latvijai izteiktās rekomendācijas ir tikušas izpildītas

Politikas rezultatīvie rādītāji 2018.gadā:

1. Pieaug bērnu skaits, ar kuriem iestādes strādā,

starpinstitucionālai saziņai izmantojot NPAIS (NPAIS

reģistrētie bērni: 2016.gadā - 6 123 bērni;

2018.gada prognoze - 7112 bērni).

2. Samazinājies obligātā izglītības vecuma izglītības

iestādēs nereģistrēto bērnu skaits (izņemot tos, kuri ir

izbraukuši uz ārvalstīm un izglītību iegūst tur) (2016.gadā

- 1 345 bērni29; 2018.gada prognoze

- 500 bērni).

3. Samazinājies to ilgstoši

slimojošu bērnu un bērnu ar invaliditāti skaits 7 līdz 18

gadu vecumā, kuri neapmeklē izglītības iestādi (ilgstoši

slimojoši bērni: 2006.gadā - 8 bērni; 2018.gada prognoze -

1; bērni ar invaliditāti: 2016.gadā - 13; 2018.gada

prognoze - 6).

4. Samazinājies bērnu skaits,

kuriem piemērots brīvības atņemšanas sods (2016.gads - 20

bērniem piemērots brīvības atņemšanas sods; 2018.gada

prognoze - 10 bērniem piemērots brīvības atņemšanas

sods).

1. RĪCĪBAS VIRZIENS

Vispārīgie CRC īstenošanas pasākumi

(CRC 4.pants, 42.pants un 44.panta 6.punkts)

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības

rezultāts

Rezultatīvais

rādītājs

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās

institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma

avots

Izstrādāt visaptverošu informācijas sistēmu, kas aptver

visas CRC jomas, kā arī stiprināt valsts datu operatoru

kapacitāti laicīgai un pareizai datu ievadīšanai dažādās

informācijas sistēmās

(CRC 17.rekomendācija)

Nodrošināta NPAIS sistēmas tvēruma paplašināšana un datu

apmaiņas risinājuma pilnveide bērnu tiesību aizsardzības un

ārpusģimenes aprūpes jomā:

1) informācija par VBTAI Konsultatīvās nodaļas uzskaitē

esošajiem bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes

grūtībām;

2) informācija par bērniem, kuri ievietoti bērnu aprūpes

iestādē

Izstrādāti un

ieviesti tehniskie pilnveidojumi NPAIS

LM (VBTAI)

IEM IC, LPS,

bāriņtiesas, sociālie dienesti, NVO

2018.gada

2.pusgads

ES struktūrfondi

2. RĪCĪBAS

VIRZIENS

Pilsoniskās tiesības un

brīvības (CRC 7., 8. un 13.-17.pants)

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

Nodrošināt pēc iespējas

mazāku to Latvijā dzimušo bērnu skaitu, kas tiek reģistrēti

kā nepilsoņi, jo nākuši pasaulē vecākiem ar nepilsoņu statusu

vai vecākiem, kuri nevar savu pilsonību nodot bērniem,

izvērtējot, vai ir nepieciešams pārskatīt Pilsonības likumu.

(CRC 35.rekomendācija).

Sniegta atbilstoša un pieejama

informācija par pilsonības reģistrēšanas kārtību un krities

reģistrēto jaundzimušo nepilsoņu skaits. Palielinājies to

jaundzimušo skaits, kuri reģistrēti kā Latvijas pilsoņi

vecākiem ar nepilsoņu statusu vai vecākiem, kuri nevar savu

pilsonību nodot bērniem.

Paziņojumi plašsaziņas līdzekļos.

Informācija PMLP mājas lapā

http://www.pmlp.gov.lv/

un informatīvie pasākumi.

Apmācības pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu

darbiniekiem.

IEM

2018.gada 2.pusgads

Esošā finansējuma ietvaros

3. RĪCĪBAS

VIRZIENS

Izglītība, brīvais laiks

un kultūras aktivitātes (CRC 28., 29., 30. un 31.punkts)

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

Nodrošināt, ka visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu,

īpašu uzmanību

pievēršot bērniem lauku apvidos, uzlabojot pašvaldību

darbu saistībā ar obligātā izglītības vecuma izglītības

iestādēs nereģistrēto bērnu atrašanās vietas un izglītības

iestādes neapmeklēšanas iemesla noskaidrošanu (CRC,

57. (a) rekomendācija)

Izvērtēt cēloņus, kādēļ

pašvaldībām trūkst pilnīgas informācijas par obligātā

izglītības vecuma izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu

atrašanās vietu un izglītības iestādes neapmeklēšanas

iemesliem

1.1. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi

nepieciešamajiem uzlabojumiem; minētais izvērtējums un

priekšlikumi iesniegti MK

1.2. Nepieciešamības gadījumā izstrādāti un

iesniegti MK grozījumi

normatīvajos aktos

VARAM

IZM, pašvaldības

2018.gada 2.pusgads

Esošā finansējuma ietvaros

Izveidot mehānismu, kā

pašvaldību un kompetento valsts institūciju sadarbībā

nodrošināt bērniem ar invaliditāti un ilgstoši slimojošiem

obligātā izglītības vecuma bērniem, kas nav reģistrēti

nevienā izglītības iestādē, izglītības ieguvi vismaz minimālā

līmenī (CRC 57. (a) rekomendācija)

Sagatavoti priekšlikumi

mehānismam, kā pašvaldību un kompetento valsts institūciju

sadarbībā nodrošināt bērniem ar invaliditāti un ilgstoši

slimojošiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kas nav

reģistrēti nevienā izglītības iestādē, izglītības ieguvi

vismaz minimālā līmenī

1.1. Sagatavotie priekšlikumi iesniegti MK

1.2. Nepieciešamības gadījumā izstrādāti un

iesniegti MK grozījumi

normatīvajos aktos

VARAM

IKVD, pašvaldības, NVO

2018.gada 2.pusgads

Esošā finansējuma ietvaros

Skaidrojums:

Lai gan pašvaldību veiktais

darbs izglītības iestādēs nereģistrētu bērnu atrašanās

vietas noskaidrošanā ir uzlabojies, tomēr, piemēram,

2016.gadā bija 702 bērni 5 līdz 18 gadu vecumā, par kuriem

pašvaldībām nav informācijas, 333 bērni, kuriem pašvaldība

nav norādījusi statusu, un 310 bērni, par kuriem

pašvaldības norādījušas statusu "pašvaldība noskaidro

situāciju". Līdz ar to var secināt, ka pašvaldību

rīcībā 2016.gadā nebija pilnīgas informācijas par

iemesliem, kādēļ 1345 bērni nav reģistrēti izglītības

iestādēs.

Apkopojot informāciju par

izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem, katru gadu tiek

identificēti atsevišķi ilgstoši slimojoši bērni un bērni ar

invaliditāti, kas nav reģistrēti nevienā izglītības

iestādē. Tas nozīmē, ka šie bērni neiegūst savām

individuālajām vajadzībām, spējām un veselībai atbilstošu

izglītību. Piemēram, pēc 2016.gada datiem Latvijā bija 20

bērni ar invaliditāti un 12 ilgstoši slimojoši obligātā

izglītības vecuma bērni (5-18 gadi), kuri nav reģistrēti

nevienā izglītības iestādē.

4. RĪCĪBAS

VIRZIENS

Īpašie aizsardzības

pasākumi (CRC 22., 30., 32..-33., 35.-36.pants, 37.panta (b)

- (d) punkts, 38., 39. un 40.pants)

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

Uzlabot sadarbību starp

juridiskajiem un sociālajiem dienestiem, lai pilnībā

aizsargātu cietušo bērnu tiesības (CRC, 65. (a)

rekomendācija)

Izstrādāt likumprojektu

"Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likums",

kas paredz ciešāku starpinstitucionālo sadarbību bērnu

tiesību aizsardzības jomā attiecībā uz bērniem, kuriem

konstatēts antisociālās uzvedības risks

Likumprojekts iesniegts MK

2018.gada 1.pusgads

Papildus nepieciešamais

finansējums būs nepieciešams, kas tiks aprēķināts,

izstrādājot likumprojektu

Palielināt kompensāciju cietušajiem bērniem, tostarp

izmantojot Juridiskās palīdzības administrācijas

starpniecību (CRC 65. (c) rekomendācija)

Izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts

kompensāciju cietušajiem""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

kompensāciju cietušajiem"", iesniegts MK

TM (JPA)

2018.gada 2.pusgads

Pasākuma īstenošana paredzētajā laikā tiks uzsākta, ja

tiks saņemts papildu finansējums 2019.gadam un turpmākajiem

gadiem.

5. RĪCĪBAS

VIRZIENS

Trešā papildu protokola

par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru

ratifikācija

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

ANO Bērnu tiesību konvencijas

Trešā papildu protokola par individuālo sūdzību izskatīšanas

procedūru ratificēšana (CRC 66.rekomendācija).

Izvērtēt ANO Bērnu tiesību

konvencijas Trešā papildu protokola par individuālo sūdzību

izskatīšanas procedūru parakstīšanas un ratificēšanas

iespējas

Izvērtējums par iespējām

parakstīt un ratificēt ANO Bērnu tiesību konvencijas Trešo

papildu protokolu par individuālo sūdzību izskatīšanas

procedūru iesniegts MK

ĀM

2018.gada 2.pusgads

Esošā finansējuma ietvaros

Izvērtējot iespēju

pievienoties ANO Bērnu tiesību konvencijas Trešajam papildu

protokolam par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru

un tādējādi atzīstot Komitejas kompetenci izskatīt sūdzības

pret Latviju, būtu jāņem vērā vairāki savstarpēji saistītie

aspekti. Pirmkārt, būtu jānosaka atbildīgā institūcija,

kura pārstāvētu Latviju Komitejas ierosinātās individuālās

sūdzības izskatīšanas procedūras ietvaros. Valsts

pārstāvība šajos gadījumos parasti ietver apsvērumu

sniegšanu par Komitejā iesniegtās sūdzības pieņemamību un

būtību, saziņa ar Komitejas sekretariātu, Komitejas

darbības metožu izpēte, u.c., un šīs funkcijas izpildei

atbildīgajai institūcijai nepieciešami pienācīgi resursi.

Lai gūtu priekšstatu par Komitejas darbību un par

resursiem, kas nepieciešami valsts interešu pārstāvībai,

būtu ieteicams apzināt citu Trešā papildu protokola

dalībvalstu pieredzi attiecībā uz vidējo lietu skaitu, par

kurām valstij jāsniedz apsvērumi. Papildus, ņemot vērā

iepriekšējo pieredzi darbā ar ANO cilvēktiesību konvenciju

uzraugošiem mehānismiem, jāpievērš uzmanība tam, ka

starptautisko cilvēktiesību aizsardzības standarti un to

interpretācija ANO ietvaros (ANO Bērnu tiesību konvencijas

tvērums), var atšķirties no reģionālajā cilvēktiesību

instrumentā (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību

konvencija) ietvertā tiesību tvēruma un interpretācijas.

Tas savukārt var novest pie atšķirīgas pieejas un

atšķirīgiem secinājumiem divu mehānismu praksē pret valsti

iesniegto sūdzību kontekstā.

6. RĪCĪBAS

VIRZIENS

Aizliegums bērnu iesaistīšanai bruņotā

konfliktā un ar to saistītie jautājumi

Nr.

p.k.

Pasākums

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš

Finansējuma avots

Noteikt kriminālatbildību par

bērnu vecumā līdz 18 gadiem vervēšanu no bruņoto spēku vai

nevalstisku bruņotu grupējumu puses un par bērnu izmantošanu,

iesaistīšanu un līdzdalību karadarbībā (OPAC

17.rekomendācija)

Izvērtēt tiesisko regulējumu,

kas saistīts ar kriminālatbildību par bērnu vecumā līdz 18

gadiem vervēšanu no bruņoto spēku vai nevalstisku bruņotu

grupējumu puses un par bērnu izmantošanu, iesaistīšanu un

līdzdalību karadarbībā

Jautājums tiks izskatīts

Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba

grupā

IEM, AIM

2018.gada 2.pusgads

Esošā finansējuma ietvaros

III. Teritoriālā perspektīva

Plānotie uzdevumi un pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas

teritorijā.

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto

uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta

finansējumu

euro

Uzdevums

Pasākums

Budžeta

programmas (apakšprogrammas)

kods un nosaukums

Vidēja

termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma

īstenošanas gads

(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

2018.(n

gads)

2019.

(n + 1)

2020.

(n + 2)

2019.

(n + 1)

2020.

(n + 2)

2021.

(n + 3)

turpmākajā

laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai

(ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik

gadu

(ja pasākuma izpilde nav terminēta)

Finansējums plāna realizācijai kopā

110 813

tajā skaitā

18. Labklājības

ministrija

41 313

Eiropas Savienības politiku

instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

62.07.00 " Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2014-2020)"

41 313

2018.

Iekšlietu ministrija

2018.

Eiropas Savienības politiku

instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana

62.07.00 "Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu

īstenošana (2014-2020)"

69 500

2018.

Pašvaldību budžets

1. rīcības virziens "Vispārīgie CRC

īstenošanas pasākumi"

110 813

2018.

1. pasākums "Izstrādāt visaptverošu

informācijas sistēmu, kas aptver visas CRC jomas, kā arī

stiprināt valsts datu operatoru kapacitāti laicīgai un

pareizai datu ievadīšanai dažādās informācijas

sistēmās"

110 813

2018.

Iekšlietu ministrija

62.07.00 " Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu

īstenošana (2014-2020)"

69 500

2018.

18. Labklājības ministrija

62.07.00 "Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2014-2020)"

41 313

2018.

Pašvaldību budžets

Paredzēto

pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini.

1. rīcības virziens "Vispārīgie CRC

īstenošanas pasākumi"

1. pasākums

"Izstrādāt visaptverošu informācijas sistēmu, kas aptver

visas CRC jomas, kā arī stiprināt valsts datu operatoru

kapacitāti laicīgai un pareizai datu ievadīšanai dažādās

informācijas sistēmās"

Labklājības ministrijas aprēķini un skaidrojums:

Tiek veikti pilnveidojumus NPAIS, kas ļaus:

bērnu aprūpes iestādei, sociālajam dienestam un

bāriņtiesai apmainīties ar informāciju par bērna, kurš

ievietots bērnu aprūpes iestādē, aktuālo situāciju (reizi 3

vai 6 mēnešos).

Kopējais ES struktūrfondu finansējums ir

110 813 EUR:

LM īstenotajam ERAF projektam Nr.2.2.1.1/16/I/003

"Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma

(1.kārta)":

a. IEM saskaņā ar likumprojektu "Par valsts budžetu

2018.gadam" 2018.gadā plānotais finansējums

(69 500 euro apmērā) projekta

"Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma

(1.kārta)" (Nr.2.2.1.1/16/I/003) ieviešanai (valsts

pamatbudžeta iestāžu saņemtie transferti no valsts

pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem);

b. LM pilnveidojumu izstrādei datu apmaiņas risinājumam

pašvaldību lietojumprogrammā SOPA (SOPA funkcionalitātes

pilnveidošana un datu apmaiņa ar NPAIS), ko lieto sociālie

dienesti (41 313 euro apmērā).

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150.

2 https://likumi.lv/doc.php?id=127665.

3 https://likumi.lv/doc.php?id=118415.

www.lm.gov.lv/upload/starptautiskie_tiesibu_akti/general_comment_no._17.doc.

www.lm.gov.lv/upload/starptautiskie_tiesibu_akti/general_comment_no._10_x2007x_childrens_rights_in_juvenile_justice-1.doc.

www.lm.gov.lv/upload/starptautiskie_tiesibu_akti/general_comment_no._9_x2006x._the_rights_of_children_with_disabilities.doc.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lv_general_comment14.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/general_comment_no_5_x2003x__general_measures_of_implementation_

for_the__convention_on_the_rights_of_the_child_3.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/guidelines.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/bernu_tiesibu_deklaracija.pdf.

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:12012P/TXT.

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52011DC0060.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/strategy_for_the_rights_of_the_child_2016.pdf.

14 https://likumi.lv/doc.php?id=267200.

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1597.

http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates2/lv_guidlines_on_child_friendly_justice_pabeigts.pdf.

www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/rec20055.doc.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/vecaku_labi_veikta_aprupe.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/cmrecx2009x10.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/cm_recx2011x12.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/appendix_12_guidelines_on_child-friendly_health_care.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/cm_recx2010x2.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lv_rec_cmrec20122_on_the_particip_of_children_pabeigts.pdf.

http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/cmrecx2013x2.pdf.

25 polsis.mk.gov.lv/api/file/file60637.doc.

26 polsis.mk.gov.lv/api/file/file24306.docx.

27 polsis.mk.gov.lv/api/file/file41041.doc.

polsis.mk.gov.lv/api/file/file5907.doc.

29 Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta

2017.gada 26.janvāra sagatavoto pārskatu "Par obligātā

izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas

izglītības iestādes sarakstā (2016./2017.m.g.)" rādītājā

iekļautas šādas bērnu kategorijas: pašvaldībai nav

informācijas; pašvaldība nav norādījusi statusu; pašvaldība

noskaidro situāciju.

Labklājības ministrs Jānis

Reirs

33. pants): bērni ar invaliditāti, veselība un veselības aprūpes

33. pants
): bērni ar invaliditāti, veselība un veselības aprūpes