2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets

konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Atpūtas vieta

Pūrciemā" (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 8882 003 0146) Rojas novadā (turpmāk -

pašvaldības īpašums) ierakstīts zemesgrāmatā uz Rojas novada

pašvaldības vārda (zemesgrāmatas nodalījums

Nr. 100000105289). Pašvaldības īpašums sastāv no zemes

vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums

8882 003 0146) 1,28 ha platībā (turpmāk -

pašvaldības zemesgabals), kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrēts kā mežs;

2.2. nekustamais īpašums "Valsts mežs Melnsils"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 001 0025)

Rojas novadā 1483,9 ha platībā, tai skaitā zemes vienība

(zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 003 0058)

628,48 ha platībā (turpmāk - valsts zemesgabals), ierakstīts

zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā

(zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000227486). Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz valsts

zemesgabala reģistrēta inženierbūve "Pievedceļš pirms

Melnsila" (būves kadastra apzīmējums

8882 003 0058 001) 0,34446 ha platībā

(turpmāk - inženierbūve), lietotājs - akciju sabiedrība

"Latvijas valsts meži" (reģ. Nr. 40003466281,

adrese - Vaiņodes iela 1, Rīga, LV-1004). Valsts zemesgabalam

zemesgrāmatā reģistrēts apgrūtinājums - braucamā ceļa servitūts

par labu pašvaldības īpašumam 0,68 ha platībā (turpmāk -

ceļa servitūts), kas pārklājas ar inženierbūvi;

2.3. Rojas novada dome Igaunijas-Latvijas pārrobežas

projekta Nr. Est-Lat18 "Drošība piekrastē un jūras

teritorijā Latvijā un Igaunijā"/"SAVE SEE"

ietvaros paredz pašvaldības un valsts zemesgabalā sakārtot un

nodrošināt glābšanas tehnikas piebraukšanu jūrai (esošā meža ceļa

vietā), papildus izbūvējot apgriešanās laukumu operatīvā

transporta vajadzībām (turpmāk - paredzētā darbība), lai

nodrošinātu Rojas novada pašvaldības autonomo funkciju izpildi -

gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu (ielu,

ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana);

2.4. saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta

otro daļu vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai

teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās

administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes

daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par

vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un

kuri nav privātpersonu īpašumā. Ja saskaņā ar normatīvajiem

aktiem noteiktu darbību veikšanai ir nepieciešams īpašnieka

saskaņojums, vietējā pašvaldība īpašnieka vārdā saskaņo tās

valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos veicamās darbības.

Paredzētās darbības rezultātā tiks nodrošināta piekļuve jūras

piekrastes sauszemes daļas (nekustamā īpašuma "Jūras

piekrastes josla" (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 8882 001 0038) sastāvā esošajai zemes vienībai

(zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 003 0064)). Atbilstoši

iepriekš minētā panta piektajai daļai vietējā pašvaldība gādā par

tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes

sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību,

veic teritorijas plānošanu, kā arī nodrošina glābšanas dienestu

darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās peldvietās, kur tas

ir nepieciešams;

2.5. saskaņā ar 2017. gada 14. decembra

vienošanos par zemesgabala bezatlīdzības lietošanu akciju

sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir nodevusi Rojas

novada domei bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem valsts

zemesgabala daļu 0,7274 ha kopplatībā, tai skaitā

inženierbūvi paredzētās darbības veikšanai;

2.6. atbilstoši Rojas novada 2011. gada

20. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2011

"Rojas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023. gadam

grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi" (turpmāk - teritorijas plānojums) pašvaldības

zemesgabalam noteikta plānotā (atļautā) izmantošana - "meži

(M)", savukārt valsts zemesgabalam - "meži (M)" un

"dabiskie meža biotopi (M)". Ceļa servitūts teritorijas

plānojuma grafiskajā daļā atzīmēts kā koplietošanas ceļš ar

publisko piekļuvi jūrai. Saskaņā ar teritorijas plānojuma

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem visās teritorijās

atļautā izmantošana ir ceļu, ielu, laukumu un piebrauktuvju

būvniecība. Saskaņā ar teritorijas plānojumu Rojas apvienotā

būvvalde 2016. gada 6. oktobrī izsniegusi būvatļauju

Nr. BIS/BV-4.5-2016-483 operatīvā transporta piekļuves

vietas izveidei Rojas novadā;

2.7. atmežošana 0,7649 ha kopplatībā (krasta kāpu

aizsargjoslā - 0,453 ha) ierosināta pašvaldības zemesgabala

1. kvartāla 1. nogabala daļā 0,0375 ha platībā un

valsts zemesgabala 149. kvartāla 1., 2., 4., 7., 9. un

13. nogabala, 150. kvartāla 1., 3., 6., 8., 10. un

17. nogabala daļā 0,7274 ha (krasta kāpu aizsargjoslā -

0,4155 ha) platībā. Atmežošana nepieciešama paredzētās

darbības ietvaros plānotajai inženierbūves - ceļa - pārbūvei

(kopējais ceļa garums - aptuveni 209,2 metri, ceļa garums

krasta kāpu aizsargjoslā - aptuveni 680 metri) un

apgriešanās laukuma ierīkošanai. Koku ciršana nav paredzēta;

2.8. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu

platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu

ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši

aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas

aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts

apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to

aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas

administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās

darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas

izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus;

2.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo

daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar likuma

"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk -

novērtējuma likums) 2. pielikuma 11.12. apakšpunktu

sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums nepieciešams ēku un

būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai un restaurācijai

krasta kāpu aizsargjoslā;

2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas

ekspertes Ilzes Rērihas (sertifikāta Nr. 002)

2016. gada 24. septembra atzinumu "Par augu sugu

un biotopu izpēti Rojas novada Rojas pagastā gar meža ceļu no

autoceļa P 131 līdz Baltijas jūras Rīgas jūras līča

akvatorijam (īpašumu kadastra Nr. 8882 003 0146;

Nr. 8882 003 0058; Nr. 88820030064)"

(turpmāk - atzinums) paredzētās darbības teritorijā konstatēti

Eiropas Savienības īpaši aizsargājamie biotopi - mežainās

piejūras kāpas (biotopa kods 2180), kas vietām pārklājas ar

veciem vai dabiskiem boreālajiem mežiem (biotopa kods 9010*), aiz

meža jūras virzienā - ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas

(biotopa kods 2130*), kas pakāpeniski pāriet priekškāpās (biotopa

kods 2120). Eksperta atzinumā norādīti ieteikumi paredzētās

darbības ietekmes uz vidi mazināšanai (tehniski iespējamais

minimālais ceļa platums, ceļa paplašinājumu un apgriešanās

laukuma ierīkošana jau esošajās spontāni izveidotajās vietās,

caurtekas ierīkošana starpkāpu ieplakā), tādējādi netiek

prognozēta būtiska negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem

biotopiem un augu sugām;

2.11. paredzētajai darbībai krasta kāpu aizsargjoslas

daļā (ceļam aptuveni 680 metru garumā) ir veikts ietekmes uz

vidi sākotnējais izvērtējums (krasta kāpu aizsargjoslas daļā) un

izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar novērtējuma likuma

prasībām. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides

pārvalde (turpmāk - pārvalde) 2017. gada 12. decembrī

izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu

Nr. VE17SI0069 (turpmāk - izvērtējums), kurā vērtēta

paredzētās darbības ietekme uz vidi. Pārvalde ir pieņēmusi lēmumu

nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ceļa un

apgriešanās laukuma izbūvei. Paredzētā darbība īstenojama,

ievērojot tehniskajos noteikumos minētās atbilstošās vides

aizsardzības prasības;

2.12. pārvalde 2017. gada 12. decembrī ir

izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE17TN0271 (spēkā līdz

2022. gada 11. decembrim) (turpmāk - tehniskie

noteikumi) operatīvā transporta piekļuves vietas izveidei,

atjaunojot esošu piebraucamo ceļu un izbūvējot apgriešanās

laukumu. Tehniskie noteikumi izdoti, nosakot vides aizsardzības

prasības paredzētajai darbībai, kā arī ņemot vērā eksperta

ieteikumus;

2.13. saskaņā ar šā rīkojuma 2.11. apakšpunktā

minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras

līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides

aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un

neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu

aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta

ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts

bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību,

kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada

11. jūnija sēdes protokola Nr. 34 24. §

"Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta

1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112

"Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu

atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma

projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos,

kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras

līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja

būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas

valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde,

un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja

būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.