3. pants

Pēc privatizācijas

ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" (turpmāk -

kapitālsabiedrība) 1991.gada 28.maijā ir reģistrēta Uzņēmumu

reģistrā ar Nr.000300513. Pamatojoties uz Ministru kabineta

2004.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.743 "Par bezpeļņas organizācijas

valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bobsleja un kamaniņu

trase "Sigulda"" pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu

atbildību", kapitālsabiedrība 2004.gada 30.decembrī ir

pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas

Nr.40003005137 (juridiskā adrese - Rīgas rajons, Sigulda, Šveices

iela 13,

LV-2150). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 3 313 570

latu, vienas kapitāla daļas nominālvērtība - viens lats. Valstij

piederošo kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes

ministrija;

3.2. kapitālsabiedrības

pamatkapitālā ir ieguldīts nekustamais īpašums (kadastra

Nr. 8015 002 4214) - zemesgabals 11 6975

m2 platībā un 13 ēkas (būves) - Siguldā, Šveices ielā

13, un nekustamais īpašums (kadastra Nr. 8015 003

0932) - zemesgabals 1 697 m2 platībā un trīs ēkas

- Siguldā, Bērzu ielā 1a (turpmāk - valsts īpašuma objekts);

3.3. saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 5. un

6.punktu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā

pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai

attiecīgā pakalpojuma pieejamību, stratēģiski svarīgā nozarē, kā

arī nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams

nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

3.4. saskaņā ar likuma "Par valsts

un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta

trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai

pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos,

Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu

īstenošana;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma

5.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts

pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas

pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta

politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un

zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija

2007.-2009.gadam" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada

12.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas

darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska

problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,

nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta

attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo

sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.6. kapitālsabiedrība, pārvaldot

valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu un attīstību

atbilstoši prasībām, kādas izvirza valsts īpašuma objektam

piešķirtais Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss.

Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina

augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno

darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju - apstākļu nodrošināšana

Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un

Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām kamaniņu

sportā, bobslejā un skeletonā;

3.7. kapitālsabiedrībai 2007.gadā

no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas

09.04.00 "Sporta būves" piešķirti 204 010 latu un no

apakšprogrammas 09.21.00 "Augstas klases sasniegumi sportā" -

92 000 latu. 2008.gadā no valsts budžeta programmas

09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves"

piešķirti 199 000 latu un no apakšprogrammas 09.21.00

"Augstas klases sasniegumi sportā" - 132 833 lati;

3.8. saskaņā ar Sporta likuma

1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai

piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,

celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta

likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un

uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar

sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes

izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus

sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,

kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās

regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt

nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas

Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta

bāzes statusu nosaka speciāls likums;

3.9. saskaņā ar Latvijas

Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par

nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 5.apakšpunktu

kapitālsabiedrībai ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss,

lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta

bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta

sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu

sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Savukārt likuma

"Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 5.punkts nosaka, ka nacionālās

sporta bāzes statuss tiek piešķirts mācību un treniņu centram

kamaniņu sportā un bobslejā "Sigulda" (turpmāk - sporta bāze

"Sigulda"). Minētajā likumā norādīta arī sporta bāzes "Sigulda"

adrese - Rīgas rajons, Sigulda, Šveices iela 13;

3.10. Augstākās Padomes

lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums

(firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā

Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot

Augstākās Padomes lēmuma 1.punktā noteikto, ka nacionālās sporta

bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju

prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi

no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek

pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes

un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un

radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām

starptautiskajām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 17.pantam ar sistēmisko un teleoloģisko metodi

interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja

griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei

kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka

likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas

kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma "Par valsts

nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 5.punktā minēta konkrēta

adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko

adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam

interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko

interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies

aizsargāt kapitālsabiedrību, jo tai pieder valsts īpašuma

objekts;

3.11. saskaņā ar Augstākās Padomes

lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai

atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē

tika pieņemts lēmums neatbalstīt kapitālsabiedrības

privatizācijas pieteikumus

(prot. Nr.7 5.2.§);

3.12. kapitālsabiedrība,

pārvaldot un apsaimniekojot valsts īpašuma objektu, ir radījusi

kvalitatīvus apstākļus tam, ka sporta bāzi "Sigulda" kā pamata

treniņu bāzi kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā izmanto

valsts izlases, sporta klubi un sporta skolas. Katru gadu sporta

bāzē "Sigulda" notiek vidēji divi pasaules kausa posmi

kamaniņu sportā un skeletonā, kā arī nacionālie čempionāti

bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. Sporta bāzē "Sigulda"

sagatavotie sportisti ir sasnieguši augstus rezultātus

starptautiskajās sacensībās (2003.gadā - 1.vieta Eiropas

čempionātā bobslejā, 2.vieta Pasaules čempionātā kamaniņu sportā,

2004.gadā - 3.vieta Pasaules čempionātā kamaniņu sportā, 3.vieta

Pasaules kausa posmā bobslejā, 1.vieta Pasaules kausa posmā

skeletonā). Kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu,

nodrošina vienīgās kamaniņu, bobsleja un skeletona mākslīgās

ledus trases Latvijā uzturēšanu (tai pasaulē analogas ir tikai 16

sporta būves), kā arī rada apstākļus tam, ka 2010.gadā valsts

īpašuma objektā notiks Eiropas čempionāts kamaniņu sportā;

3.13. kapitālsabiedrība, pārvaldot

valsts īpašuma objektu, nodrošina:

3.13.1. Latvijas vārda

popularizēšanu, jo tiek organizētas pasaules līmeņa sacensības

kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā;

3.13.2. starptautiskiem

standartiem atbilstošas sporta bāzes uzturēšanu un attīstību;

3.13.3. labus treniņu

apstākļus Latvijas nacionālajām izlasēm kamaniņu sportā, bobslejā

un skeletonā;

3.13.4. sporta skolu (Murjāņu

sporta ģimnāzija un Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta

skola) audzēkņu speciālo mācību programmu apguves

organizēšanu;

3.13.5. starptautisku sacensību

translāciju pasaulē pazīstamākajos sporta kanālos (Eurosport,

ARD, ZDF);

3.13.6. starptautisko federāciju

(Starptautiskā kamaniņu sporta federācija (FIL) un

Starptautiskā bobsleja federācija (FIBT)) sertifikātu

iegūšanu augstākā līmeņa starptautisko sacensību organizēšanā

(pasaules čempionāti un pasaules kausa posmi);

3.13.7. Latvijas kamaniņu sporta,

bobsleja un skeletona izlašu sportistu augstos rezultātus

olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos;

3.13.8. jauno sportistu izaugsmi

un startu Latvijas junioru izlasē;

3.14. saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes

ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par

atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda""" tika nosūtīts

privatizācijas ierosinātājam - sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību "JS Riska vadības grupa" -viedokļa sniegšanai.

Iebildumi un priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma

projektu netika saņemti.