Par atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda""

1Ministru kabinets (Rīgā,

2Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar

3ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" (vienotās

4reģistrācijas Nr.40003732998) 2006.gada 31.augustā iesniegto

5privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras

6privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.3.34).

1Sabiedrība ar ierobežotu

2atbildību "JS Riska vadības grupa" ierosina privatizēt sabiedrību

3ar ierobežotu atbildību "Bobsleja un kamaniņu trase

4"Sigulda"".

1Pēc privatizācijas

2ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

33.1. sabiedrība ar ierobežotu

4atbildību "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"" (turpmāk -

5kapitālsabiedrība) 1991.gada 28.maijā ir reģistrēta Uzņēmumu

6reģistrā ar Nr.000300513. Pamatojoties uz Ministru kabineta

72004.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.743 "Par bezpeļņas organizācijas

8valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bobsleja un kamaniņu

9trase "Sigulda"" pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu

10atbildību", kapitālsabiedrība 2004.gada 30.decembrī ir

11pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas

12Nr.40003005137 (juridiskā adrese - Rīgas rajons, Sigulda, Šveices

13iela 13,

14LV-2150). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 3 313 570

15latu, vienas kapitāla daļas nominālvērtība - viens lats. Valstij

16piederošo kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes

17ministrija;

183.2. kapitālsabiedrības

19pamatkapitālā ir ieguldīts nekustamais īpašums (kadastra

20Nr. 8015 002 4214) - zemesgabals 11 6975

21m2 platībā un 13 ēkas (būves) - Siguldā, Šveices ielā

2213, un nekustamais īpašums (kadastra Nr. 8015 003

230932) - zemesgabals 1 697 m2 platībā un trīs ēkas

24- Siguldā, Bērzu ielā 1a (turpmāk - valsts īpašuma objekts);

253.3. saskaņā ar Valsts

26pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 5. un

276.punktu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā

28pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai

29attiecīgā pakalpojuma pieejamību, stratēģiski svarīgā nozarē, kā

30arī nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams

31nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

323.4. saskaņā ar likuma "Par valsts

33un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta

34trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai

35pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos,

36Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

37attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

38reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu

39īstenošana;

403.5. saskaņā ar Sporta likuma

415.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts

42pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas

43pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru

44kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta

45politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un

46zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

47"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija

482007.-2009.gadam" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada

4912.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas

50darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska

51problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,

52nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta

53attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru

54kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo

55sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

56nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

573.6. kapitālsabiedrība, pārvaldot

58valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu un attīstību

59atbilstoši prasībām, kādas izvirza valsts īpašuma objektam

60piešķirtais Latvijas nacionālās sporta bāzes statuss.

61Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina

62augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno

63darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju - apstākļu nodrošināšana

64Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un

65Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām kamaniņu

66sportā, bobslejā un skeletonā;

673.7. kapitālsabiedrībai 2007.gadā

68no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas

6909.04.00 "Sporta būves" piešķirti 204 010 latu un no

70apakšprogrammas 09.21.00 "Augstas klases sasniegumi sportā" -

7192 000 latu. 2008.gadā no valsts budžeta programmas

7209.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves"

73piešķirti 199 000 latu un no apakšprogrammas 09.21.00

74"Augstas klases sasniegumi sportā" - 132 833 lati;

753.8. saskaņā ar Sporta likuma

761.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai

77piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,

78celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta

79likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un

80uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar

81sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes

82izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus

83sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,

84kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās

85regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt

86nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas

87Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta

88bāzes statusu nosaka speciāls likums;

893.9. saskaņā ar Latvijas

90Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par

91nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

92Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 5.apakšpunktu

93kapitālsabiedrībai ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss,

94lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta

95bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta

96sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu

97sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

98čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Savukārt likuma

99"Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

100nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 5.punkts nosaka, ka nacionālās

101sporta bāzes statuss tiek piešķirts mācību un treniņu centram

102kamaniņu sportā un bobslejā "Sigulda" (turpmāk - sporta bāze

103"Sigulda"). Minētajā likumā norādīta arī sporta bāzes "Sigulda"

104adrese - Rīgas rajons, Sigulda, Šveices iela 13;

1053.10. Augstākās Padomes

106lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums

107(firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā

108Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot

109Augstākās Padomes lēmuma 1.punktā noteikto, ka nacionālās sporta

110bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju

111prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi

112no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek

113pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes

114un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un

115radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

116spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām

117starptautiskajām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa

118likuma 17.pantam ar sistēmisko un teleoloģisko metodi

119interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja

120griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei

121kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka

122likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas

123kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma "Par valsts

124nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

125nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 5.punktā minēta konkrēta

126adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko

127adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam

128interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko

129interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies

130aizsargāt kapitālsabiedrību, jo tai pieder valsts īpašuma

131objekts;

1323.11. saskaņā ar Augstākās Padomes

133lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai

134atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

135Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē

136tika pieņemts lēmums neatbalstīt kapitālsabiedrības

137privatizācijas pieteikumus

138(prot. Nr.7 5.2.§);

1393.12. kapitālsabiedrība,

140pārvaldot un apsaimniekojot valsts īpašuma objektu, ir radījusi

141kvalitatīvus apstākļus tam, ka sporta bāzi "Sigulda" kā pamata

142treniņu bāzi kamaniņu sportā, skeletonā un bobslejā izmanto

143valsts izlases, sporta klubi un sporta skolas. Katru gadu sporta

144bāzē "Sigulda" notiek vidēji divi pasaules kausa posmi

145kamaniņu sportā un skeletonā, kā arī nacionālie čempionāti

146bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā. Sporta bāzē "Sigulda"

147sagatavotie sportisti ir sasnieguši augstus rezultātus

148starptautiskajās sacensībās (2003.gadā - 1.vieta Eiropas

149čempionātā bobslejā, 2.vieta Pasaules čempionātā kamaniņu sportā,

1502004.gadā - 3.vieta Pasaules čempionātā kamaniņu sportā, 3.vieta

151Pasaules kausa posmā bobslejā, 1.vieta Pasaules kausa posmā

152skeletonā). Kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu,

153nodrošina vienīgās kamaniņu, bobsleja un skeletona mākslīgās

154ledus trases Latvijā uzturēšanu (tai pasaulē analogas ir tikai 16

155sporta būves), kā arī rada apstākļus tam, ka 2010.gadā valsts

156īpašuma objektā notiks Eiropas čempionāts kamaniņu sportā;

1573.13. kapitālsabiedrība, pārvaldot

158valsts īpašuma objektu, nodrošina:

1593.13.1. Latvijas vārda

160popularizēšanu, jo tiek organizētas pasaules līmeņa sacensības

161kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā;

1623.13.2. starptautiskiem

163standartiem atbilstošas sporta bāzes uzturēšanu un attīstību;

1643.13.3. labus treniņu

165apstākļus Latvijas nacionālajām izlasēm kamaniņu sportā, bobslejā

166un skeletonā;

1673.13.4. sporta skolu (Murjāņu

168sporta ģimnāzija un Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta

169skola) audzēkņu speciālo mācību programmu apguves

170organizēšanu;

1713.13.5. starptautisku sacensību

172translāciju pasaulē pazīstamākajos sporta kanālos (Eurosport,

173ARD, ZDF);

1743.13.6. starptautisko federāciju

175(Starptautiskā kamaniņu sporta federācija (FIL) un

176Starptautiskā bobsleja federācija (FIBT)) sertifikātu

177iegūšanu augstākā līmeņa starptautisko sacensību organizēšanā

178(pasaules čempionāti un pasaules kausa posmi);

1793.13.7. Latvijas kamaniņu sporta,

180bobsleja un skeletona izlašu sportistu augstos rezultātus

181olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos;

1823.13.8. jauno sportistu izaugsmi

183un startu Latvijas junioru izlasē;

1843.14. saskaņā ar Administratīvā

185procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes

186ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par

187atteikumu nodot privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību

188"Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda""" tika nosūtīts

189privatizācijas ierosinātājam - sabiedrībai ar ierobežotu

190atbildību "JS Riska vadības grupa" -viedokļa sniegšanai.

191Iebildumi un priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma

192projektu netika saņemti.

1Saskaņā ar Valsts un

2pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

3izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru

4kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai

5pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta zemesgabala nodošanu

6privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals

7ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai

8pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes

9iekārtas likumu.

10Valsts un pašvaldību īpašuma

11privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

12pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

13Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

14privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

152.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

16zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

17konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

18pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu

19Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu

20nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās

21daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

22zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas

23komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals

24nepieciešams.

1Ikviena personas tiesību

2ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums

3tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas

4radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma

5principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un

6likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp

7sabiedrības un indivīda interesēm.

8Saskaņā ar Valsts pārvaldes

9iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem

10valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši

11Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas

124.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot

13privatizācijai kapitālsabiedrību, ir lielāks nekā privatizācijas

14ierosinātāja - sabiedrības ar ierobežotu atbildību

15"JS Riska vadības grupa" - tiesisko interešu ierobežojums.

1Kapitālsabiedrības

2privatizācijas rezultātā netiktu saglabāta valsts kontrole pār

3valsts īpašuma objekta turpmāku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

4tādējādi apdraudot gan valsts īpašuma objekta izmantošanu un

5pieejamību visām sabiedrības grupām, gan kapitālsabiedrības

6statūtos noteikto mērķu sasniegšanu un valsts funkciju īstenošanu

7sporta nozarē. Kapitālsabiedrības privatizācija būtu šķērslis

8turpmākām investīcijām sporta bāzes attīstības pasākumiem, kurus

9plānots īstenot no valsts budžeta līdzekļiem.

1Līdz ar to secināms, ka

2kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības

3interesēm. Atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, tiktu

4ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un sabiedrības

5interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār

6valsts īpašuma objekta pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

7nodrošinot valsts īpašuma objekta apsaimniekošanā augstas

8kvalitātes standartu un iespēju valsts īpašuma objektu arī

9turpmāk izmantot valsts sporta politikas īstenošanai.

1Ievērojot minētos

2apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma

3privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

4pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes

5iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu,

6kā arī ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada

713.decembra sēdē pieņemto lēmumu neatbalstīt kapitālsabiedrības

8privatizācijas pieteikumus (prot. Nr.7 7.2.§),

9Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai

10kapitālsabiedrību, jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkciju

11veikšanai izglītības, zinātnes un sporta politikas jomā.

1Šo rīkojumu saskaņā ar

2Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta

3pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā,

4Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma

5publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".