JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Administratīvās tiesībasMK

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sporta centrs "Mežaparks"" kapitāla daļas

Spēkā9 pantiRedakcija pārbaudīta 2026-05-18Avots: likumi.lv
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē

Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sporta centrs "Mežaparks"" kapitāla daļas. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.

Kam svarīgiNoder, ja jānoskaidro tiesības, pienākumi, termiņi vai iestādes kārtība.
Ko meklēt saturāTiesības · Iestādes kārtība

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sporta centrs "Mežaparks"" kapitāla daļas — viss teksts

1Ministru kabinets (Rīgā,

2Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar

3ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" 2006.gada

431.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts

5Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar

6Nr.3.34).

1Sabiedrība ar ierobežotu

2atbildību "JS Riska vadības grupa" ierosina privatizēt valsts

3sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sporta centrs

4"Mežaparks"".

1Pēc privatizācijas

2ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

33.1. valsts sabiedrība ar

4ierobežotu atbildību "Sporta centrs "Mežaparks"" (turpmāk -

5kapitālsabiedrība) 1991.gada 6.decembrī reģistrēta Uzņēmumu

6reģistrā ar Nr.000304432. Pamatojoties uz Ministru kabineta

72004.gada 8.septembra rīkojumu Nr.602 "Par bezpeļņas

8organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

9"Latvijas nacionālais valsts sporta centrs "Mežaparks""

10pārveidošanu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sporta

11centrs "Mežaparks"", kapitālsabiedrība pārreģistrēta

12komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003044327 (juridiskā

13adrese - Rīga, Annas Sakses iela 19, LV-1014). Kapitālsabiedrības

14pamatkapitāls ir 106749 lati, vienas kapitāla daļas

15nominālvērtība - viens lats. Valstij piederošo kapitāla daļu

16turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija;

173.2. saskaņā ar Valsts

18pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu un otro

19daļu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā

20atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku

21kvalitātes standartu;

223.3. saskaņā ar likuma "Par valsts

23un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta

24trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai

25pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos,

26Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

27attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

28reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu

29īstenošana;

303.4. saskaņā ar Sporta likuma

315.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts

32pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas

33pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru

34kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta

35politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un

36zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

37"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija

382007.-2009.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada

3912.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas

40darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska

41problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,

42nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta

43attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru

44kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo

45sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

46nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

473.5. saskaņā ar 2007.gada

4821.jūnija nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas

49līgumu (reģistrēts Izglītības un zinātnes ministrijā 2007.gada

5019.jūlijā ar Nr.1-28/11) kapitālsabiedrībai ir nodots

51apsaimniekošanai un pārvaldīšanai valstij piederošais nekustamais

52īpašums Rīgā, Annas Sakses ielā 19 (kadastra

53Nr. 0100 084 0175) (turpmāk - valsts īpašuma

54objekts). Valsts īpašuma objekts sastāv no zemesgabala 40565

55m2 un 13 ēkām (būvēm). Saskaņā ar statūtiem

56kapitālsabiedrības mērķis ir organizēt sporta pasākumus un sekmēt

57dažādu sporta veidu attīstību, nodrošinot sportistiem atbilstošus

58mācību un treniņu apstākļus;

593.6. kapitālsabiedrība, pārvaldot

60valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu un attīstību

61atbilstoši prasībām, kādas izvirza valsts īpašuma objektam

62piešķirtais nacionālās sporta bāzes statuss. Kapitālsabiedrība

63atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes

64standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes

65vērtēšanas kritēriju - apstākļu nodrošināšana starptautiska

66mēroga sporta sacensību rīkošanai, Latvijas sportistu

67sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

68čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām;

693.7. lai veicinātu valsts

70īpašuma objekta attīstību, tika izstrādāts projekts "Latvijas

71Nacionālā valsts sporta centra "Mežaparks" rekonstrukcija", kura

72īstenošanai no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports"

73apakš­programmas 09.21.00 "Augstās klases sasniegumu sports" tika

74piešķirti 412500 latu. Pašlaik ir īstenots projekta pirmās kārtas

75pirmais posms - ir pārbūvēta atlētikas zāle, kā arī izbūvēta

76sporta zāles un atlētikas zāles vēdināšanas sistēma. Izlietota

77summa 186554,35 latu apmērā. Sporta centra "Mežaparks" kontā

78minētā projekta pabeigšanai ir 225945,65 lati;

793.8. saskaņā ar Sporta likuma

801.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai

81piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,

82celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta

83likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un

84uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar

85sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes

86izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus

87sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,

88kuras atbilst starp­tautisko sporta federāciju prasībām un kurās

89regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt

90nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas

91Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta

92bāzes statusu nosaka speciāls likums;

933.9. saskaņā ar Latvijas

94Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par

95nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

96Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 1.apakšpunktu valsts īpašuma

97objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai

98saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm un

99nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā

100arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai

101olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām

102starp­tautiskajām sacensībām. Likuma "Par valsts nozīmes

103izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta

104bāzēm" 6.panta 1.punktā noteikts, ka nacionālās sporta bāzes

105statuss tiek piešķirts valsts sporta centram "Mežaparks".

106Minētajā likumā norādīta arī valsts sporta centra "Mežaparks"

107adrese - Rīgā, A.Sakses

108ielā 19;

1093.10. Augstākās Padomes

110lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums

111(firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā

112Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot

113Augstākās Padomes lēmuma 1.punktā noteikto, ka nacionālās sporta

114bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju

115prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi

116no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek

117pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes

118un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un

119radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

120spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām

121starptautiskajām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa

122likuma 17.pantam, ar sistēmisko un teleoloģisko metodi

123interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja

124griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei

125kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka

126likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas

127kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma "Par valsts

128nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

129nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 1.punktā minēta konkrēta

130adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko

131adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam,

132interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko

133interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies

134aizsargāt ne tikai nacionālo sporta bāzi kā nekustamo īpašumu,

135bet arī kapitālsabiedrību;

1363.11. saskaņā ar Augstākās

137Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai

138atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

139Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē

140(prot. Nr.7 6.2.§) tika pieņemts lēmums

141neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas

142pieteikumus;

1433.12. kapitālsabiedrība,

144pārvaldot un apsaimniekojot valsts īpašuma objektu,

145nodrošinājusi, ka valsts īpašuma objektā ir radīti apstākļi

146sportistu treniņu procesa norisei, sportistu izmitināšanai,

147ēdināšanai un atpūtai;

1483.13. valsts īpašuma objektu

149izmanto Latvijas futbola komandu U-15, U-16, U-19 un U-20

150dalībnieki, basketbola komandu U-16 un U-18 dalībnieki, hokeja

151komandas U-20 hokejisti, Latvijas volejbola vīriešu un sieviešu

152izlases sportisti, spēkavīri, riteņbraucēji, paukotāji, kamaniņu

153sportisti, biatlonisti, bobslejisti, kā arī ārvalstu sportisti.

1542007.gada pirmajos septiņos mēnešos pakalpojumus kopumā saņēmuši

1551500 sportistu. Valsts īpašuma objektā ir radīti apstākļi

156konferenču norisei.

1Saskaņā ar Valsts un

2pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

3izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu

4Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī

5apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai,

6izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams

7valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības

8veikšanai.

9Valsts un pašvaldību īpašuma

10privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

11pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

12Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

13privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

142.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

15zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

16konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

17pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī

18valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par

19atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma

205.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī

21neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas

22veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts

23vai zemesgabals nepieciešams.

1Ikviena personas tiesību

2ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums

3tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas

4radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma

5principam - ja publiska vara ierobežo personas tiesības un

6likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp

7sabiedrības un indivīda interesēm.

8Saskaņā ar Valsts pārvaldes

9iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem

10valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši

11Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas

124.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot sabiedrības ar

13ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" privatizācijas

14ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja

15tiesisko interešu ierobežojums.

1Kapitālsabiedrības

2privatizācijas rezultātā netiktu saglabāta valsts kontrole pār

3valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes turpmāku

4pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tādējādi apdraudot gan valsts

5īpašuma objekta izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības

6grupām, gan kapitālsabiedrības statūtos noteikto mērķu

7sasniegšanu un valsts funkciju īstenošanu sporta nozarē.

1Līdz ar to secināms, ka

2kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības

3interesēm un, noraidot privatizācijas ierosinājumu, tiktu

4ievērots samērīguma princips, sasniegts valsts un sabiedrības

5interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār

6valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes pārvaldīšanu un

7apsaimniekošanu, nodrošinot valsts īpašuma objekta

8apsaimniekošanā augstas kvalitātes standartu un iespēju valsts

9īpašuma objektu arī turpmāk izmantot valsts sporta politikas

10īstenošanai.

1Ievērojot minētos

2apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma

3privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

4pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes

5iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu,

6Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu

7atbildību "JS Riska vadības grupa" privatizācijas ierosinājumu un

8atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, jo tā

9nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai sporta politikas

10jomā.

1Šo rīkojumu saskaņā ar

2Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta

3pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā,

4Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma

5publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".