3. pants

Pēc privatizācijas

ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais

nekustamais īpašums Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16

(kadastra Nr. 1300 004 5718), sastāv no

zemesgabala 50953 m2 platībā un 16 būvēm - diviem

tenisa paviljoniem (būvju kadastra apzīmējumi

1300 004 5718 001 un

1300 004 5718 002), centrālās tribīnes (būves

kadastra apzīmējums 1300 004 5718 003), tribīnes

ar zemtribīņu telpām (būves kadastra apzīmējums

1300 004 5718 004), caurlaides kases ēkas (būves

kadastra apzīmējums 1300 004 5718 005), trijiem

šķūņiem (būvju kadastra apzīmējumi

1300 004 5718 011,

1300 004 5718 012 un

1300 004 5718 013), tenisa halles (būves kadastra

apzīmējums 1300 004 5718 014), katlumājas (būves

kadastra apzīmējums 1300 004 5718 015), gāzes

regulācijas punkta (būves kadastra apzīmējums

1300 004 5718 016), četriem tenisa laukumiem

(būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 050,

1300 004 5718 052,

1300 004 5718 053 un

1300 004 5718 055) un televīzijas prožektoru torņa

(būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 054)

(turpmāk - valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar Ministru

kabineta 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.471 "Par nekustamās

mantas Jūrmalā, O.Kalpaka prospektā 16, saglabāšanu valsts

īpašumā" valsts īpašuma objekts 1999.gada 10.novembrī reģistrēts

Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4608 uz valsts vārda

Izglītības un zinātnes ministrijas personā;

3.3. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta

pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma

tiesības uz minēto valsts īpašuma objektu;

3.4. valsts īpašuma objektu

saskaņā ar 2006.gada 16.maijā noslēgto valsts mantas

pārvaldīšanas līgumu pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" (vienotais

reģistrācijas Nr.40003030774) (turpmāk - tenisa centrs

"Lielupe"). Tenisa centram "Lielupe" ir deleģēts pienākums

uzturēt valsts īpašuma objektu atbilstoši starptautisko sporta

veidu federāciju prasībām un nacionālās sporta bāzes statusam.

Tas nepieciešams, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu

sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

čempionātiem, kā arī citām starptautiskajām sacensībām

tenisā;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma

1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai

piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,

celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta

likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un

uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar

sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes

izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus

sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,

kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās

regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt

nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas

Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta

bāzes statusu nosaka speciāls likums;

3.6. saskaņā ar Latvijas

Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par

nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 3.apakšpunktu, lai saglabātu

vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm, valsts

īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss.

Arī likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes

objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 3.punktā

noteikts, ka valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās

sporta bāzes statuss;

3.7. Augstākās Padomes lēmumā

ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums (firma),

nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā Sporta

likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās

Padomes lēmuma 1.panta ievaddaļā noteikto, ka nacionālās sporta

bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju

prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi

no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek

pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes

un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un

radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām

sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam,

ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās

tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās

sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam

nekustamajam īpašumam (to kopumam);

3.8. saskaņā ar Augstākās

Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai

atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē

(prot. Nr.7 7.2.§) tika pieņemts lēmums

neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas

pieteikumus;

3.9. Sporta politikas

pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta

politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un

zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija

2007.-2009.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada

12.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas

darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska

problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,

nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta

attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo

sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.10. valsts īpašuma objektā

funkciju nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās

tenisa federācijas prasībām valsts no 2001.gada līdz 2006.gadam

ir veikusi ieguldījumus 291000 latu apmērā;

3.11. valsts īpašuma

objekta uzturēšanai 2007.gadā no valsts budžeta programmas

09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves"

piešķirts 40000 latu, savukārt projekta "Sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" būvju

rekonstrukcija" priekšizpētes un skiču projekta izstrādei

piešķirts 57230 latu;

3.12. valsts īpašuma objekts ir

vienīgais tenisa centrs valstī, kur atklāto tenisa laukumu un

slēgtās halles atrašanās vienā objektā nodrošina iespēju

organizēt visu līmeņu starptautiskos turnīrus atbilstoši

Starptautiskās tenisa federācijas izvirzītajām prasībām;

3.13. valsts īpašuma objektu kā

galveno tenisa bāzi valstī izmanto valsts izlases (pieaugušie) un

jauniešu izlašu dalībnieki visās vecuma grupās, lai sagatavotos

startiem dažādu līmeņu sporta sacensībās. Valsts īpašuma objektā

tiek rīkotas dažādas valsts un starptautiska mēroga sporta

sacensības. Gadā vidēji notiek 35 dažāda mēroga sacensības

(vidēji 110 sacensību dienas gadā, tai skaitā 3-4 starptautiskie

turnīri, vidēji divas Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes vai

čempionāti mēnesī, vidēji divi turnīri mēnesī starp dažādiem

tenisa klubiem, dažādi bērnu un jauniešu turnīri). 2006.gadā

valsts īpašuma objektā ir notikušas Latvijas Republikas

meistarsacīkstes un čempionāti (15), starptautiskie turnīri (3),

dažādi turnīri bērniem un amatieriem (18). Plānots, ka 2007.gadā

valsts īpašuma objektā notiks vismaz 26 dažādu līmeņu sacensības,

tai skaitā Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti

(6), starptautiskās sacensības (5) un dažādi turnīri bērniem un

amatieriem (15);

3.14. valsts īpašuma objekts

būs valsts īpašumā, kamēr tiks ieguldīts valsts

kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu valsts īpašuma objekta

turpmāko attīstību augstas klases sasniegumu sporta vajadzībām.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu

nacionālo sporta bāzi var atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas

Nacionālā sporta padome, pirms attiecīgu Ministru kabineta

rīkojumu projektu sagatavošanas jautājums tiks saskaņots arī ar

Latvijas Nacionālo sporta padomi;

3.15 valsts īpašuma objektu

izglītības programmu īstenošanai izmanto Izglītības un zinātnes

ministrijas Specializētā tenisa sporta skola (70 audzēkņiem),

Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde "Zaigas Jansones

- Ivanovas tenisa skola" (65 audzēkņiem) un Rīgas pilsētas

pašvaldības pamatskola "Rīdze" (20 audzēkņiem);

3.16. valsts īpašuma objektu

nodarbībām tenisā izmanto arī citi interesenti, kopskaitā līdz

350 pastāvīgiem apmeklētājiem, tai skaitā 210 bērnu un

jauniešu;

3.17. četras telpas

228 m2 kopplatībā (2 % no valsts īpašuma

objekta kopplatības) ir iznomātas biedrības "Latvijas Tenisa

savienība" birojam, kafejnīcai un sporta preču tirdzniecībai.