JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Administratīvās tiesībasMK

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16

Spēkā8 pantiRedakcija pārbaudīta 2026-05-17Avots: likumi.lv
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē

Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.

Kam svarīgiNoder, ja jānoskaidro tiesības, pienākumi, termiņi vai iestādes kārtība.
Ko meklēt saturāTiesības · Iestādes kārtība

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 — viss teksts

1Ministru kabinets (Rīgā,

2Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Jāņa Krūmiņa

32006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu

4(reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu

5reģistrā ar Nr.1.508).

1Jānis Krūmiņš ierosina

2privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara

3Kalpaka prospektā 16 (kadastra

4Nr. 1300 004 5718).

1Pēc privatizācijas

2ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

33.1. valstij piederošais

4nekustamais īpašums Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16

5(kadastra Nr. 1300 004 5718), sastāv no

6zemesgabala 50953 m2 platībā un 16 būvēm - diviem

7tenisa paviljoniem (būvju kadastra apzīmējumi

81300 004 5718 001 un

91300 004 5718 002), centrālās tribīnes (būves

10kadastra apzīmējums 1300 004 5718 003), tribīnes

11ar zemtribīņu telpām (būves kadastra apzīmējums

121300 004 5718 004), caurlaides kases ēkas (būves

13kadastra apzīmējums 1300 004 5718 005), trijiem

14šķūņiem (būvju kadastra apzīmējumi

151300 004 5718 011,

161300 004 5718 012 un

171300 004 5718 013), tenisa halles (būves kadastra

18apzīmējums 1300 004 5718 014), katlumājas (būves

19kadastra apzīmējums 1300 004 5718 015), gāzes

20regulācijas punkta (būves kadastra apzīmējums

211300 004 5718 016), četriem tenisa laukumiem

22(būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 050,

231300 004 5718 052,

241300 004 5718 053 un

251300 004 5718 055) un televīzijas prožektoru torņa

26(būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 054)

27(turpmāk - valsts īpašuma objekts);

283.2. saskaņā ar Ministru

29kabineta 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.471 "Par nekustamās

30mantas Jūrmalā, O.Kalpaka prospektā 16, saglabāšanu valsts

31īpašumā" valsts īpašuma objekts 1999.gada 10.novembrī reģistrēts

32Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4608 uz valsts vārda

33Izglītības un zinātnes ministrijas personā;

343.3. saskaņā ar likuma "Par

35valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta

36pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma

37tiesības uz minēto valsts īpašuma objektu;

383.4. valsts īpašuma objektu

39saskaņā ar 2006.gada 16.maijā noslēgto valsts mantas

40pārvaldīšanas līgumu pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu

41atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" (vienotais

42reģistrācijas Nr.40003030774) (turpmāk - tenisa centrs

43"Lielupe"). Tenisa centram "Lielupe" ir deleģēts pienākums

44uzturēt valsts īpašuma objektu atbilstoši starptautisko sporta

45veidu federāciju prasībām un nacionālās sporta bāzes statusam.

46Tas nepieciešams, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu

47sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

48čempionātiem, kā arī citām starptautiskajām sacensībām

49tenisā;

503.5. saskaņā ar Sporta likuma

511.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai

52piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,

53celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta

54likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un

55uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar

56sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes

57izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus

58sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,

59kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās

60regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt

61nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas

62Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta

63bāzes statusu nosaka speciāls likums;

643.6. saskaņā ar Latvijas

65Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par

66nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

67Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 3.apakšpunktu, lai saglabātu

68vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm, valsts

69īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss.

70Arī likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes

71objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 3.punktā

72noteikts, ka valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās

73sporta bāzes statuss;

743.7. Augstākās Padomes lēmumā

75ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums (firma),

76nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā Sporta

77likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās

78Padomes lēmuma 1.panta ievaddaļā noteikto, ka nacionālās sporta

79bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju

80prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi

81no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek

82pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes

83un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un

84radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

85spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām

86sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam,

87ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās

88tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās

89sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam

90nekustamajam īpašumam (to kopumam);

913.8. saskaņā ar Augstākās

92Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai

93atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

94Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē

95(prot. Nr.7 7.2.§) tika pieņemts lēmums

96neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas

97pieteikumus;

983.9. Sporta politikas

99pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru

100kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta

101politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un

102zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

103"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija

1042007.-2009.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada

10512.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas

106darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska

107problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,

108nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta

109attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru

110kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo

111sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

112nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

1133.10. valsts īpašuma objektā

114funkciju nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās

115tenisa federācijas prasībām valsts no 2001.gada līdz 2006.gadam

116ir veikusi ieguldījumus 291000 latu apmērā;

1173.11. valsts īpašuma

118objekta uzturēšanai 2007.gadā no valsts budžeta programmas

11909.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves"

120piešķirts 40000 latu, savukārt projekta "Sabiedrības ar

121ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" būvju

122rekonstrukcija" priekšizpētes un skiču projekta izstrādei

123piešķirts 57230 latu;

1243.12. valsts īpašuma objekts ir

125vienīgais tenisa centrs valstī, kur atklāto tenisa laukumu un

126slēgtās halles atrašanās vienā objektā nodrošina iespēju

127organizēt visu līmeņu starptautiskos turnīrus atbilstoši

128Starptautiskās tenisa federācijas izvirzītajām prasībām;

1293.13. valsts īpašuma objektu kā

130galveno tenisa bāzi valstī izmanto valsts izlases (pieaugušie) un

131jauniešu izlašu dalībnieki visās vecuma grupās, lai sagatavotos

132startiem dažādu līmeņu sporta sacensībās. Valsts īpašuma objektā

133tiek rīkotas dažādas valsts un starptautiska mēroga sporta

134sacensības. Gadā vidēji notiek 35 dažāda mēroga sacensības

135(vidēji 110 sacensību dienas gadā, tai skaitā 3-4 starptautiskie

136turnīri, vidēji divas Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes vai

137čempionāti mēnesī, vidēji divi turnīri mēnesī starp dažādiem

138tenisa klubiem, dažādi bērnu un jauniešu turnīri). 2006.gadā

139valsts īpašuma objektā ir notikušas Latvijas Republikas

140meistarsacīkstes un čempionāti (15), starptautiskie turnīri (3),

141dažādi turnīri bērniem un amatieriem (18). Plānots, ka 2007.gadā

142valsts īpašuma objektā notiks vismaz 26 dažādu līmeņu sacensības,

143tai skaitā Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti

144(6), starptautiskās sacensības (5) un dažādi turnīri bērniem un

145amatieriem (15);

1463.14. valsts īpašuma objekts

147būs valsts īpašumā, kamēr tiks ieguldīts valsts

148kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu valsts īpašuma objekta

149turpmāko attīstību augstas klases sasniegumu sporta vajadzībām.

150Ņemot vērā, ka saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu

151nacionālo sporta bāzi var atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas

152Nacionālā sporta padome, pirms attiecīgu Ministru kabineta

153rīkojumu projektu sagatavošanas jautājums tiks saskaņots arī ar

154Latvijas Nacionālo sporta padomi;

1553.15 valsts īpašuma objektu

156izglītības programmu īstenošanai izmanto Izglītības un zinātnes

157ministrijas Specializētā tenisa sporta skola (70 audzēkņiem),

158Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde "Zaigas Jansones

159- Ivanovas tenisa skola" (65 audzēkņiem) un Rīgas pilsētas

160pašvaldības pamatskola "Rīdze" (20 audzēkņiem);

1613.16. valsts īpašuma objektu

162nodarbībām tenisā izmanto arī citi interesenti, kopskaitā līdz

163350 pastāvīgiem apmeklētājiem, tai skaitā 210 bērnu un

164jauniešu;

1653.17. četras telpas

166228 m2 kopplatībā (2 % no valsts īpašuma

167objekta kopplatības) ir iznomātas biedrības "Latvijas Tenisa

168savienība" birojam, kafejnīcai un sporta preču tirdzniecībai.

1Saskaņā ar Valsts un

2pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

3izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu

4Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī

5apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai,

6izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams

7valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības

8veikšanai.

9Valsts un pašvaldību īpašuma

10privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

11pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

12Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

13privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

142.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

15zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

16konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

17pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī

18valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par

19atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma

205.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī

21neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas

22veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts

23vai zemesgabals nepieciešams.

1Ikviena personas tiesību

2ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums

3tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas

4radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma

5principam - ja publiska vara ierobežo personas tiesības un

6likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp

7sabiedrības un indivīda interesēm.

8Saskaņā ar Valsts pārvaldes

9iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem

10valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši

11Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas

124.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Jāņa Krūmiņa

13privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā

14privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums.

1Līdz ar to secināms, ka

2valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts un

3sabiedrības interesēm un, atsakot privatizācijas ierosinājumu,

4tiktu ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un

5sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, saglabāta valsts

6kontrole pār valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes

7turpmāku izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām,

8tādējādi īstenojot valsts politiku sporta jomā.

1Ievērojot minētos

2apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma

3privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

4pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes

5iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu

6un Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdes

7lēmumu (prot. Nr.7 7.2.§) neatbalstīt tenisa

8centra "Lielupe" privatizācijas pieteikumus, Ministru kabinets

9nolemj noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un

10atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas

11nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai sporta politikas

12jomā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu nacionālās

13sporta bāzes turpmākā attīstībā un sporta pakalpojumu

14pieejamībā.

1Šo rīkojumu saskaņā ar

2Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta

3pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā,

4Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma

5publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".